Switch to mobile version. Augšup

Bankas kartes - 14.07.2015
finanšu plānošana | skaidra nauda | maksājumu karte | norēķini | izdevumi

Kā neiztērēt par daudz, norēķinoties ar karti?

Kā neiztērēt par daudz, norēķinoties ar karti?

Daudzi cilvēki vēlas racionāli rīkoties ar naudu – plānot un kontrolēt savus izdevumus, neizdot vairāk naudas tur, kur var ietaupīt, parūpēties, lai naudas pietiktu visām nepieciešamajām lietām, kā arī glabāt zināmu rezervi neparedzētiem gadījumiem.

Lai veiksmīgi plānotu un kontrolētu izdevumus, ne vienmēr pietiek tikai ar teorētiskajām zināšanām.

Reizēm kāju priekšā aizliek dažādas vājības – var pietrūkt praktisko iemaņu, var pievilt atmiņa, prasme aprēķināt, var pietrūkt disciplīnas.

Tāpēc reizēm vajadzīgi noteikti pasākumi, kas palīdzētu nepiemirst par plāniem, neļautu kļūdīties aprēķinos un mudinātu nepadoties pašapmānam.
 

Kā plānot un kontrolēt izdevumus?

Populārajā personīgo finanšu pārvaldības literatūrā tiem, kas vēlas samazināt tēriņus, vispirms tiek ieteikts visus savus izdevumus pierakstīt, lai uzzinātu, cik un kam tiek izdots, kā arī lai rastu iespējas ietaupīt. Tiek ierosināts jau iepriekš noteikt, cik un kam plānots izdot – nodalīt naudu, kas paredzēta obligātajiem nākotnē gaidāmajiem izdevumiem (maksai par dzīvokli, kredītu atmaksai u.tml.), un nolikt atsevišķi to, ko vēlamies ietaupīt.

Bet pārējo naudu ieteicams sadalīt pa maksājumu mērķiem, piemēram, salikt aploksnēs, sadalot „Pārtikai”, „Brīvajam laikam” vai „Pirmajai nedēļai”, „Otrajai nedēļai” u.tml. To, starp citu, var darīt ne tikai fiziski, bet arī virtuāli. Daudzas budžeta plānošanas mobilās aplikācijas piedāvā šādu iespēju. Savukārt, plānojot savas finanses, pašam viedojot pierakstus, piemēram, tabulas formā, iespējams izdalīt atsevišķas ailes, kas var kalpot kā šīs “aploksnes”. Tā tiek radīti šķēršļi, lai neizdotu vairāk par plānoto, un papildu veidi, kā sekot līdzi savām finansēm. Uzskata, ka izdevumus vieglāk kontrolēt, ja izmanto skaidru naudu, nevis maksājumu karti.

Tomēr laiki mainās. Skaidrās naudas izmantošanas gadījumu skaits arvien samazinās. Skaidrās naudas aprites izdevumus (skaidrās naudas inkasēšanas, skaitīšanas, glabāšanas, piegādes, bankomātu apkopes, apsargāšanas utt.) naudas aprites organizētāji aizvien vairāk sliecas dalīt ar tiem, kas ļoti vēlas izmantot skaidru naudu. Tāpēc skaidrā nauda kļūst par dārgu prieku. Bet vai, norēķinoties ar maksājumu karti, tiešām nonākam situācijā, ka vairs nekontrolējam savus izdevumus?

No kā atkarīga viegla naudas izslīdēšana no rokām?

Zinātniskos eksperimentos ir pierādīts, ka tas, cik viegli izdodam naudu, ir atkarīgs no šķietami negaidītiem faktoriem – no tā, kā nauda izskatās, un no maksāšanas formas – maksājam skaidrā naudā vai ar karti. Monētas atdodam ar vieglāku roku nekā banknotes, bet sarkanas metāla un vieglas monētas – ātrāk nekā dzeltena metāla un smagas monētas. Tāpat mazāka nomināla banknotes atdodam vieglāk par lielajām.

Savukārt dažādu valstu zinātnieki ir pierādījuši, ka tie, kas restorānā norēķinās ar karti, atstāj vairāk dzeramnaudas nekā tie, kas maksā ar skaidro naudu. Lai gan naudu ziedot cilvēki biežāk piekrīt, ja ziedojumi tiek vākti skaidrā naudā, tie, kas izvēlas ziedot, norēķinoties ar karti, pārskaitīs, iespējams, lielākas summas.

Šīs likumsakarības izskaidrojamas ar to, ka cilvēkiem ir vieglāk pieņemt lēmumu kaut ko pirkt (izdot naudu), ja starp pirkuma saņemšanas un naudas atdošanas brīdi ir laika pārtraukums. Arī ar to, ka, paskatoties uz karti, mēs neredzam, cik daudz (vai cik maz) naudas ir atlicis.

Kā kontrolēt izdevumus, norēķinoties ar karti?

