Lēmums par to, vai dalīties ar savu biznesa ideju, vai ne, izriet no cilvēka personības un rakstura iezīmēm. Ir uzņēmēji, kas savas biznesa idejas lolo un auklē, un ir arī tādi, kas labprāt visiem plaši stāsta par tām. Abi varianti ir pieļaujami. Sargājot un neatklājot savu ideju, pastāv risks nesaņemt atgriezenisko saiti, tāpēc, saskaroties ar realitāti, var saņemt pamatīgu triecienu, ja izrādās, ka iecere ir bijusi pārlieku idealizēta.
 

Savukārt, ja cilvēks aktīvi stāsta par savu ideju citiem, viņš saņem atgriezenisko saiti, kas sniedz viņam iespēju ieraudzīt savu ieceri no vairākiem skatupunktiem. Jāņem vērā arī tas, ka mūsu sabiedrība nav orientēta uz sadarbību, taču arī tas nav ne labi, ne slikti. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks sākumā it kā vēlas sadarboties, taču pēc tam nokopē gan pašu ideju, gan stāstu, un tas nonāk pat publiskajā telpā.  Dabīgi, ka tas neveicina vēlmi kādam izpaust savu ideju, it īpaši tad, ja jaunais uzņēmējs vēl nav soli priekšā saviem konkurentiem. No otras puses pasaulē ir it kā ļoti daudz ideju, bet patiesi vērtīgu, dzīvotspējīgu, tādas, kuras ir radītas īstajā laikā un vietā, patiesībā nemaz nav tik daudz.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir intraverts idejas auklētājs, vai ekstraverts stāstītājs, svarīga ir komanda, ar kuru kopā viņš spēj to realizēt. Bieži vien labi ideju ģenerētāji nav praktiķi, tāpēc viņiem ir nepieciešami cilvēki, kas spēj sakārtot ikdienu, administratīvos jautājumus, samaksāt rēķinus un atsevišķos gadījumos arī nedaudz piezemēt pašu redzējumu.