Pat pasaulē labāko produktu būs ārkārtīgi grūti pārdot, ja to proaktīvi nereklamēs ar sociālo tīklu platformu starpniecību. Uzņēmuma “Smalkais muslis” radītājas Ieva Biķe un Ilze Kalāce-Bērziņa atklāj sava zīmola veiksmes stāstu sociālajos tīklos – no pārdesmit sekotājiem līdz iztukšotiem veikalu plauktiem.
I. Kalāce-Bērziņa paskaidro, ka “Smalkais muslis” ir smalcinātas auzu pārslas, kas samaisītas kopā ar augļiem, ogām vai riekstiem. Smalcināšanas procesā produkts kļūst salds. Musli var izmantot dažādās receptēs – smūtijos, aizstāt miltus, gaļas un dārzeņu panēšanai u.c.
Tā kā veikalu plauktos jau bija atrodama virkne citu mušļu, “Smalkais muslis” nolēma meklēt sava produkta unikalitāti. Pirmais komunikācijas kanāls bija tirgus, kur “Smalkā mušļa” radītājas devās runāties ar cilvēkiem un izpētīt savu mērķauditoriju.
Drīz vien tapa arī “Smalkā mušļa” sociālo tīklu lapas, tostarp arī “draugiem.lv” un Twitter, kur uzņēmums gan visai drīz nolēma kontus slēgt. Šobrīd “Smalkais muslis” koncentrējas uz Facebook un Instagram.
Facebook pret Instagram
Tomēr dažkārt šis tas nav tā, kā pirmajā acumirklī izskatās. I. Biķe stāsta, ka “Smalkajam muslim” labāk veicas Instagram platformā, kur uzņēmuma ieraksti iegūst lielāko atgriezenisko saiti. Kā piemēru viņa izceļ ierakstu ar kādu recepti, kas publicēts abās vietnēs. Ja Facebook ieraksts ieguva aptuveni 20 000 cilvēku auditoriju (reach), tad Instagram tika sasniegti tikai 4000 cilvēku.
Lai gan skaitļi liecina par labu Facebook, īstenībā šis ieraksts ir sācies Instagram, norāda I. Biķe. Proti, tā kā pašām uzņēmuma radītājām veidot receptes un publicēt tās Instagram aizņēma pārāk daudz laika, viņas lūdza savām paziņām padalīties ar receptēm un to attēliem. Dalīšanās izrādījās tik veiksmīga, ka pieprasījums pēc produkta strauji auga un Instagram teju pārpludināja receptes, kurās bija izmantots “Smalkais muslis”. Arī cilvēkiem tirgū ieteicām nevis vienkārši sekot mums sociālajos tīklos, bet gan likt tajos viņu ar mūsu produkta pievienošanu pagatavoto ēdienu receptes, lai mēs varētu tās pārpublicēt,” piebilst I. Biķe.
Tāpēc konkrētā ieraksta “uzvara” Facebook ir maldīga, jo receptes attēlu ir radījis kāds no Instagram lietotājiem, un “Smalkais muslis” pēc tam ir izmantojis to savam saturam Instagram un Facebook.
Facebook grupu spēks
Viens no Facebook trumpjiem ir lietotāju grupas, uzskata I. Biķe. “Smalkais muslis” aktīvi rosās grupā “Mēs gatavojam”, kur Facebook lietotāji publicē receptes.
“Es no sava privātā konta padalos ar recepti, aicinot izcept svētku kliņģeri. Es neko nesaku par “Smalko musli”, bet cilvēki pamana, ka tas ir minēts sastāvdaļās. Viņi sāk pētīt un nonāk mūsu kontā,” paskaidro I. Biķe, uzsverot, ka šāda taktika ļauj veiksmīgi pulcēt lielāku sekotāju skaitu Facebook.
Facebook grupās var arī paziņot par uzņēmuma jaunumiem, uzsver I. Biķe. Piemēram, kādas Pierīgas pilsētas jauno māmiņu Facebook grupā uzņēmums publicēja ierakstu, ka “Smalkais muslis” beidzot ir atrodams vietējo veikalu plauktos. Nākamajā dienā zīmola radītājas saņēma pārsteigtu zvanu no veikala, ka visa “Smalkā mušļa” produkcija jau izpirkta.
Sadarbība ar influenceriem
“Smalkā mušļa” radītāja I. Biķe atklāj, ka uzņēmums sadarbojas ar influenceriem, taču par šo sadarbību neko nemaksā. “Mēs sākām piedāvāt lielajiem influenceriem nogaršot mūsu produktu, neprasot neko pretī. Domājām, ka, ja influencerim ir daudz sekotāju, tad viņam noteikti arī dzīvē ir daudz draugu, kuriem viņš pastāstīs par musli. Taču lielo influenceru dzīvesveids ir tāds, ka, ja viņiem kaut kas garšo, tad viņi par to pastāsta. Ja mēs par to maksātu, tas notiktu nedabiski,” stāsta I. Biķe.
Sadarbībā ar atpazīstamajiem influenceriem ir tāda nianse, ka blogeri nelabprāt publicē ierakstus par bezmaksas sadarbības produktiem, ja vienlaikus no cita uzņēmuma saņem samaksu par līdzīga produkta reklamēšanu.
Uzņēmums uzrunāja arī mikroinfluencerus, no kuriem daļa nemaz neapjauta, ka tādi ir. “Smalkais muslis” izvēlējās savu mērķauditoriju – jaunās māmiņas, kuras ir aktīvas sociālajos tīklos.
“Viņas bija pārsteigtas un priecīgas, sāka publicēt ierakstus, jo neviens cits viņām nemaksāja. Katru dienu mums ir vismaz 5 jaunas receptes. Mēs pašas vairs neveidojam saturu,” atklāj I. Biķe, piebilstot, ka šobrīd daudz vairāk laika sociālajos tīklos velta sarakstei ar klientiem, bet satura publicēšana dienā aizņem vairs tikai 15 minūtes.
“Smalkā mušļa” radītājas ir pārliecinātas, ka uzņēmuma veiksmīgā darbība sociālajos tīklos ļāvusi izcelt zīmolu un sadarboties ar lielajiem uzņēmumiem un pat ar televīzijas raidījumu.
Lai gūtu plašāku ieskatu par “Smalkā mušļa” uzvaras gājienu sociālajos tīklos un smeltos padomus savam uzņēmumam, aicinām noskatīties I. Biķes un I. Kalāces-Bērziņas lekciju SEB bankas izveidotās eAkadēmijas organizētajā seminārā:
