Kur darbs veicas raitāk – birojā vai mājās? Līdz ar Covid-19 nestajām ikdienas darba režīma izmaiņām katram noteikti ir radusies sava atbilde uz šo jautājumu. Diskusijā “Ilgtspējīgas sabiedrības nākotne: kā strādāsim 2025. gadā?” darba vides stratēģis Oļegs Ņikitins meklēja atbildes uz dažādiem pieņēmumiem par darbu birojā un attālināti.
Kur darbs veicas raitāk – birojā vai mājās? Līdz ar Covid-19 nestajām ikdienas darba režīma izmaiņām katram noteikti ir radusies sava atbilde uz šo jautājumu. Diskusijā “Ilgtspējīgas sabiedrības nākotne: kā strādāsim 2025. gadā?” darba vides stratēģis Oļegs Ņikitins meklēja atbildes uz dažādiem pieņēmumiem par darbu birojā un attālināti.
Pieņēmums #1: Darbiniekam jābūt klāt, lai vadītājs varētu viņu kontrolēt
Vēl salīdzinoši nesen 9 no 10 vadītājiem teiktu, ka nav iespējams veiksmīgi vadīt darbu, ja cilvēki neatrodas vienā telpā. O. Ņikitins ir pārliecināts – kopš Covid-19 pandēmijas pavasarī esam ne tikai pamēģinājuši, bet arī sapratuši, ka tas ir iespējams lielākajā daļā gadījumu.
Pieņēmums #2: Mājās darbinieki ir produktīvāki, nekā pat labākajos birojos
Ja runa ir par individuālo produktivitāti, ko iespējams sasniegt bez komunikācijas ar kolēģiem, aģentūras Leesman pētījumi pierāda – mājas apstākļi individuālam darbam ir labāki par jebkuru biroju.
Individuālā produktivitāte mājās ir augstāka, pat neskatoties uz to, ka laiku pa laikam darbu var iztraucēt tuvinieki. O. Ņikitins skaidro, ka modernie biroji neveicina individuālo darbu, spēju koncentrēties, nenodrošina klusumu.
Biznesa izaugsme prasa laiku. Bet saņemt finansējumu attīstībai var jau tagad.
Taču darba pienākumus neveido tikai individuāli veicami uzdevumi. Tāpēc mājās zūd darba kultūras fokuss, kā arī rodas risks zaudēt komunikāciju starp dažādām uzņēmuma struktūrvienībām, jo samazinās kolēģu skaits, ar kuriem darbinieks ikdienā sarunājas.
Pieņēmums #3: Ja divas dienas nedēļā katrs strādā no mājām, darba vietu skaitu var samazināt par 40%
Lai gan strikti matemātiski aprēķini ļauj nonākt pie šāda secinājuma, pastāv dažādi zemūdens akmeņi. Piemēram, ļaujot darbiniekiem brīvi izvēlēties dienu, kurā strādāt no biroja, reti kurš labprātīgi izvēlēsies pirmdienu un piektdienu. Populārākā diena darbam birojā ir trešdiena, tai seko otrdiena un ceturtdiena.
Ja uzņēmums izvēlas nesamazināt darba vietu skaitu birojā, tad, izņemot trešdienas, birojā būs redzami “covidori” – gari, tukši gaiteņi un kabineti, kuros neviena nav.
Alternatīvs variants ir censties sadalīt dienas starp uzņēmuma struktūrvienībām vai projektiem, bet tas izraisa virkni interesantu jautājumu, piemēram, vai darbiniekiem šķitīs pieņemami, ka kādai struktūrvienībai būs jādodas uz darbu piektdienā.
Pieņēmums #4: Ja darbs notiek attālināti, birojam atliek socializēšanās funkcija
Vai birojs nākotnē varētu kļūt par klubu, kur darbinieki paveic sociālos pienākumus (social obligations – angļu val.), aprunājoties ar kolēģiem pie pusdienu galda un kafijas tases?
Ir lietas, ko biznesā nevar paveikt attālināti
Pētījumi gan atklāj šādu tendenci – birojs, kas veicina socializēšanos, bet individuālo darbu neatbalsta, ir neveiksmīgs. Ja socializēšanās vietā birojs nodrošina vismaz individuālā darba iespēju, tas jau ir veiksmīgāks. “Cilvēks nevar vienu dienu nedēļā socializēties, bet pārējās četras strādāt. Jābūt līdzsvaram. Mums vēl jāmācās to panākt,” norāda O. Ņikitins.
“Vairums uzņēmumu dažādu apsvērumu dēļ izmēģina attālināto darbu, saprot, ka tas strādā, tomēr mēģina atgriezties pie klātienes darba,” skumji piebilst darba vides stratēģis O. Ņikitins. “Atņemt darbiniekiem brīvību, manuprāt, nav pareizi. Jācenšas atrast veidu, kā pāriet uz nākotnes modeli un izmantot gūtās mācības.”
Ko darbinieki pieprasīs 2025. gadā
Mēģinot paredzēt darba vietu aprīkojuma tendences nākotnē, O. Ņikitins atskatās uz 2015. gada jauninājumiem šajā jomā. Togad popularitāti birojos sāka iemantot paceļamie galdi. “Šodien tas ir pirmais, ko darbinieks pieprasa no darba devēja,” noteic O. Ņikitins.
Viņš paredz, ka pēc 5 gadiem darbinieki vēlēsies, lai darba devējs nodrošina attālināta darba iespējas un ergonomisku aprīkojumu tā veikšanai. Turklāt attālinātais darbs vairs netiks veikts tikai no mājām, jo vienlīdz labi varēs strādāt arī tuvējā piemājas kopstrādes (coworking – angļu val.) birojā.
Diskusijā “Ilgtspējīgas sabiedrības nākotne: kā strādāsim 2025.gadā?” piedalījās SEB bankas personāla pārvaldes vadītāja Ilze Ogle, darba vides stratēģis Oļegs Ņikitins, pasaules pilsone un digitālais nomads Anete Ilmete, kā arī stratēģiskās cilvēkresursu un komunikācijas vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA partnere Pārsla Baško. Pilns diskusijas ieraksts:
