Switch to mobile version. Augšup

Auto - 19.07.2019
mašīna | sabiedriskais transports

Vai Rīgā var iztikt bez auto

Vai Rīgā var iztikt bez auto Foto:Gints Sprēdis

Populārākā alternatīva personīgajai automašīnai ir sabiedriskais transports, taču tam arī savas ēnas puses – nepārdomāti maršruti un kursēšanas grafiki, reizēm arī sociālais aspekts. Lai gan pagaidām dzelzceļš nespēj pilnvērtīgi konkurēt ar auto, transporta koncepcija līdz 2030. gadam paredz situāciju mainīt.

Lai cilvēki mazāk izmantotu savas automašīnas pilsētā, viens no reālākajiem risinājumiem būtu efektīva park&ride sistēma, kas nenoslogotu sabiedrisko transportu vēl vairāk.

Pieaugot dzīves kvalitātei un vajadzībām, aug arī automašīnu skaits – ja agrāk ģimenei pilnīgi pietika ar vienu braucamo, tad tagad nereti tai pieder divi vai pat vairāki automobiļi. Tāpēc aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kā galvaspilsētā mazināt sastrēgumus un uzlabot gaisa kvalitāti. Liela daļa cilvēku droši vien būtu gatavi ziedot privātā automobiļa komfortu, ja varētu rēķināties ar ātru un efektīvu sabiedrisko transportu. Mēģinājām saprast, kā varētu veicināt cilvēku pārsēšanos no personīgajiem automobiļiem sabiedriskajā transportā.

Vai sabiedriskais transports patiešām ir laba alternatīva

Protams, Rīgā kursē sabiedriskais transports. Teorētiski  varētu bez problēmām nokļūt no punkta A punktā B arī bez sava automobiļa. Tomēr, kā norāda auto žurnālists Normunds Avotiņš, problēma ir vairāk psiholoģiska, nekā tehniska, jo, ja cilvēkam no rīta un vakarā nākas regulāri saskarties ar pārpildītu un nekomfortablu sabiedrisko transportu, viņam samērā ātri var rasties motivācija pārsēsties atpakaļ savā personīgajā pārvietošanās līdzeklī.

Šī problēma gan nav raksturīga Latvijas galvaspilsētai vien, ar to saskaras iedzīvotāji arī daudzviet citur Eiropā. Piemēram, Vācijā veiktā pētījumā par to, kāpēc cilvēki pilsētā izmanto savu automašīnu, nevis sabiedrisko transportu, atšķirībā no Latvijas saņemtās atbildes pārsvarā bija pragmatiskas: bez auto nav iespējams visur paspēt, jo pēc darba vēl jāizvadā pa pulciņiem bērni vai jāapmeklē ārsts utt.

“Rīgā nereti pietrūkst efektīvu maršrutu, kas būtu pielāgoti konkrētu cilvēku grupu vajadzībām, apdzīvotu vietu satiksmes intensitātes izmaiņām,” N. Avotiņš saka. Bieži šādas situācijas veidojas, jo trūkst sadarbības starp pilsētplānotājiem un jauno projektu attīstītājiem.

Citas opcijas – dzelzceļš un velosipēdi

Tie, kas ik rītu mēro ceļu uz galvaspilsētu no Pierīgas vai citām pilsētām ar vilcienu, zina, ka arī šis transporta veids nespēj pilnvērtīgi aizvietot auto. Pirmkārt, sastrēgumstundās tas ir pārpildīts. Otrkārt, ne visur ir iespējams nokļūt ar vilcienu. Lai gan publiskajā telpā ik pa laikam izskan viedoklis, ka pozitīvas izmaiņas satiksmē starp Rīgu un Pierīgu varētu ieviest Rail Baltica, attiecībā uz projekta īstenošanu Rīgas teritorijā vēl ir pārāk daudz neskaidru jautājumu, turklāt Rail Baltica mērķis nav uzlabot Latvijas starpreģionu satiksmi. Jāņem vērā arī tas, ka projekta īstenošanas laikā satiksme galvaspilsētā uz vairākiem gadiem pasliktināsies.

Nupat gan Autotransporta direkcija kopā ar Satiksmes ministriju prezentējusi sabiedriskā transporta nākotnes koncepciju periodam no 2021. līdz 2030. gadam, kas paredz padarīt par valsts mēroga sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu tieši dzelzceļu, bet autobusu maršrutus – par tā atbalsta punktiem. Piemēram, maršrutā Rīga – Jelgava vilcienu reisu skaitu plānots palielināt teju par 50%, bet līdz 2024. gadam pasažieru pārvadājumus nodrošināt tikai ar jaunajiem vilcieniem.

N. Avotiņš lēš, ka tieši neērtā nokļūšana Rīgā var bremzēt pēdējo gadu intensīvo iedzīvotāju pārcelšanos no galvaspilsētas uz Pierīgu, kur šobrīd daudzviet vērojamas problēmas ar piemērotu infrastruktūru, tajā skaitā ar sabiedriskā transporta noslogotību. Piemēram, atsevišķās diennakts stundās starppilsētu mikroautobusos nepietiek vietu, lai visi, kam jānokļūst mājās, varētu tajos tikt iekšā.

