Drošības un aizsardzības nozare Eiropā tuvākajā laikā piedzīvos nozīmīgu izaugsmi pieaugošā pieprasījuma dēļ. Tas attiecas uz infrastruktūras būvniecību, personāla apgādi, tehnisko un tehnoloģisko nodrošinājumu, apmācībām un citām jomām. Tās visas ir jaunas iespējas uzņēmējiem Latvijā, jo drošības jautājumi nepazudīs ne pēc gada, ne, visticamāk, arī pieciem – tās ir un būs paliekošas vajadzības kā Latvijai, tā visai Eiropai. Mūsu uzņēmējiem ir jākļūst par ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem šajā jomā, kurā tuvākajos gados tiks iepludināts Eiropas Savienības un Eiropas valstu nacionālais finansējums, kā arī privātais kapitāls.
Būtiski pieaugs investīcijas drošībā
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) finansējums laika posmā no 2025. līdz 2028. gadam ir paredzēts 6,5 miljardu eiro apmērā, liecina Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija.
Investīcijas nodrošinājuma spēju attīstībai šajos trīs gados provizoriski paredzētas 500 miljonu eiro apmērā (munīcija, karavīru ekipējums, transports, pārtika u.c.), militārajā infrastruktūrā paredzēts ieguldīt ap 400 miljoniem eiro (poligoni un bāzes, noliktavas u.c.), apjomīgi ieguldījumi paredzēti aizsardzības spēju uzturēšanai un inovācijām.
Valsts ir arī apņēmusies palielināt vietējās industrijas lomu aizsardzības spēju stiprināšanā. Ja tagad vietējā militārā industrija NBS apgādā ar aptuveni 10% no vajadzīgā, līdz 2028. gadam šo īpatsvaru cer palielināt līdz 20%, bet līdz 2036. gadam – līdz 30%.
Aizsardzības ministrija (AM) šos mērķus cer sasniegt gan ar finansiālu atbalstu, gan birokrātijas mazināšanu, gan “zaļā koridora” veidošanu ražošanas uzsākšanai.
Kuras jomas būs pieprasītas?
Tas nozīmē, ka vietējiem uzņēmējiem paveras būtiski lielākas iespējas biznesa attīstīšanai aizsardzības sfērā Latvijā, kā arī tie var pretendēt uz piegādēm Eiropas līmenī. AM informācija liecina, ka vietējie uzņēmēji līdz šim bijuši aktīvi:
- mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs, elektronisko un elektrisko vadu un kabeļu ražošanā,
- IKT pakalpojumu sniegšanā,
- inženiertehnisko, autotransporta un pārvadājumu, kā arī fasēšanas un iepakojuma pakalpojumu sniegšanā,
- pētniecības, izstrādes un attīstības pakalpojumu jomā,
- dažādu remontadarbu un apkopes pakalpojumu veikšanā.
Turpmākajos gados saglabāsies pieprasījums šajās jomās, bet īpaši pieaugs inovāciju un tehnoloģiju attīstības nozīme (arī militārās tehnikas un munīcijas piegāde, taču tam vajadzīgas īpašas atļaujas un šī uzņēmējdarbība parasti ir saistīta ar liela mēroga uzņēmumiem vai to grupām).
Runājot par tehnoloģijām un inovācijām, kur var sekmīgi startēt arī Latvijas jaunuzņēmumi, AM akcentē šādas jomas, kur prognozējams lielāks pieprasījums (sīkāk skat. Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā):
- robotika un autonomās sistēmas (bezpilota lidaparāti, sauszemes transportlīdzekļi, virsūdens un zemūdens droni),
- mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi,
- kosmosā bāzēti komunikāciju un novērošanas risinājumi,
- kvantu tehnoloģiju attīstība,
- inovatīvu materiālu izmantošana,
- biotehnoloģijas un enerģijas risinājumi.
Bez tam, aizsardzības nozare plāno apjomīgus ieguldījumus infrastruktūras objektu būvē – arī šī ir joma, kur varēs startēt jauni uzņēmumi, nodrošinot kādu pakalpojumu vai izpildot kādu nelielu daļu no visa projekta.
Kādi atbalsta mehānismi ir pieejami?
Uzņēmējiem Latvijā ir pieejami vairāki nacionālie un ES līmeņa atbalsta mehānismi. Piemēram, AM ik gadu izsludina grantu atbalsta konkursu uzņēmējiem, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi ES fondu finansējumam, lai to ieguldītu duāla pielietojuma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei aizsardzības un drošības jomā (finansējums – 22,9 miljoni eiro), AM ar uzņēmējiem un NBS slēdz pētniecības un attīstības (R&D) līgumus ar mērķi izstrādāt jaunus tehnoloģiskus risinājumus, NBS Aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju centrs sniedz atbalstu aizsardzības industrijas produkcijas testēšanai, uzņēmējiem ir pieejams Eiropas Aizsardzības fonda (EDF) finansējums, kā arī NATO Inovāciju fonda finansējums.
AM ir uzsvērusi, ka vēlas, lai Latvijas aizsardzības nozare attīstītos un pēc iespējas vairāk vietējo uzņēmumu spētu piegādāt NBS nepieciešamās tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus (tostarp, lai būtu pēc iespējas vairāk uzņēmumu ar militārā ražotāja sertifikātu).
Mērķis ir ne tikai Latvijas militārās kapacitātes stiprināšana, bet arī ekonomikas stiprināšana caur aizsardzības nozari – līdz 2028. gadam aizsardzības industrijas pienesumam Latvijas ekonomikai jāsasniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet līdz 2036. gadam – 5% no IKP.
Viens būtiskiem nosacījumiem šī mērķa izpildei būs valsts (Eiropas) ilgtermiņa pasūtījums aizsardzības nozarei, kas ļaus uzņēmējiem un finansētājiem veikt apjomīgus ieguldījumus jaunās ražotnēs, jaunos produktos un inovāciju procesā.
Latvijas finanšu sektors ir vairākkārt apliecinājis, ka vēlas un ir gatavs ieguldīt aizsardzības un drošības nozarē, un ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem jau ir uzsākta praktiska sadarbība. Apzinoties, ka šī var kļūt par Latvijas iespēju ekonomikas attīstībai ilgā termiņā, mēs aicinām uzņēmējus pievienoties aizsardzības nozarei, kuru valsts pamatoti virza kā vienu no mūsu prioritātēm. Katrs konkrētais solis šajā virzienā – ilgtermiņa pasūtījumi, atbalsta mehānismi, konkrēti projekti – būtiski vairos uzņēmēju skaitu, kuri gribēs savu enerģiju veltīt Latvijas un Eiropas drošībai.
