Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 10.12.2015
kredīts | nauda | finanšu plānošana

Bankas ambīcija – palīdzēt uzņēmējiem atraisīt potenciālu

Bankas ambīcija – palīdzēt uzņēmējiem atraisīt potenciālu SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars, kura pārziņā ir arī mazo vidējo uzņēmumu kreditēšana, ir pārliecināts – banku atbalsts uzņēmējiem varētu būt vēl lielāks, ja tiktu izpildīti vairāki mājasdarbi “ēnu” ietekmes mazināšanā.

Šobrīd vairāki signāli liecina par pozitīvām attīstības tendencēm Latvijas ekonomikā – gan uzņēmēji, gan privātpersonas pamazām apraduši ar mainīgo situāciju un sākuši aktīvāk investēt izaugsmē un dzīves kvalitātes uzlabošanā, tādējādi iezīmējot jauna attīstības cikla sākumu.

Arnis Škapars, kas par SEB bankas valdes locekli kļuvis nesen, uzsver, ka jaunajā amatā kopīgā darbā ar kolēģiem fokusēs uzmanību uz uzņēmēju izaugsmi, meklējot iespēju atbalstīt ikvienu pārdomātu projektu, lai palīdzētu realizēties pašmāju uzņēmumu potenciālam, nenovirzoties no atbildīgas pieejas kreditēšanā.

Ja raugāmies no banku perspektīvas, vai šobrīd varam runāt par valsts ekonomikas atlabšanu?

Pēc krīzes ap 2012. gadu ekonomikā bija diezgan straujš kāpums, ko var salīdzināt ar bumbiņas atlekšanu no zemes. Taču saasinoties ģeopolitiskajai situācijai kaimiņos, novērojām, ka pērn uzņēmēji kļuvuši piesardzīgāki – samazinājās investīciju projektu skaits, līdz ar to salīdzinot ar 2013. gadu arī bankas mazāk izsniedza finansējumu.  Priecē fakts, ka pēdējos divos šī gada ceturkšņos lielākā daļa uzņēmēju ar situāciju apraduši un atkal sākuši domāt par investīcijām.

Ar gandarījumu atskatāmies, cik radoši un profesionāli ar situāciju spējuši tikt galā daudzi uzņēmumi, kuri vairāk nekā pusi produkcijas iepriekš tirgoja Krievijā.

Kādas kvalitātes šiem uzņēmumiem ļāva Krievijas noteiktā embargo rezultātā iegūt, nevis zaudēt?

Pirmkārt, tā ir ļoti profesionāla pieeja partneru izvēlei Krievijā – par to liecina fakts, ka zaudējumi no sliktiem kreditoriem Krievijā ir pavisam nelieli. Otra lieta – virkne uzņēmumu samazināja savu klātbūtni šajā valstī, operatīvi aizstājot to ar citiem tirgiem. Mūsu klienti nepiedzīvoja dramatiskus kritumus, kaut gan tādas nozares kā piensaimniecība tika smagi iedragātas. Arī transporta sektorā mūsu klienti spējuši veikt restrukturizāciju – lai gan zinām, cik nozīmīgs bizness bija pārvadājumi uz Krieviju, lielākā daļa veiksmīgi pārorientējušies uz Norvēģiju, Zviedriju un citām Eiropas valstīm.

“Ēnas” faktors

Vai tas nozīmē, ka sāk pieaugt arī bankas izsniegtā finansējuma apmērs? Kādiem kritērijiem uzņēmumam jāatbilst, lai par to vispār varētu sākt domāt?

Šogad SEB banka jau izsniegusi MVU par 5% vairāk kredītu nekā pērn. Liela daļa no tiem ir lauksaimnieki, kuri turpina investēt tehnikā vai zemes iegādē, taču esam ieguldījuši arī apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, celtniecībā un citās nozarēs.  Jāsaka, ka šobrīd gan mēs, gan daudzi uzņēmēji gaida, kad tiks atvērtas ES fondu programmas, kurām projekti lielākoties jau sagatavoti. Fondu pieejamība varētu dot redzamu pienesumu Latvijas ekonomikai – šobrīd prognozējam tās nākamā gada pieaugumu par 2,5%, taču fondu naudas ieplūšana varētu šo tempu palielināt.

