Switch to mobile version. Top

NEWS - 2020 07 29 - 08:55

Nākotnes ietekmi uz kredītportfeļa kvalitāti ir ļoti grūti prognozēt

Banku nozare ir labs spogulis, kā kopumā veicas ekonomikai, intervijā aģentūrai LETA saka SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. Pirmā pusgada rezultāti ir pozitīvāki, nekā tika domāts, pirmo ceturksni pabeidzot. Tajā pašā laikā nākotnes ietekmi uz kredītportfeļa kvalitāti ir ļoti grūti prognozēt. Lielākās bažas ir par to, ka kāda pandēmijas smagāk skarta valsts jebkurā brīdī var būtiski ietekmēt loģistikas un piegādes ķēdes un arī Latviju kā mazu un atvērtu ekonomiku.

Ieva TetereSEB grupa šogad pirmajā pusgadā Latvijā strādāja ar peļņu 15,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Kādus rezultātus jūs prognozējat turpmākajam pusgadam?
Vienmēr gribas teikt, ka banku nozare, īpaši universālo banku nozare, kurā strādā arī SEB, ir labs spogulis, kā kopumā veicas ekonomikai. Mēs nodrošinām asinsriti jeb finanšu līdzekļus, lai uzņēmumi varētu turpināt attīstīties un paplašināties. Taču tajā pašā laikā bankas peļņa un ieņēmumi būs ļoti atkarīgi un korelēs ar uzņēmumu veselības stāvokli. Atskatoties uz pirmo pusgadu, es teiktu, ka pusgada rezultāti ir optimistiskāki un pozitīvāki, nekā mēs tos prognozējām, pirmo ceturksni pabeidzot. Pirmo ceturksni mēs noslēdzām laikā, kad finanšu tirgi bija ļoti kritušies, un tas ļoti ietekmēja visu banku finanšu rezultātus. Tagad finanšu tirgi ir atguvušies, tāpat gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā ekonomiskā aktivitāte ir atkopusies. Tajā pašā laikā nākotnes ietekmi uz kredītportfeļa kvalitāti ir ļoti grūti prognozēt. Tāpēc, manuprāt, finanšu sektors atspoguļo nenoteiktību un neparedzamību caur jau šobrīd izveidotajiem uzkrājumiem potenciālajiem kredītu zaudējumiem nākotnē, bet šie zaudējumi vēl nav realizējušies. Tomēr, skatoties uz notikumiem pasaulē Covid-19 izplatības kontekstā, tostarp ASV, jāatzīst, ka kopējais nenoteiktības līmenis ir pietiekami augsts gan jaunu investīciju kontekstā, gan arī tajā, kā esošais kredītportfelis attīstīsies. Laiki kā šis vēlreiz apstiprina, ka stabilai banku sistēmai būtiska ir arī atbildīga kreditēšanas politika, kas neaizraujas ar pārlieku lielu ekstrēmismu.

Vai šobrīd izsniegtajiem kredītiem uzkrājumus veidojat lielākus nekā pirms Covid-19?
Uzkrājumu veidošana pēdējo piecu desmit gadu laikā ir izveidojusies par veselu zinātni, uzkrājumu aprēķiniem ir daudz un dažādi modeļi, jo iepriekšējās krīzes ir devušas mācību. Uzkrājumu veidošanas modelis jau paredz esošo nenoteiktību, un tas ņem vērā visus ekonomikas rādītājus, ne tikai bankas iekšējos datus. Jānorāda, ka uzkrājumus veidojam, paredzot uzņēmuma spēju vai grūtības apmaksāt esošo kredītu. Apmēru ietekmē iemesli un grūtību dziļums.

Cik nācies runāt ar uzņēmējiem, tad pirmajā pusgadā daudzās nozarēs vislielākā "bedre" bijusi martā un aprīlī. Vai tam jūs varat piekrist?
Ja skatāmies uz mūsu klientu aktivitāti, tad es pilnībā piekritīšu, jo marts un aprīlis bija ļoti kluss, ja mēs vērtējam pieprasījumu pēc jauna finansējuma. Ja raugāmies uz privātpersonu segmentu, tad aprīlī vēlme aizņemties, nopirkt jaunu mājokli, mašīnu bija kritusies aptuveni trīs reizes. Varētu pat teikt, ka šādas vēlmes nebija vispār. Savukārt jūnijā, ja salīdzina ar atbilstošo mēnesi iepriekšējos gados, aktivitāte ir 70% apmērā. Tātad kopumā aktivitāte pamazām ir atgriezusies.
Kādēļ mēs redzam lielu neskaidrību nākotnē? Mani vairāk uztrauc starptautiskās loģistikas un ražošanas ķēdes. Mēs labi saprotam, ka vīruss nav pazudis, nav atkāpies un ir tepat blakus. Kāda smagāk skarta valsts jebkurā brīdī var būtiski ietekmēt loģistikas un piegādes ķēdi. Tas nozīmē, ka kādā brīdī var apstāties ražošana, un tas, protams, ļoti ietekmē visu kopējo globālo ekonomiku. Latvija kā maza ekonomika ir ļoti atvērta, tādēļ ne velti valdība runā par atbalstu lielajiem eksportētājiem. Tiem vajag atbalstu, jo mēs kā maza ekonomika vairāk varam nopelnīt no eksporta, nevis vietējā patēriņa.

Kāds šis gads ir Latvijas banku sektoram kopumā? Kādas izmaiņas banku ikdienā ir ieviesusi Covid-19 izplatība un ar to apkarošanu ieviestie ierobežojumi, kā arī kritums ekonomikā?
Pandēmija ir bijis liels grūdiens mums visiem kopā. Tas, ko visas bankas būs iemācījušās, ir visu klientu vēl aktīvāka apkalpošana attālināti. Tas ir prasījis arī adaptēšanos klientu pusē. Krīzes situācijā mēs mobilizējamies un bieži vien iemācāmies un izdarām to, ko citādi miera laikos nedarītu. Mēs, rūpējoties par savu darbinieku drošību, par bankas darbības nepārtrauktību, visu klientu apkalpošanu nodrošinājām attālināti, izņemot atsevišķus nepieciešamības gadījumus, kad filiāles ir atvērtas ar iepriekšēju pierakstu.

Cik lielā mērā šī situācija ir ietekmējusi uzņēmumu vēlmi aizņemties? Kurās nozarēs strādājošie uzņēmumi šobrīd visaktīvāk aizņemas?
Ja skatās uz bankas rezultātiem, tad kopējais kredītportfelis ir pat pieaudzis. Tas ir saistīts gan ar atsevišķu lielo uzņēmumu finansēšanu, gan tādēļ, ka esam spējuši saglabāt nemainīgu kredītportfeli vidējo uzņēmumu segmentā. Kopumā jaunais finansējums pirmajā pusgadā palielinājies par 69%.
Taču runājot ar uzņēmējiem, ir skaidri redzams, ka daudzi attīstības projekti tiek piebremzēti un iepauzēti. Ir tāda nogaidoša attieksme. Daudzi uzņēmēji saka, ka šogad bija plānojuši ieguldīt summu X, taču tagad plāni ir mainījušies un ieguldīts tiks divreiz mazāk - X:2.
Šī pandēmijas izraisītā krīze visā pasaulē ir atšķirīga no iepriekšējām krīzēm, jo industrijas ļoti atšķiras. Ir tādas, kuras tieši tagad ļoti aug un izmanto iespēju paplašināties vai apgūt jaunus biznesus, bet ir industrijas, kuras tika drastiski ietekmētas un nebija iespējas transformēties vai piedāvāt ko jaunu, piemēram, tūrisms, viesnīcas. Tajā pašā laikā daudzi būvniecības uzņēmumi ir ļoti apmierināti, jo projekti turpinās. Arī citi uzņēmumi šīs krīzes iespaidā ir sakārtojuši savas loģistikas ķēdes. Ir gan ļoti pozitīvi stāsti, gan arī ļoti sarežģītas situācijas.

Kā ir ar dažādiem e-komercijas projektiem? Vai uzņēmumi tagad pastiprināti iegulda e-komercijas risinājumos?
Noteikti pieaugums e-komercijas segmentā un attālināto maksājumu platformās ir ļoti jūtams. Šeit interesanta atziņa - vienā no mūsu pētījumiem pagājušā gada beigās secinājām, ka uzņēmumi Baltijā, īpaši Latvijā, negatavojas fokusēties uz digitalizāciju savā biznesā. Tad iestājās Covid-19 laiks, kas parādīja, ka daļai e-risinājumu būs vienīgā izdzīvošanas iespēja. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi šādas platformas māk izveidot ar iekšējiem resursiem bez aizņēmumiem, kas ir labi, jo parāda, ka e-komercijas risinājumu ieviešana prasa noteiktu resursu, bet nebūs dārgākā investīcija. Arī mēs šobrīd piedāvājam pilnīgu jau e-komercijas norēķinu platformu - gan karšu lietošanai, gan arī maksājumiem ar internetbankas palīdzību, pie tam SEB bankas risinājums tagad ļauj nodrošināt, ka tirgotājam jāslēdz līgums ar vienu banku, bet ar Open Banking principu palīdzību, varam nodrošināt arī maksājumu pieņemšanu no citām lielākajām bankām Latvijā.

Kāda ir situācija privātpersonu segmentā? Vai iedzīvotāji ir atsākuši ņemt hipotekāros kredītus? Tas pirmais izbīlis par savu nākotni un ieņēmumiem ir pārgājis?
Es šo jautājumu vērtētu no tā aspekta, ka bija piebremzējusies iedzīvotāju vēlme iegādāties kaut ko jaunu - mašīnas vai jaunu mājokli. Tas gan vairāk ir saistīts nevis ar to, ka ir samazinājušies ienākumi, bet gan ar to, ka visi cerēja - krīze radīs lielas korekcijas cenās, piemēram, īpašumu cenās vai sadzīves preču cenās. Tagad redzot, ka korekcijas nav notikušas vai tās ir ļoti nebūtiskas, atliktās iedzīvotāju vēlmes tiek realizētas. Cilvēki līdz šim nogaidīja, jo mēs zinām, kādu ietekmi uz mājokļu cenām atstāja iepriekšējā krīze. Pagaidām mēs neredzam nekādas būtiskas izmaiņas īpašumu cenās.

Vai nav redzams noguldījumu apjoma pieaugums, ņemot vērā, ka iedzīvotāji ir kļuvuši piesardzīgāki tēriņos?
Pandēmijas laiks ir devis pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju domām par uzkrājumu nepieciešamību. Rosinājis proaktīvi par to domāt. Viena lieta, ka nauda tiek atlikta norēķinu kontā, bet mēs redzam lielu interesi arī par digitālo krājkasi. Tas ir pakalpojums, kad, maksājot ar karti, pirkuma summa tiek noapaļota līdz apaļam eiro un šī starpība, centi, tiek novirzīti krājkontā. Šī pakalpojuma izmantošana pirmajā pusgadā ir pieaugusi par 38%.
Pieaugusi arī citu noguldījumu un uzkrājumu pakalpojumu izmantošana. Mēs vienmēr esam daudz iedzīvotājiem skaidrojuši pensiju uzkrājumu nepieciešamību. Pensiju 3.līmenis ir svarīgs, vajadzīgs, taču tajā pašā laikā vienmēr cilvēkiem atrodas iemesli, kādēļ neuzkrāt pensijai - tas ir kaut kad tālu, nākotnē, līdz tam, iespējams, viss mainīsies. Privātpersonu segmentā pensiju uzkrājēji ir samazinājušies, jo biežāk tiek izmantota, piemēram, digitālā krājkase, kurā var uzkrāt salīdzinoši nelielas summas. Taču mēs redzam, ka ir palielinājies uzņēmēju skaits, kas iemaksā pensiju 3.līmenī saviem darbiniekiem. Palielinājums ir divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. Tas nozīmē, ka sociālā atbildība darba devējiem noteikti ir pieaugusi, ir lielākas rūpes par darbinieku sociālo nodrošinājumu. Tas arī liecina, ka darba ņēmējs ir kļuvis prasīgāks un izvēlas darba devēju, kas vairāk rūpējas par darbiniekiem. Tas mūs noteikti priecē. Iemaksu apjoms pret vienu līgumu jeb darba ņēmēju vai devēju gan nav būtiski mainījies. Labi ir tas, ka darba devēji ir sarosījušies un ir gatavi maksāt par saviem darbiniekiem un viņu sociālo nodrošinājumu.
Sarežģītākos ieguldījumu veidos, piemēram, fondos, dzīvības apdrošināšanā, aktivitāte ir augusi, taču nevarētu teikt, ka tas ir plaši izmantots produkts Latvijā kopumā. Tie iedzīvotāji, kas to dara, seko līdzi un izmanto situācijas, kad finanšu tirgi krīt ļoti strauji un tad atkal strauji atgūstas. Uz finanšu tirgus svārstībām, pērkot akcijas, bija laba iespēja nopelnīt. Taču, lai to izmantotu, protams, ir nepieciešamas zināšanas.

Vai darba devēju aktivizēšanās pensiju 3.līmenī nozīmē to, ka darba devēji cenšas noturēt savus darbiniekus, ņemot vērā, ka pieprasījums pēc labiem darbiniekiem tikai aug?
Jā, lai arī mēs redzam to, ka bezdarba rādītāji ir pieauguši, es joprojām uzskatu, ka darba tirgus ir sakarsis, rūpes par darbiniekiem ir ļoti svarīgas. Kvalificētiem darba ņēmējiem tirgus ir atvērts visā Eiropā un pat plašāk. Ja mēs gribam pieturēt labus darbiniekus, tad mums par viņiem ir jārūpējas.

Šajā krīzē ir parādījušās vairākas jaunas iniciatīvas. Kā vērtējat Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par tā saukto "garo naudu", kas būtu aizņēmumi līdz 25 gadiem?
25 gadi ir ļoti ilgs periods gan finansētājam, gan aizņēmējam. Ja palūkojamies uz Latvijas neatkarības 30 gadiem, tad esam izgājuši cauri jau vairākām krīzēm. Ja tagad vērtējam 25 gadu aizdevumu, tad jebkuram biznesam ir skaidrs, ka tas šajā laikā saskarsies ar dažādām grūtībām trīs, četras un pat piecas reizes. Manuprāt, jebkuram ir bažas, vai projekts, kurā šī nauda tiks ieguldīta, būs dzīvotspējīgs vismaz 25 gadus, lai varētu atmaksāt šo aizdevumu. Tādā ļoti straujā attīstībā, kādā šobrīd dzīvo visa pasaule un arī mūsu uzņēmēji, ir ļoti grūti atrast projektu, kurš būtu uz tik ilgu laika periodu prognozējams un ar labu atdevi. Šādi ieguldījumi varētu būt infrastruktūrā, būvēs, bet šajos projektos jau šobrīd finansējums ir ar ilgu termiņu, kā arī tas tiek pārskatīts atkarībā no tā, kā objekts kalpo.
Šāda "ilgā nauda" tādā aktīvā uzņēmējdarbībā, manuprāt, nav salāgojama.

Vai jūs esat pētījuši cik, piemēram, ir jūsu vidējā uzņēmējdarbības klienta dzīves cikls? Es pieļauju, ka 25 gadi varētu būt rets gadījums.
Ja raugāmies uz Latvijas 30 neatkarības gadiem, tad uzņēmēji, kas izdzīvojuši visus 25 gadus, nav ļoti daudz un tie ir zelta vērti. Tajā pašā laikā, ja skatāmies, kā gribam attīstīt ekonomiku kopumā, mums ir jādomā, kā vairāk kapitalizēt un radīt iespēju aizņemties arī nelieliem biznesiem un iesācējiem, kuriem bankas pagaidām nav gatavas aizdot, jo bankām tomēr ir noguldījuma portfelis, kas jāsargā no zaudējumiem. Iniciatīva, par kuru valdība vienojās, izveidot fondu, kas spēs ieguldīt uzņēmumu kapitālā, tā ir ļoti laba alternatīva. Tad mēs vairs nerunājam par banku finansējumu, kas tiek nosegts ar noguldītāju naudu, bet gan par fondu, kas iegulda un saņem līdzdalību uzņēmumā, tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Tā būs ļoti laba iespēja arī pensiju 2.līmeņa līdzekļus ieguldīt Latvijas uzņēmumos un ekonomikā, palīdzēt uzņēmumiem attīstīties un pārvarēt krīzi ar mūsu pašu uzkrāto naudu.

Valdība gatavojas šajā fondā ieguldīt 50 miljonus eiro, vēl 50 miljonus iecerēts piesaistīt no privātā sektora. Vai jūsu aktīvu pārvaldīšanas kompānija "SEB Investment management" ir gatava ieguldīt šajā fondā?
Esam to diskutējuši kopā ar "SEB Investment management" komandu, kas izsvērs šo iespēju un ieguldīs.