Šā iemesla dēļ arī virkne uzņēmumu apsver iespēju pārcelties no attālākiem biroju kompleksiem tuvāk Rīgas centram, lai tos varētu sasniegt arī tie klienti, kas ikdienā neizmanto auto.

Apvienība Pilsēta cilvēkiem pērn veikusi uzskaiti, kas liecina, ka četru gadu laikā Rīgā par 40% audzis velobraucēju skaits. Tajā pašā laikā ir secināts, ka lielākā daļa no nepilniem 70 km Rīgā izveidoto veloceliņu neatbilst noteikumos paredzētajām minimālajām prasībām, kas nodrošinātu drošu un ērtu pārvietošanos. Velosipēds tomēr nespēj pilnvērtīgi aizstāt auto gadījumos, kad jāmēro ceļš no viena pilsētas gala uz otru vai operatīvi jāizvadā pa skolām un nodarbībām bērni. Visbeidzot, mūsu klimatiskajos apstākļos  velosipēdus kā ikdienas transportu pat lielākie entuziasti izmanto vien apmēram piecus mēnešus gadā.

Risinājums – efektīvs park&ride un pārdomāta pilsētplānošana

Pirms vairākiem gadiem tika aizrautīgi runāts par park&ride sistēmas ieviešanu Rīgā – tā sevi ir veiksmīgi pierādījusi daudzās Eiropas pilsētās. Ieceri pat uzsāka īstenot, Pļavniekos izbūvējot autostāvvietu, tomēr nācās secināt, ka tā sevi neattaisno. Kāpēc tā?

N. Avotiņš skaidro, ka iecere veidot Rīgā park&ride sistēmu pati par sevi tiešām ir vērtīga, taču izveidotais modelis nebija dzīvotspējīgs: “Autostāvvieta tika izbūvēta vietā, kur dzīvo tūkstošiem cilvēku, un jau tā noslogotajam sabiedriskajam transportam tika uzkrauta vēl lielāka slodze.”

Viņš norāda – lai park&ride sasniegtu savus mērķus, autostāvvieta būtu jābūvē tur, kur tuvumā nav dzīvojamo rajonu, un uz to jākursē īpašam transportam. Ja pilsēta to šobrīd neplāno, varbūt tā ir lieliska niša kādam privātam uzņēmumam?

Auto eksperts ir pārliecināts, ka, plānojot jaunus, vērienīgus objektus, piemēram, tādus kā iecerētā koncertzāle uz AB dambja, pilsētai vairāk jādomā par satiksmes organizāciju,– šobrīd galīgi nav skaidrs, vai un kā nodrošināt nokļūšanu līdz tai ne ar sabiedrisko transportu, ne ar auto. Kā labu pilsētplānošanas piemēru N. Avotiņš min slaveno Elbas filharmoniju, kas atrodas uz pussalas Hamburgā un kuras pirmajos stāvos atvēlētas stāvvietas vairāk nekā 400 mašīnām.

Līdzīgi ir ar jaunajiem dzīvojamo māju vai biznesa rajoniem, kas tiek uzbūvēti vietās, kur sabiedriskais transports nekursē vai kursē ļoti reti – jaunā un strauji augošā Skanstes apkaime ir tikai viens šāds piemērs. Ja vasarā garāka pastaiga līdz tuvākajai sabiedriskā transporta pieturai var šķist pat patīkama, tad ziemas vējos un salā ir pilnīgi dabīgi atkal sēsties savā automobilī.

Linda Ezerkalna

Vētspapīru konts investīcijām
Konts akciju iegādei

Finansējums auto iegādei

Ja plānojat pirkt jaunu vai lietotu auto, uzziniet par Jums piemērotāko finansējuma veidu. Aizpildiet pieteikuma formu un ātri saņemiet atbildi.

 


  • Auto - 22.07.2019

    Kad ir īstais brīdis pārdot savu auto?

    Kad ir īstais brīdis pārdot savu auto?

    Ikviens, kurš reiz nopircis jaunu automašīnu, agrāk vai vēlāk saskaras arī ar nepieciešamību to pārdot. Kā nenokavēt īsto pārdošanas brīdi un iegūt par savu auto maksimālo iespējamo summu, pirms tā vērtība sākusi strauji slīdēt lejā?

    Lasīt vairāk

  • Auto - 11.12.2018

    Kādus auto izvēlas Latvijā?

    Kādus auto izvēlas Latvijā?

    Teju katrs vēlas automašīnu atbilstoši savām vajadzībām un finanšu iespējām. Bet kādai tai jābūt? Kam pievērst uzmanību un kā izvēlēties savu sapņu auto? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem būs nepieciešams rast atbildes, izvēloties auto.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk


 

Līzinga finansējums
jaunu un lietotu
auto iegādei

Līzinga finansējums
jaunu un lietotu
auto iegādei

  • Procentu likme tiek noteikta individuāli
  • Pirmā iemaksa – sākot no 10 %
  • Līzinga termiņš – līdz 5 gadiem

Īpašais piedāvājums
Eko jaunu auto iegādei:

  • Procentu likme privātpersonām 1,9 % + 3 mēn. EURIBOR
  • Pirmā iemaksa - sākot no 10 %

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.