Tas, ka vidusmēra Latvijas uzņēmumam nav iespējas tikt pie līdzekļiem, ir mīts – tos šobrīd gatavas dot trīs bankas, lielo uzņēmumu gadījumā banku interese kreditēt ir vēl lielāks. Taču pastāv salīdzinoši neliels uzņēmumu segments, no kuriem liela daļa ir mikrouzņēmumi, kuriem ir grūtības piesaistīt banku līdzekļus – no finanšu perspektīvas daudzi uzņēmumi nav pietiekami atraktīvi Ziemeļeiropas bankām, kuras vēlas redzēt “caurspīdīgas” finanses. Ja parādās “ēna”, tas neļauj aizdot naudu, lai gan resursi un potenciāls ir.

To uzskatām par savu izaicinājumu – atrast kopīgu valodu, lai ilgtermiņā mēs varētu strādāt kā finanšu partneri un abi būtu ieguvēji: banka iegūtu jaunu klientu, bet klients saņemtu vajadzīgo finansējumu par saprātīgu cenu. Ja mums tas izdosies, mazināsies arī “ēnu ekonomikas” īpatsvars – tas ir kopīgs darbs, kura rezultātā var tikt atbrīvots milzīgs potenciāls.

Turklāt šobrīd uzņēmumiem ir iespēja investēt ļoti lēti, jo pastāv vēsturiski zemas procentu likmes, piemēram, 5 gadu ilgā periodā iespējams nofiksēt likmi 0,9% apmērā.

Uzņēmumu kreditēšanā, izejot cauri Baltijas valstīs dziļākajai krīzei, mūsu uzņēmumi piesardzīgāk izvērtē aizņemšanos, kamēr lietuvieši un igauņi uzņemas augstāku saistību slogu. Ja paskatīsieties uz saistību slogu mūsu lielajiem uzņēmumiem, redzēsiet, ka tās ir kompānijas ar ārkārtīgi veselīgām finansēm, un tā nebūt nav slikta tendence.

Vai ir nozares, kurām šobrīd grūtāk piesaistīt banku finansējumu un attīstīties?

Eiropā un Latvijā tā ir diezgan izteikta tendence, ka nepastāv atsevišķas nozares, kurām būtu izteiktas grūtības, taču katras nozares iekšienē ir vērojama ļoti diferencēts darbības sniegums . Jau minēju, ka ļoti labi situāciju vada piena lopkopji, kaut gan piedzīvoja vienu no smagākajiem kritieniem.  Tas mani pārsteidz ļoti pozitīvi. Arī starp loģistikas uzņēmumiem bija tādi, kas Krievijas aizliegumu izmantoja savā labā, iegūstot  papildu tirgus daļas, kamēr citi nespēja tikt galā ar izaicinājumiem.

Manuprāt, viens no būtiskākajām faktoriem, kas ietekmē atšķirības nozares ietvaros, ir dažāda līmeņa vadītāji, cilvēki, kuri zina savu darbu, ir profesionāļi. Esmu novērojis, ka labāk klājas uzņēmumiem, kur īpašnieki šiem profesionāļiem ļauj rīkoties, uzticas. No  tiem tiek prasīts rezultāts, bet tā sasniegšana, metodes tiek atstātas viņu pašu ziņā. Tā ir vērtība, kas ne vienmēr novērojama postpadomju valstīs, taču redzu, ka šim Eiropas modelim pamazām tuvojamies arī mēs.

Hipotekāro kredītu tirgus atdzīvinās

Nupat sācis lēnām atdzīvoties arī hipotekātro kredītu tirgus. Kādi apstākļi to veicina?


Pēdējos divos trīs mēnešos patiešām vērojams pozitīvs signāls – mājokļu kredītu tirgus aktivizēšanās, kas nāk kā atrisinājums noliktā atslēgu principa ieviešanai un dažādiem strīdiem, kas bija tirgu apstādinājuši. Var teikt, ka tagad beidzot norit pragmatisks darbs.

