Kā riski ietekmē uzņēmumu kreditēšanu

Ikvienam uzņēmumam, vai tas būtu tikko dibināts start-up vai sevi jau tirgū apliecinājis spēlētājs, ik pa laikam dzīves ciklā pienāk brīdis, kad attīstībā jāiegulda papildu līdzekļi. Reizēm – visai lieli. Taču nereti uzņēmumam brīvu līdzekļu šādam nolūkam vienkārši nav.

Tāpēc, lai labās idejas nepaliktu tikai par idejām, bet izaugtu par lieliem darbiem, līdzekļi visbiežāk jāmeklē ārpusē. Uzņēmumu kreditēšanas lauciņā teju visu izšķir pats uzņēmums – kas ir tā īpašnieks, kāds ir tā darbības lauks un klientu loks, cik stabili ir uzņēmējdarbības rādītāji, ar kādiem riskiem tas var saskarties un vai uzņēmējs šos riskus redz un apzinās.

Statistika liecina, ka teju puse jaunizveidoto uzņēmumu dažādu iemeslu dēļ nav dzīvotspējīgi. Un tas ir tikai normāli, jo bieži pēc vienas vai pat vairākām neveiksmēm uzņēmējs nemet plinti krūmos, bet ar iegūto pieredzi izveido nākamo biznesu, kas jau ir veiksmīgs.

Jauns uzņēmums, pat neskatoties uz inovatīvām idejām un lieliski izstrādātu biznesa plānu, vienmēr atrodas lielākā riska kategorijā nekā uzņēmums, kas jau kādu laiku darbojies, ieguvis zināmu tirgus daļu un stabilu naudas plūsmu. Šis fakts pirmām kārtām jāapzinās uzņēmējam, kad viņš dodas runāt par iespējām saņemt kredītu.

Banka nevar pārgalvīgi riskēt

Viena no pirmajām vietām, kur doties ar kredīta pieteikumu, protams, ir sava banka, kas parasti piedāvā izdevīgus nosacījumus, tostarp salīdzinoši zemus procentus. Taču banka, lai arī privāts uzņēmums, pirmām kārtām pārstāv savus noguldītājus – Latvijas iedzīvotājus, kuri tai ir uzticējuši savu naudu. Tas nozīmē, ka bankai ļoti rūpīgi jāapsver, kur un kā investēt savu noguldītāju naudu.

Tieši tāpēc reizēm jauns uzņēmums bankā saņem atteikumu kredītam. Lai gan pirmās emocijas, visticamāk, būs vilšanās, tā galu galā var izrādīties arī laba ziņa. Ja banka ir patiesi ieinteresēta jūsu uzņēmuma attīstībā, tad pat kredīta atteikuma gadījumā tās konsultanti izskaidros, kāpēc tas atteikts, kā arī ieteiks, ko vajadzētu darīt, lai savas iespējas saņemt kredītu nākotnē uzlabotu. Viņi norādīs uz alternatīvām finansējuma saņemšanas iespējām uzņēmuma dzīves cikla sākumposmā.

Atteikums reizēm ir labākais iznākums

Kāpēc? Ne vienmēr uzņēmums ir pareizi izvērtējis visus riskus, uz ko banka norādīs, pamatojot savu atteikumu. Aizdevējam, kas šādu kredītu tomēr izsniegtu, neveiksmes gadījumā tā uz kopējā fona droši vien būtu salīdzinoši neliela zaudēta summa, ar ko varētu samierināties un dzīvot tālāk. Taču uzņēmums zaudētu visu un, visticamāk, pārstātu darboties. Reizēm naudas vietā daudz vērtīgāks var izrādīties padoms – kā minimizēt riskus un virzīt attīstību, lai nākotnē ne tikai saņemtu kredītu, bet arī iegūtu stabilāku pamatu zem kājām. Jebkurā gadījumā gājiens pēc kredīta uz banku nebūs velts – ja neiegūsiet finansējumu, saņemsiet vērtīgus ieteikumus.

Svarīgs vienāds redzējums

Maldīgi ir iedomāties, ka riskantākiem projektiem tiek atteikts automātiski. Drīzāk ir runa par risku apzināšanos un minimizēšanu. Ne vienmēr uzņēmējs ir gatavs ieraudzīt un atzīt potenciālos riskus jeb, citiem vārdiem, viņš uzskata savu biznesu par mazāk riskantu, nekā tas ir. Savukārt, ja uzņēmums savus riskus apzinās, ir tiem gatavs un arī banka redz situāciju līdzīgi, kredītu var piešķirt bez problēmām. Tātad – banka visbiežāk var atteikt gadījumos, ja nesakrīt uzņēmuma un bankas redzējums par potenciālajiem riskiem un to sadalījumu.

Alternatīvas finansējuma iespējas

Laikā, kad uzņēmumu vēl dēvē par start-up, bankas kredītu dažādu kritēriju dēļ var būt sarežģīti saņemt, tomēr ir vēl citas iespējas, kur meklēt finansējumu.

• Grantu programmas pārsvarā ir mērķētas tieši uz jaunajiem uzņēmējiem, kam cits finansējums ir grūtāk iegūstams. Labā ziņa ir tā, ka šī nauda nav jāatmaksā. Tiesa – par tās izlietošanu būs rūpīgi jāatskaitās. Mūsu valstī ir pieejamas dažādas grantu programmas, kas tiek realizētas gan caur bankām, gan pašvaldībām, gan Eiropas Savienības fondiem. Informāciju par grantu programmām var meklēt, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā vai lielāko banku mājaslapās.
• Mezanīna aizdevums noder situācijās, ja banka ir gatava piešķirt kredītu, bet prasa lielāku pašu līdzdalību projekta izmaksu segšanā. Tad trūkstošo daļu var segt ar tā dēvēto mezanīna aizdevumu. Šāda veida aizdevumu piedāvā vairāki Latvijas uzņēmumi un organizācijas, piemēram, Latvijas Garantiju aģentūra.
• Riska kapitāla fondi – tās ir sabiedrības, kuru akcionāri ir gatavi aizdot naudu arī augstāka riska projektiem, ja tie šķiet pietiekami perspektīvi. Taču uzņēmējiem atbilstoši jārēķinās ar lielākiem procentiem – par lielāku risku vairāk jāmaksā. Tomēr, kad uzņēmums ir sasniedzis zināmu stabilitāti, tas savu kredītu no riska kapitālu fondiem var pārcelt uz banku.
• Biznesa eņģeļi – pārsvarā tās ir privātpersonas. Bieži – pieredzējuši un dzīvē daudz sasnieguši uzņēmēji, kas ir gatavi ieguldīt daļu savu līdzekļu, lai atbalstītu kādu simpatizējošu biznesa ideju. Šādu eņģeli nav viegli atrast, bet noteikti ir vērts ielūkoties Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla mājaslapā – šī biedrība rīko arī regulāras jauno uzņēmēju un potenciālo investoru tikšanās.

Linda Ezerkalna,
žurnāliste