Mūsdienās iespēju, kā kontrolēt izdevumus, norēķinoties ar karti, jau ir būtiski vairāk nekā pirms gadiem desmit. Karte ir kļuvusi ne tikai par norēķināšanās, bet arī izdevumu kontroles līdzekli.

Lai pārbaudītu kartes atlikumu, nav obligāti jādodas uz banku, nav jāmeklē bankomāts vai jāgaida atskaites mēneša beigās. Izmantojot mobilo aplikāciju, telefonbankas vai internetbankas pakalpojumus, konta stāvokli pārbaudīt var jebkurā brīdī.

Katru reizi, maksājot ar karti, varam saņemt īsziņu par to, cik naudas noņemts un cik daudz tās atlicis kartes kontā. Tā zūd iepriekš pieminētais bīstamais pārtraukums starp brīdi, kad saņemam vēlamo lietu, un brīdi, kad saprotam un ieraugām, cik lielu naudas summu esam par to atdevuši.

Norēķinoties ar karti, vienmēr ir priekšrocības sekot, kam un cik jau esam izdevuši: nav nepieciešams vākt kases čekus vai aizpildīt izdevumu reģistrācijas žurnālu. Jebkurā laikā varam kontu pārlūkot un analizēt. Tam nepieciešama tikai piekļuve internetam.

Izmantojot datorizētas finanšu plānošanas programmas, var sadalīt un grupēt izdevumus tā, kā mums patīk, noteikt robežas, kādam nolūkam cik daudz naudas izdot, pastāvīgi vērot, vai jau nepārsniedzam robežas. Šīs programmas tomēr pilnīgi nenovērš iespēju aiz neuzmanības pārtērēt budžetu, t.i., pārsniegt savas noteiktās konkrētās izdevumu kategorijas robežas. Norēķināties ar karti kafejnīcā varēsim, ja kontā būs nauda, neatkarīgi no tā, ka kafejnīcām iepriekš paredzēto mēneša naudas summu jau esam iztērējuši. Tomēr risks aizmirst, kam un cik kādreiz šim nolūkam bijām paredzējuši, būtiski samazinās – vajadzētu tikai izkopt ieradumu to pastāvīgi pārbaudīt.

Naudu, kuru nevēlamies iztērēt, varam uzreiz pārskaitīt uz citu kontu. Var izmantot regulārā maksājuma priekšrocības – konkrētā datumā noteikta summa no kartes konta tiks pārskaitīta krājkontā.

Kurš veids būs piemērotāks, ja vēlaties plānot un kontrolēt izdevumus?

Holandes centrālās bankas zinātnieki pirms pāris gadiem pētīja, kurš maksāšanas līdzeklis – skaidra nauda vai kredītkartes – cilvēkiem palīdz labāk kontrolēt izdevumus. Pētījuma laikā iegūtie rezultāti nav viennozīmīgi. Piemēram, jo augstāku izglītību cilvēku ir ieguvuši, jo biežāk viņi par ērtāku līdzekli, kā pārbaudīt, cik un kam naudas ir izdots, uzskata maksājumu karti, salīdzinot ar skaidro naudu. Vīriešiem, salīdzinot ar sievietēm, maksājumu karte šķiet piemērotāks līdzeklis ne tikai, lai paskatītos, cik un kam ir tērēts, bet arī lai pārbaudītu, kā tiek ievērots izdevumu plāns. Tomēr tie, kam budžets ir ļoti ierobežots un kam vienmēr pietrūkst naudas līdz mēneša beigām, biežāk uzskata, ka efektīvāk izdevumus var kontrolēt, norēķinoties skaidrā naudā. Pētījuma rezultāti tāpat rāda, ka arī no tā, kuru līdzekli izdevumu plānošanai un kontrolēšanai cilvēki uzskata par ērtāku, ir atkarīgs tas, kuru maksājumu līdzekli viņi biežāk izmanto norēķiniem.

Kā labāk kontrolēt izdevumus, norēķinoties ar karti?

  • Kartes atlikumu var pārbaudīt jebkurā brīdī, izmantojot mobilo aplikāciju, internetbanku vai telefonbanku.
  • Jebkurā brīdī var pārbaudīt, par ko un cik esam iztērējuši.
  • Nedrīkst aizmirst, ka, norēķinoties ar karti, tomēr izdodam naudu. Ir jāseko, cik naudas vēl ir atlicis. Būs vieglāk, ja abonēsim īsziņu pakalpojumu, kas informē par konta operācijām un tā atlikumu.
  • Finanšu plānošanas programmas palīdz noteikt izdevumu robežas noteiktām izdevumu grupām un sekot, vai šīs robežas nav pārsniegtas.
  • Naudu, kuru nevēlamies izdot, varam pārskaitīt uz krājkontu.
Automātisks uzkrājums
Automātisks uzkrājums

Digitālā krājkase tagad arī Jūsu viedtālrunī

Uzstādiet uzkrājuma mērķi, sekojiet līdzi progresam un brīvi papildiniet uzkrājumu mobilajā lietotnē.


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.