Kad tika ieviests nolikto atslēgu princips, mēs kopā ar akcionāriem sapratām, ka ar vecajiem noteikumiem šādos apstākļos vairs nevar darboties, un darījumu apjoms nokritās līdz 2 miljoniem eiro mēnesī. Tagad situācija ir uzlabojusies – šī gada 10 mēnešos SEB banka izsniegusi 1100 mājokļu aizdevumus par kopējo summu vairāk nekā 38 miljoniem eiro, turklāt oktobrī klientiem izsniedzam vairāk nekā 180 mājokļu aizdevumus par 7 miljoniem eiro, kas ir augstākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā.  Ja raugāmies Baltijas mērogā, mūsu apjomi joprojām ir nelieli, piemēram, Igaunijā viena banka izsniedz 300-400 hipotekāros kredītus mēnesī, kamēr mēs 2-3 reizes mazāk, taču tas ir stāsts par tirgu un pieprasījumu.

Par nozīmīgu  kreditēšanas veicinošu faktoru kalpo Altum programma jaunajām ģimenēm - manā skatījumā, tas ir viens no labākajiem ģimenes atbalsta veidiem, kas Latvijā pēdējos gados paveikta. Altum programma apliecina fundamentālu rīcību no valsts, kad iedzīvotājiem pasaka – jūs mums esat svarīgi. Kaut vai paskatoties uz mūsu bankas datiem, redzam, ka SEB banka šogad ģimenēm ar bērniem izsniegusi jau 250 aizdevumus ar valsts garantiju mājokļa iegādei par kopējo summu 11,5 miljoni eiro, lielākā daļa - 73% paredzēti dzīvokļa iegādei, 14% – mājas iegādei, bet 13% – esošā īpašuma remontam. Turklāt, 30% no aizdevumiem ar valsts galvojumu ir piešķirti ģimenēm ar diviem bērniem, bet vēl 6% – ģimenēm, kurās aug trīs vai vairāk bērni.
 
Man šķiet, ka šo programmu nākotnē vajadzētu paplašināt. Ja paskatāmies uz jauno profesonāļu segmentu, tie ir cilvēki ar ļoti labu izglītību, viņiem nav valodas un kultūras barjeru. Tas nozīmē, ka nākotnē valsts un pilsētu mērogā izaicinājums būs saistīts ar to, kā šos jauniešus noturēt, jo tieši viņi būs tie, kas nākotnē veidos uzņēmumus, vadīs biznesu un nodrošinās darba vietas. Viens no risinājumiem būtu piedāvāt viņiem nodokļu atlaides, līdzīgi kā studentu kredītiem.

Tas, ka cilvēki atkal interesējas par sadzīves apstākļu uzlabošanu, nes līdzi pieaugumu arī saistītajās nozarēs, piemēram, celtniecībā vai mēbeļu tirdzniecībā. Tas norāda uz vēl vienu pozitīvu tendenci – ja cilvēki pērk un investē, viņiem iestājusies zināma pārliecība un stabilitāte.

Ģeopolitiskā ietekme

Kas būtu nepieciešams, lai šāda stabilitāte noturētos arī turpmākajos gados?

Ģeopolitiskajai situācijai vajadzētu kaut nedaudz uzlaboties. Kopumā Eiropā gan nav saredzams iemesls lielam optimismam, taču, šajā daļā, kur esam mēs, Ziemeļeiropā, situācija ir labāka, jo fundamentāli Zviedrija, Dānija, Vācija joprojām ir stipras ekonomikas. Ņemot vērā mūsu vēlmi un spējas darboties, mums ir visas iespējas daudzās jomās izkonkurēt vidusmēra eiropieti – esam gatavi vairāk strādāt, ātrāk skriet, vienīgais, kas vēl jāapgūst – gudrāka pieeja. Stabilitātei noteikti nāktu par labu arī pašmāju politiķu lēmumu ilgtspējība, piemēram, daudz apspriestā budžeta pieņemšana uz trim gadiem.

Tie cilvēki, kas ņem kredītus šodien, daudz vairāk skatās ilgtermiņā, nekā tas bija “trekno gadu” laikā. Viņi vairs nepaļaujas uz pieņēmumiem, ka pēc dažiem gadiem pelnīs vairāk, bet stāv ar kājām uz zemes. Ja pirms vairākiem gadiem bija jādomā, kā tikt galā ar “toksisko” kredītu portfeli, tad pēdējo gadu laikā tas ir samazinājies 6 līdz 7 reizes, līdz ar to, tas vairs nav bankas izaicinājums – mūsu šī brīža galvenais izaicinājums ir palīdzēt MVU nonākt citā izaugsmes kvalitātes līmenī.

Linda Ezerkalna,
žurnāliste

 


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 21.00
    Brīvdienās 10.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.