Šajā fondā ir runa par ieguldījumiem lielajos uzņēmumos. Cik pensiju fondu pārvaldītājiem tas ir interesanti?
Pensiju fondu bizness vienmēr ir sadalīts tā, ka tie daļu ieguldīs drošākos instrumentos, daļu arī riskantākos. Pensiju nauda pēc būtības ir ilgtermiņa nauda, tādēļ fondi ir ļoti ieinteresēti ieguldīt aktīvos, uzņēmumos, kuros ir šī ilgtermiņa perspektīva.

Nolēmāt šogad vairs neizsniegt studiju kredītus ar valsts galvojumu - kāpēc šāds lēmums tika pieņemts? Citas bankas līdz šim Finanšu ministrijas rīkotajās izsolēs nav piedalījušās - vai prognozējat, ka šogad "Altum" izsolē būs dalībnieki?
SEB bankai studentu kreditēšana ir bijusi joma, kurā esam vēlējušies ieguldīt daudzu gadu garumā. Līdz šim mēs redzējām, ka šis process ir pietiekami sarežģīts gan studentam, gan bankai, prasot papildu galvojumu, prasot piesaistīt vecākus vai kādus citus līdzaizņēmējus. Mēs rosinājām šo procesu mainīt. Redzam, ka ir bijušas dzirdīgas ausis, process ir atjaunots un pārskatīts, kas ir ļoti pozitīva ziņa. Gribētu valsti par to uzslavēt, jo tiek domāts, kā šo sistēmu sakārtot un vienkāršot studentam un kredītiestādei, kas to nodrošina. Taču šajā posmā mums kā bankai nebija iespējas šīs izmaiņas veikt savā pusē, bet man negribētos piekrist tam, ka esam atteikušies no studiju kredītu izsniegšanas. Šogad neesam tehniski gatavi piedalīties šajā konkursā. Mēs neesam izdarījuši mājasdarbu savā pusē un neesam nomainījuši savas IT sistēmas, lai jaunajā procesā varētu startēt. Bet tas nenozīmē, ka mēs atsakāmies darīt to nākotnē. Mēs noteikti finansēsim izglītības ieguvi arī turpmāk, bet tikai tad, kad būsim veikuši savus mājasdarbus.

Kad šie mājasdarbi tiks veikti?
Es negribētu neko solīt, bet tas noteikti ir mūsu darāmo darbu sarakstā.

Vai pēdējo mēnešu notikumi ir ieviesuši izmaiņas attiecībā uz filiāļu politiku? Vai šī jaunā situācija varētu paātrināt filiāļu slēgšanu?
Krīze iemāca ļoti daudz. Mēs izmantojām krīzi, lai iekšēji sagatavotos daudziem jauniem pakalpojumiem, ko līdz šim vienmēr sniedzām klātienē. Tagad to varam darīt attālināti. Mēs redzam, ka attiecība tam, ko varam izdarīt attālināti un ko klātienē, ir noteikti mainījusies. Šobrīd pirmā konta atvēršana un pirmreizējā Smart-ID instalēšana ir jāveic klātienē, pārējo var izdarīt attālināti. Bankas filiāļu apmeklējums klātienē ir samazinājies no apmēram 3000 dienā līdz vairākiem simtiem, tādēļ ka mēs cenšamies maksimāli radīt iespējas klientiem veikt darījumus attālināti. Video konferences, internetbanka, digi portāls, kurā visus dokumentus var parakstīt ar Smart-ID, tas ir padarīts tik drošs, ka var tikt izmantots kā Eiropas e-paraksts. Tajā pašā laikā visi šie pakalpojumi no bankas puses vēl tiek apstrādāti, arī darbinieki ir pārkvalificējušies. Ja iepriekš darbinieki klientu satika klātienē, tad tagad darbinieki klientus satiek visos šajos attālinātajos kanālos. Mēs neesam samazinājuši savu darbinieku skaitu vai filiāļu skaitu šobrīd, bet esam pamainījuši veidu, kādā esam klientiem pieejami. Tā būs arī tā joma, kuru turpināsim attīstīt un padarīt šos pakalpojumus vēl ērtākus un efektīvākus, lai klientiem nav jāstāv rindās, bet gan ērti var saņemt visus pakalpojumus sev pieejamā attālinātā kanālā. Tas, ka esam ļoti pieraduši pie fiziskas telpas, kur pēkšņi ienākt, ir neapšaubāmi. Bet mēs apzināmies, ka universālas filiāles koncepts mainās - tas, kas der un ir vajadzīgs vienai sabiedrības daļai un pilsētai, neder citai. Mēs pie tā strādāsim un ziņosim. Bet es noteikti varu apgalvot, ka visām pārmaiņām meklējam labākās alternatīvas.

