Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 23.05.2016
lauksaimniecība | kreditēšana

Uzņēmējdarbība laukos atšķiras ar tīru gaisu

Uzņēmējdarbība laukos atšķiras ar tīru gaisu

Vai lauksaimniecība var būt nopietns augošs bizness? Atbilde ir – noteikti, ja vien lauku vide un darbi ir sirdij tuvi. Spilgts piemērs ir zemnieku saimniecība “Āboliņi” Kuldīgas pusē, kuru vada Mārtiņš Āboliņš ar tēvabrāļa Anda Āboliņa atbalstu.

Kā liecina Mārtiņa novērojumi, Kuldīgas pusē brīvu zemju tikpat kā vairs neesot – vietējie to izpirkuši, un paši arī aktīvi nodarbojas ar lauksaimniecību. “Mūsu saimniecība ir vidēja lieluma, tuvākajā apkārtnē ir vēl viena tikpat liela un divas lielākas,” rēķina Mārtiņš, kura vadītais uzņēmums patlaban apsaimnieko 400 hektāru zemes – 300 no tiem iegādāti ar bankas finansējuma atbalstu, 100 pagaidām tiek nomāti.

Mārtiņš uzaudzis laukos turpat Kuldīgas novadā, tāpēc, neskatoties uz jaunajiem gadiem, pārņemt saimniecību pēc sava tēva Daiņa nāves šķitis likumsakarīgs lēmums. Pēc izglītības gan Mārtiņš ir maģistra grādu ieguvis būvinženieris, tomēr iegūtās zināšanas tagad nereti noder arī savā lauku saimniecībā.

Kā saka pats Mārtiņš – vienīgā atšķirība uzņēmējdarbībai laukos  no uzņēmējdarbības pilsētā ir tīrais gaiss. Viss pārējais darbojas pēc vienādiem principiem – lai attīstītos, ir jāiegulda.

Atsacīties no liekā

“Āboliņos” tiek audzēti graudaugi: rapši, kvieši, auzas un nu jau kādu laiku tiek veikta arī graudu pirmapstrāde, lai tos varētu uzglabāt. Tas iespējams, jo saimniecībai ir kalte un uzglabāšanas bunkuri, kuros tiek glabāti gan pašu graudi, gan pietiek vēl vietas citu lauksaimnieku ražai. Savulaik audzēti arī gaļas lopi, taču nesenā pagātnē tie atdoti prom, jo saprasts – lai atmaksātos tos audzēt, ganāmpulkam būtu jābūt krietni lielākam un vajadzīgi papildu resursi. Tāpēc galvenais “Āboliņu” mērķis tagad ir turpināt augt kā graudkopības uzņēmumam.

Protams, nav iedomājama attīstība bez lielāku un mazāku šķēršļu pārvarēšanas, piemēram, audzējot graudus, labībā var iemesties kaitēkļi vai tā var izsalt. Līdzīgi ir ar jebkuru lauksaimniecības nozari. Tāpēc galvenais uzņēmēja ieteikums tiem, kas vēl tikai apsver lauku uzņēmējdarbības uzsākšanu, – nepadoties un izdomāt, kā pārvarēt šķēršļus, lai sasniegtu mērķi.

Skaitļi ar daudzām nullēm

Mārtiņa sieva Māra atzīst, ka viena no galvenajām atziņām, kas izriet no pašu pieredzes, – attīstīties lēnām un maziem solīšiem, nevis mēģināt darīt visu uzreiz. Viņa arī atceras, ka sākumā bijis grūti pierast, ka ikdienas darbā nākas operēt ar summām, kas rakstāmas ar četrām un piecām nullēm (uzņēmuma gada apgrozījums ir ap 300 tūkstošiem eiro), tomēr ar laiku viņa iemācījusies tos uztvert vienkārši kā skaitļus.

Spilgts piemērs ir graudu cenas, ko nosaka situācija biržā, kur tie tiek tirgoti, proti, tā var mainīties vairākas reizes dienā un būt uzņēmumam gan labvēlīga, gan nelabvēlīga – reizēm starpība ir pat vairāki desmiti tūkstoši eiro. Tomēr Mārtiņš pārliecināts, ka par to uztraukties nav vērts, jo biržas cenu ietekmēt tāpat nav iespējams un ilgtermiņā svārstības izlīdzinās, rezultātā nodrošinot peļņu.

Atbalsta iespējas

Uzņēmums sadarbojas ar lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību “Latraps”, kas palīdz “Āboliņos” izaugušajiem un citu zemnieku nodotajiem graudiem nonākt ne tikai pie ražotājiem Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē. Tas krietni atvieglo loģistikas procesu.

Mārtiņš atceras reizi, kad viņa tēvabrālis Andis pirmo reizi devies uz banku runāt par aizdevumu, lai varētu izpirkt graudu kalti. Pretēji uzskatam, ka bankas mazos un vidējos uzņēmējus atbalsta nelabprāt, Āboliņu pieredze ir ļoti pozitīva. Mārtiņš uzskata, ka uzņēmumam ir jāizskatās pietiekami nopietni – jāpierāda, ka tā darbības rādītāji vairāku gadu garumā ir bijuši stabili, un jāspēj pamatot sava vajadzība, tad problēmām ar banku finansējuma iegūšanu nevajadzētu būt.

“Ja nebūtu atbalsta no bankas  un ES platību maksājumu, mēs nevarētu attīstīties un iet uz priekšu – knapi pietiktu vien dzīvošanai,” secina Mārtiņš.

Āboliņi rakstījuši pieteikumu arī ES fondu programmai, tomēr atbalstu pagaidām nav guvuši. Mārtiņš uzskata, ka viņu prasības bijušas pārāk nelielas un paredzētā nauda tikusi apjomīgākiem projektiem.

Tomēr nākotnē Āboliņi raugās ļoti pozitīvi – uzņēmumam ir neliela, bet stipra komanda, kurā apvienojušies gan pieredzējuši speciālisti, gan entuziastiski jaunieši. Mārtiņš ir priecīgs par valstī īstenoto programmu, kas ļauj vidusskolas skolēniem vasarās strādāt uzņēmumos, turklāt puse no darba samaksas tiek segta no pašvaldības līdzekļiem. Tas ir lielisks veids, kā jauniešiem parādīt kaut ko no lielās dzīves, vienlaikus sev noskatot ieinteresētus un proaktīvus darbiniekus nākotnē.

Linda Ezerkalna,
žurnāliste


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 21.00
    Brīvdienās 10.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.