Latviešus un lietuviešus veidot savus uzņēmumus galvenokārt motivē iespēja vairāk nopelnīt, savukārt igauņiem būtiskākais iemesls ir iespēja būt pašiem sev saimniekiem.
Par galvenajiem šķēršļiem uzņēmēji atzīst lielo nodokļu slogu un nespēju piesaistīt vajadzīgo finansējumu.
Aptauja liecina, ka Latvijas jaunie uzņēmēji darbības pirmajos gados nedomā par eksportu, fokusējoties tikai uz vietējo tirgu. Arī digitalizācija pagaidām nav starp pašmāju uzņēmumu prioritātēm.
Nu jau otro gadu SEB banka aptaujājusi jaunos uzņēmumus (darbības ilgums – līdz 3 gadiem) visās trijās Baltijas valstīs, lai noskaidrotu, kas to veidotājus motivējis sākt pašiem savu biznesu, kas ir viņu prioritātes un kas sagādā lielākās grūtības.
Tendence, kas iezīmējās jau pērn, raksturīga arī šim gadam. Proti, Latvijas un Lietuvas jaunie uzņēmēji vairāki motivēti uzsākt biznesu, lai vairotu savus ienākumus (attiecīgi 39% un 37%), kamēr Igaunijā, lai gan gada laikā nedaudz mazinājusies, tomēr joprojām izteiktāka ir vēlme kļūt neatkarīgiem un pašiem par saviem darba devējiem. Savukārt kā trešais būtiskākais iemesls sava uzņēmuma izveidei visās trijās valstīs ierindojusies iespēja savu hobiju pārvērst biznesā.
“Iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas sākt savu biznesu, var būt dažādi,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars. “Taču ir vairākas lietas, kas tiem ir kopīgas – tā ir drosme sākt kaut ko jaunu un apņēmība īstenot savus plānus. Augsti attīstīto valstu pieredze liecina – jo vairāk cilvēku iesaistās uzņēmējdarbībā, jo straujāk kāpj dzīves līmenis. Taču ir svarīgs ne tikai skaits, bet arī saturs. Mēs vēlētos aicināt, Latvijas jaunos uzņēmumus izvirzīt sev ambiciozākus mērķus. Jau no pirmās dienas jādomā par eksportu un jāizmanto mūsdienu tehnoloģiju un inovāciju sniegtās iespējas.”
Digitalizācijas potenciāls vēl netiek pietiekami novērtēts
Kā galvenie izaicinājumi uzņēmumiem visās trijās Baltijas valstīs saglabājušies nodokļu slogs un grūtības piesaistīt finansējumu.
Tomēr investors, Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) valdes loceklis Juris Birznieks apliecina, ka investori būtu gatavi finansēt arī vairāk labu ideju: “Finansējums labām start up idejām ir pieejams, un ir dažādi instrumenti. Latvijā jaunuzņēmumiem ar perspektīvām idejām ir daudz lielākas iespējas saņemt naudu, nekā ASV. Mēs vēlētos redzēt vairāk jaunas idejas, ko finansēt.”
Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā ir pārsteidzoši liels skaits jauno uzņēmumu, kas nesaskata iespējas optimizēt procesus un veicināt izaugsmi, izmantojot digitalizācijas potenciālu. Aptauja liecina, ka tā nav būtiska gandrīz 40% Latvijas jauno uzņēmumu (salīdzinājumam – Lietuvā par nebūtisku to uzskata 12%, bet Igaunijā 21%).
Uzsākāt uzņēmējdarbību pēdējo 12 mēnešu laikā?
Turklāt atklājies, ka Igaunijā 61% jauno uzņēmumu tieši digitalizāciju uzskata par savu šī gada lielāko prioritāti.
Arī pasaules līmeņa eksperti norāda, ka uzņēmējdarbības likumi mūsdienu pasaulē ir pilnībā mainījušies, un tieši digitalizācija ir viens no galvenajiem balstiem, kas uzņēmumiem ļauj piedzīvot izaugsmi nevis par 10%, bet desmitkārt. Vairāk par to varat izlasīt rakstā 7 veidi, kā uzņēmumam augt 10 reizes ātrāk.
Igaunija pagaidām būtiski apsteidz pārējās Baltijas valstis
Kas attiecās uz jaundibināto uzņēmumu skaitu, jāsecina, ka Latvijā kopš 2012. gada ir vērojama tendence tam gadu no gada nedaudz sarukt. Pērn Latvijā dibināti nedaudz vairāk nekā 10 000 jaunu uzņēmumu.
Pārsteidzoši, ja salīdzinām šos skaitļus ar Igauniju, kur iedzīvotāju skaits ir mazākais no Baltijas valstīm, taču tieši šajā valstī tiek dibināts ievērojami vairāk jaunu uzņēmumu, nekā abās pārējās – pērn tie bijuši nepilni 22 000. Kāpēc atšķirība ir tik milzīga?
“Igaunijā katru gadu tiek dibināti tikpat daudz jauni uzņēmumi, cik Latvijā un Lietuvā kopā,” norāda J. Birznieks. Viņš uzskata, ka tam par iemeslu lielā mērā kalpo Igaunijas priekšrocība jaunuzņēmumu dibināšanā – procesa vienkāršība.
“Latvijā pat ir uzņēmumi, kuru bizness ir palīdzēt citiem uzņēmumiem pārreģistrēties uz Igauniju. Tas ir ātri, ērti un vienkārši, un jaunuzņēmumiem tas ir būtiski.”
Pirmajos gados par eksportu vēl nedomā
Vēl viena tendence, kas iezīmējusies aptaujā – lai gan nemitīgi tiek runāts par eksportu kā vienu no noteicošajiem izaugsmes faktoriem un daudzi eksperti atzīmē, ka par eksportu jādomā jau kopš uzņēmuma dibināšanas brīža, lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu tomēr nelūkojas tālāk par pašmāju tirgus robežām.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada aptaujas rezultātiem, par 10% ir pieaudzis to Latvijas uzņēmumu skaits, kas nolēmuši fokusēties tikai uz iekšējo tirgu. Tajā pašā laikā nedaudz samazinājies to uzņēmumu skaits, kas gatavojas strādāt arī uz eksportu.
Tiesa, daļēji šāda tendence varētu būt saistīta ar jauno uzņēmumu ieskriešanās periodu. Uz to norāda arī Latvijas jaunuzņēmēju asociācijas Startin.lv valdes priekšsēdētāja Egita Poļanska: “Tehnoloģiju uzņēmumu jomā biznesa stratēģija nav iedomājama bez eksporta. Taču daudzos gadījumos uzņēmumi vispirms sevi pierāda vietējā tirgū, un tad ar šo pieredzi var pārliecināt ārvalstu partnerus.”