Vai esat aplēsuši, cik apmēram procentu klientu, kuri izmantoja klātienes pakalpojumus, šajā laikā ir pārgājuši uz attālināto pakalpojumu saņemšanu, un cik daudz klientu tomēr konsekventi vēlas klātienes apkalpošanu?
Precīzu statistiku, domājams, mēs redzēsim vēl pēc sešiem mēnešiem, jo, kā jau teicu, klientu aktivitāte banku pakalpojumu saņemšanā martā un aprīlī ļoti kritās. Lai arī tagad aktivitāte ir atjaunojusies, tādu stabilu rādītāju mums vēl nav. Es gan negribētu segmentēt mūsu klientus un teikt, ka kādi klienti nevēlas saņemt attālinātos pakalpojumus vispār, jo ir pakalpojumi, ko drošības nolūkos mēs kā banka vēl neesam gatavi pilnībā nodrošināt attālināti.

Piemēram?
Piemēram, pilnīgi jauna klienta konta atvēršana, ja šim cilvēkam nav elektroniskā paraksta. Ja klientam jau ir drošs elektroniskais paraksts un mēs varam klientu identificēt caur video un elektronisko parakstu, tad mēs esam gatavi uzsākt sadarbību. Taču ir atsevišķas lietas, kurās vēl nevaram veikt pilnīgi attālinātu apkalpošanu, piemēram, pilnvarojuma lietās ir lielāks risks. Ir finanšu pakalpojumi, kuros paši līdz galam nevaram teikt, ka esam gatavi pilnīgi visu sniegt attālināti no sākuma līdz beigām.

Vai bankas fizisko filiāļu skaits turpmāk samazināsies vai paliks līdzšinējais filiāļu tīkls?
Mums, protams, ir plāns, kā mēs gribam savu darbību veikt optimālāk, taču filiāļu skaitu samazināšana nekad nav pašmērķis. Mums jāvērtē vairāku aspektu kopsumma - gan pilsētas vajadzības, gan indivīda vajadzības, gan arī bankas darbības aspekti. Mērķis ir mainīt pakalpojumu formu, kādā tos piedāvāt. Nefokusēties tik daudz uz filiāļu skaitu, bet formu.

Pēdējo mēnešu laikā ir redzams krāpniecības vilnis, kas skāris vairāku banku klientus gandrīz visos reģionos. Kā tas skaidrojams, vai krāpnieki atklājuši kādus jaunus veidus, shēmas?
Jo vairāk bankas izmanto attālinātos norēķinus, dažādas digitālās formas, elektroniskās platformas, jo vairāk krāpnieki mēģina rast iespējas šajā vidē. Ja kādreiz vairāk saskārāmies ar bankomātu laupīšanām un uzbrukumiem filiālēm, tad tagad, protams, ir daudz iespēju to darīt attālināti. Šī krāpniecība ir viļņveidīga, krāpnieki ik pa laikam mēģina iegūt jaunus datus. Man gribētos aicināt un vēlreiz atgādināt iedzīvotājiem, ka šī digitālā vide, internetbanka, bankas mobilā aplikācija, elektroniskais maks ir jāsargā tāpat, kā sargājat savu fizisko naudu, ko mēģinām ielikt visdziļākajā somas nodalījumā. Nu nedrīkst paļauties uz svešu investoru solījumiem nopelnīt labu naudu no jūsu kapitāla, nedrīkst paļauties, ka kāds zvanītājs palīdzēs jums izveidot biometrisko identifikatoru. Ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem un ir jāsargā sava digitālā identitāte.

EURIBOR likmes joprojām ir negatīvas. Vai zemo likmju periods vēl ilgi turpināsies, vai arī līdz ar atgūšanos no krīzes situācija varētu mainīties?
Ja runājam par starpbanku likmēm, tad redzam, ka ASV un Eiropa pagaidām likmes noturēja nemainīgas. Grūti prognozēt, kas būs tālāk, bet mūsu ekonomikai daudz svarīgākas ir likmes klientiem, ne tik ļoti starpbanku likmes. Starpbanku likmes ir svarīgākas pašai industrijai, ar kādām likmēm varam savstarpēji aizņemties. Savukārt, ja domājam, kādas likmes mēs varam piedāvāt saviem klientiem, tad, manuprāt, kredīta ņēmējiem pašreiz piedāvātās likmes ir ļoti zemas un noteikti aizņemties ar šādām likmēm ir izdevīgi. Droša nauda ar šādām likmēm tā ir reta parādība. Protams, likme ir ļoti atkarīga no darījuma riska, kādā uzņēmējs vai klients ir domājis ieguldīt. Banka to vērtē, jo riskantāks ir darījums, jo lielāka likme tiek piemērota.
Tas, ko mēs šobrīd redzam Latvijā, bankām ir iespēja finansēt, tās spēj nodrošināt resursus. Lielākā daļa no bankām par pagājušo gadu neizmaksāja dividendes. Stiprināja spēju atbalstīt ekonomiku. SEB Latvijā neizmaksāja dividendes savai mātes kompānijai, un arī mātes kompānijā pieņēma lēmumu neizmaksāt dividendes saviem akcionāriem, līdz ar to finanšu sektors ļoti labi sagatavojās un nodrošinājās pret šo krīzi. Man liekas, ka pašreiz banku spēja izsniegt kredītus ir ļoti liela, bankas jūtas ļoti drošas un stipras gan likviditātē, gan kapitāla pietiekamībā, tādēļ arī likmes ir pietiekami zemas.

Bankas lielajiem projektiem, uzņēmumiem kredītus dod droši, taču mazie uzņēmumi joprojām sūdzas par banku nepietiekamo kreditēšanu un neuzticēšanos.
Vienmēr ir bijuši uzņēmumi, kuriem ir daudz vieglāka pieeja banku finansējumam. Kādēļ? Tādēļ, ka viņiem ir savs kapitāls, laba pārvaldība, nodrošināta naudas plūsma, no kuras kredīts tiks atmaksāts. Un tad ir mazāki uzņēmēji, kuriem ir un būs arī turpmāk grūtāka pieeja banku finansējumam, jo uzņēmums ir neliels, nav stabilas naudas plūsmas, trūkst sava kapitāla un līdzdalības projektā. Šajos gadījumos noteikti ir jāmeklē citi risinājumi - vai nu jāskatās uz kādu no "Altum" garantijām, vai jāmeklē privātais investors, kas var investēt kapitālā. Arī riska kapitāls ir pieejams. Ir jāmeklē citas iespējas. Katram no šiem stāstiem ir iespējams cits risinājums, un vienmēr ir pamatots iemesls, kādēļ bankas konkrētajā gadījumā uz šiem riskiem neparakstījās.

Ja atgriežamies pie jautājuma par likmēm, kādas ir jūsu prognozes par noguldījumu likmēm?
Likmes ir negatīvas jau gadiem, arī globāli, un Eiropā mēs redzam, ka ir būtisks naudas pārpalikums, likviditāte ir pietiekama. Arī tagad ar visām programmām, ko valdības ir sniegušas saviem uzņēmumiem, joprojām resursi ir pietiekami, un mēs pat īsti neesam drosmīgi tos apsaimniekot. Tādēļ noguldījumu likmes vēl ilgi būs 0, un ir jāaicina tie, kas grib ieguldīt un grib ar savu ieguldījumu pelnīt, skatīties uz alternatīvām ieguldījumu iespējām.
Latvijas ieguldītājiem noteikti jāstiprina zināšanas un jāveido ieguldīšanas vēsture, jo iepriekš mums ir bijusi iespēja tikai noguldīt naudu bankas kontā un saņemt par to procentus. Nekad iepriekš mēs neesam mācīti, kā tas ir ieguldīt finanšu tirgos. Droši vien, ka ir jāsāk ar mazumiņu, pašiem ar sevi. Manuprāt, ļoti laba iniciatīva ir vēlme vēlreiz aktivizēt kapitāla tirgu un mūsu pašu biržu. Es dzirdu pozitīvas vēsmas sarunās ar valdību un arī mūsu uzraugiem - Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), ka vajadzētu attīstīt kapitāla tirgu un arī valsts kapitālsabiedrībām kaut nelielu daļu akciju laist apgrozībā biržā. Tas palīdzētu gan aktivizēt kapitāla tirgu, gan nodrošināt pašā uzņēmumā labu pārvaldību, caurskatāmību. Tad arī sabiedrībai būtu pierādījums, ka mēs varam investēt ne tikai noguldījumu kontos, bet arī akcijās. Ar to vajadzētu sākt - ar nacionālo virzienu, tad arī varētu domāt par investīcijām starptautiskos uzņēmumos un tirgos. Jāsāk ar nelieliem soļiem.

