SEB un BIOR pētījums: banknotes satur 9 reizes lielāku baktēriju īpatsvaru nekā maksājumu kartes
SEB bankas iniciētais un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR decembrī veiktais eksperiments uzrāda, ka baktēriju esamība uz banknotēm ir 9 reizes lielāka nekā uz maksājumu kartēm. Šis pētījums ir daļa no sabiedrības un klientu izglītošanas iniciatīvas, lai veicinātu radītās elektronisko pakalpojumu infrastruktūras izmantošanu, kas radīta Latvijā un pasaulē kopumā. Pētījums un tā secinājumi saistībā ar baktēriju esamību un to ietekmi uz veselību tiek aktualizēti, lai veicinātu aktīvāku karšu lietošanu pirkumos, mazāk skaidras naudas izņemšanai bankomātos.
Zinātniskā institūta BIOR vecākā pētniece Baiba Fogele: “Banknotes ikdienā tiek lietotas no “rokas – rokā”, kā rezultātā tās var pārnēsāt dažādus mikroorganismus, ieskaitot patogēno mikrofloru, kas var izraisīt dažādas infekciju slimības. Tādēļ būtiski ir noteikt mikrobioloģisko piesārņojumu uz banknotēm un maksājumu kartēm. Lielākoties mikroorganismi nokļūst no pārtikas produkta uz banknotēm un no banknotes uz cilvēku, kas var izraisīt draudu cilvēku veselībai.”
SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: “SEB bankas dati Baltijas valstīs rāda, ka Latvijā un Lietuvā kartes naudas izteiksmē joprojām vairāk tiek lietotas tieši skaidras naudas izņemšanai, mazāk pirkumu veikšanai. Igaunijā pirkumu apjoms, kas veikts ar kartēm, ir lielāks nekā skaidras naudas apjoms, kas izņemts bankomātos, uz ko mums būtu jātiecas arī Latvijā. Runājot par stereotipiem, kas karšu lietotājiem liek izvēlēties par labu skaidras naudas izņemšanai nevis pirkumam ar karti, tie ir šādi: bailes aizmirst PIN kodu, stāvot veikala rindā, vēlme pārskaitīt naudu, kas ir makā, tādējādi kontrolējot to, ieradumi un arī fakts par salīdzinoši augsto ēnu ekonomikas līmeni.”
Zinātniskā institūta BIOR direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa: “Zinātniski apstiprināts, ka nauda var kalpot kā transporta līdzeklis infekcijas slimību izplatībā. Arī pētījuma rezultātā apstiprinātie mikroorganismi ir iemesls dažādām zarnu trakta infekcijām, piemēram, caurejai, vemšanai, ādas infekcijām, piemēram, iekaisumiem, kā arī dažādām parazitārām slimībām un alerģiskām reakcijām. Personīgā higiēna ir ārkārtīgi svarīga pēc saskarsmes ar naudu un objektiem, kas pāriet no viena lietotāja pie otra.”
“Tā kā arī mūsu bankomātus izmanto vairāk kā miljons darījumiem mēnesī, tad arī mēs uzņemamies atbildību par savu ierīču uzkopšanu. Reizi nedēļā uzkopšanas kompānija tīra bankomātu korpusu, ieskaitot PIN klaviatūru bankomātam, savukārt karšu pieņemšanas terminālu uzkopi veic arī paši veikali,” norāda Arnis Škapars.
2015. gadā SEB bankomātu tīklā klienti veikuši 14 miljonus transakciju, skaidrā naudā izņemot 1,2 miljardus eiro un savos kontos iemaksājot vairāk nekā 500 miljonus eiro, savukārt ar karti veiktie pirkumi 46 miljonu apmērā. Vidējā pirkuma summa ir 16 eiro, vidējā izmaksas summa bankomātā ir 100 eiro, vidējā iemaksas summa bankomātā – 320 eiro.
Prezentācija
Video
Papildu informācijai:
Agnese Strazda, SEB bankas Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja - 29149306, agnese.strazda@seb.lv
