Bizness -
22.06.2016
izaugsme | ekonomika
Būvniecības nozare – sadrumstalota un sezonāla
Pēdējo gadu laikā būvniecības nozare Latvijā piedzīvojusi gan spēcīgu kritumu finanšu krīzes ietekmē, gan nelielu kāpumu, kam šobrīd atkal seko lejupslīde.
SEB banka regulāri veic būvniecības nozares analīzi. Šajā – pirmajā no diviem būvniecībai veltītajiem rakstiem aplūkosim galvenās tendences Latvijā.
Cikliskums un sezonalitāte
Vislielākā aktivitāte vērojama gada siltajos mēnešos, savukārt ziemā būvniecības apjomi samazinās vairāk nekā uz pusi. Cikliskums norāda uz to, ka produkcijas apjomi būtiski mainās līdz ar valsts ekonomikas cikliem. Ekonomiskas krīzes laikā - 2009. un 2010. gadā būvniecības apjomi nozarē samazinājās attiecīgi par 35% un 37%.
Sadrumstalotība
Šobrīd 16% no kopējā būvdarbu apjoma Latvijā veic 9 lielākās būvkompānijas. Pārējo tirgus daļu sadala daudz mazāki uzņēmumi. Grafikā blakus redzams Latvijas lielāko būvuzņēmumus saraksts pēc apgrozījuma.
Asa konkurence
No vienas puses, būvniecība ir retā nozare Latvijā, kur joprojām, dominē uzņēmumi ar vietējo kapitālu. Igauņu Merko Ehitus meitas uzņēmums Merks ir vienīgais no lielajiem būvuzņēmumiem ar ārzemju kapitālu. Tas nozīmē, ka starptautiskām kompānijām ienākt Latvijas tirgū nav tik vienkārši.
No otras puses, lielo projektu trūkums pēdējos gados ir saasinājis konkurenci būvniecībā. Daži būvnieki, lai vinnētu pasūtītāju konkursā, veido piedāvājumus ar tāmēm zem pašizmaksas. Pēc tam būvkompānija mēģina vienoties par tāmes palielinājumu vai arī izmanto zemas kvalitātes materiālus. Rezultātā cieš būvdarbu kvalitāte un ātrums.
Liels ēnu ekonomikas īpatsvars
Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā ir viens no augstākajiem valstī un var sasniegt līdz pat 50%.
Lejupslīde kopš 2015. gada
Būvniecības apjomi 2015. gadā samazinājās par 1.2%. Tas bija pirmais samazinājums gada griezumā kopš 2010. gada. Par galveno iemeslu šim samazinājumam tiek uzskatīts pārrāvums Eiropas finansējumā. Iepriekšējais plānošanas periods beidzās 2013. gadā, un jaunā 2014.-2020. gada plānošanas perioda budžeta apstiprināšana ieilga līdz 2013. gada novembrim.
Arī 2016. gadā izsludināto projektu apjoms ir niecīgs. Valsts iestāžu birokrātija šajā gadījumā nav vienīgā problēma. Ir mainījies jaunā budžeta virziens ar ievērojami mazāku atbalstu būvniecības projektiem. 2014.-2020. gada budžeta galvenais mērķis ir mazināt Baltijas valstu atkarību no Eiropas fondu finansējuma, un šobrīd prioritārs ir multimodālais dzelzceļa transporta savienojums Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava (Rail Baltic) un vienots Baltijas enerģijas tirgus (elektrība un gāze). Šie projekti gan tiks īstenoti ne agrāk kā pēc 2-3 gadiem.
Analizējot esošus un plānotus projektus Latvijā, var secināt, ka būvniecības nozares lejupslīde mūsu valstī var saglabāties gan 2016. gan 2017. gadā. Nākamajā rakstā – plašāk par nozares finanšu rādītājiem, eksportspēju un saistību, pat atkarību no citām tautsaimniecības jomām
Deniss Podļeskis,
SEB korporatīvo klientu konsultāciju vadītājs