Kā vērtējama situācija Latvijā AML (anti-moneylaundering) jomā - šķiet Latvijā šobrīd nav banku, kura nekad nebūtu dabūjusi sodu par pārkāpumiem klientu izpētē un AML prasībās.
Šķiet, ka mums ir jāpāršķir lapa un mums ir jāpriecājas un noteikti jāpaslavē sevi, ka mēs izvairījāmies no potenciālas iekļūšanas "pelēkajā sarakstā". Mūs novērtēja, ka esam sasnieguši milzīgu progresu. Jā, tas finanšu sektoram maksāja dārgi, mums visiem bija dārgas mācības, kā labāk sakārtot visus procesus un tos labāk uzraudzīt. Tagad, skatoties uz priekšu, Latvijas finanšu sektors ir ļoti sakārtojies.
Finanšu sektors arī gatavojas jaunajai rokasgrāmatai, kas tapusi FKTK. Ja līdz šim mēs izpildījām visas prasības un veicām uzraudzību neatkarīgi no riska, tad turpmāk, jo augstāks būs risks, jo vairāk uzraudzības tam veltīsim. Turpmāk mazāk riskantiem darījumiem, kas tāpat ir saprotami, tiks prasīti mazāk dokumentu un tas netiks uzskatīts par AML prasību pārkāpumu. Turpmāk uzraudzība vairāk tiks balstīta uz riskiem - jo lielāks risks, jo stingrāka uzraudzība.
Pēc rokasgrāmatas izstrādes nākamie soļi ir salāgot daudzos noteikumus ar šo rokasgrāmatu, lai tie nenonāktu pretrunā.

Vai jūsu bankā ir pieaudzis ziņojumu skaits Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem?
Ir pieaudzis apjoms, bet ne tādēļ, ka klienti uzvestos citādāk nekā iepriekš vai ir lielāki riski, bet gan tādēļ, ka paši esam uzraudzības sistēmas sakārtojuši un automatizējuši.

Noslēgumā par prognozēm. Ja nebūs Covid-19 otrā viļņa, cik ilgi šī krīze ietekmēs Latvijas ekonomiku?
Ja vien mums būtu kristāla bumba. To ir ļoti grūti paredzēt. Tāds ļoti praktisks un pragmatisks redzējums ir, ka, tikko mums būs pieejama vakcīna vai zāles, kas palīdz ārstēt Covid-19, tas noņems šo stresu un nenoteiktību no kopējās ekonomikas. Tad būs skaidrs, kā varam reaģēt uz vīrusa klātbūtni. Kamēr šādu medicīnisku risinājumu mums nav, tikmēr piesardzība būs un ekonomika dažās nozarēs cietīs. Kā jau teicu, šī krīze dažādas nozares ietekmē ļoti atšķirīgi - ir lieli ieguvēji un ir zaudētāji, kas kopumā it kā visu ekonomiku sabalansē. Gribētos teikt, ka Latvijas ekonomika līdz šim ir parādījusi ļoti labus rezultātus, un kritums, salīdzinot ar citām valstīm, ir daudz mazāks. Mums ir jārēķinās ar to, ka šī nenoteiktība būs diezgan ilgstoša. Kā jau mēs sākumā runājām, bankas ir ekonomikas spogulis, un domājams, ka bankas šīs krīzes ietekmi uz kredītportfeļa kvalitāti izjutīs ar krietnu nobīdi, iespējams, pat tikai tad, kad ekonomika jau sāks atkopties. Mums ir jāmācās ar to sadzīvot un jāmācās tikt šai krīzei pāri labāk nekā citām iepriekšējām.

Contacts

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Block payment card and internet bank

    24/7

    Other questions

    Private customers

    Mon - Fri 08.00 - 21.00
    Sat, Sun and holidays 10.00 - 18.00

    Business customers

    Mon - Fri 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.