Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 26.02.2016
investīcijas | attīstība

Uzņēmumi piesardzīgi par attīstības iespējām

Uzņēmumi piesardzīgi par attīstības iespējām

Visās trijās Baltijas valstīs uzņēmējus turpina ietekmēt globālā nestabilitāte un mērenie vietējās ekonomikas izaugsmes tempi. Tomēr, neskatoties uz samērā līdzīgajiem nosacījumiem, uzņēmēju noskaņojumā starp valstīm iezīmējas atšķirības.

Jaunākajā SEB bankas biznesa apskatā (Baltic Business Outlook 2016) secināts, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) Baltijā izaicinājumus nemeklē un savu galveno attīstības potenciālu saredz nevis eksportā, bet gan vietējos tirgos, lai gan tieši Latvijā visvairāk audzis to uzņēmēju skaits, kas gatavi šogad uzsākt eksportu. Bažas vienlaikus rada apstāklis, ka mūsu valstī ir vismazāk uzņēmēju, kas gatavi savu izaugsmi stiprināt ar investīcijām.

Pērnā gada rudenī veiktajā uzņēmēju aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 5000 MVU pārstāvju, noskaidrots uzņēmēju skatījums par 2016. gada apgrozījumu, eksporta plāniem, investīcijām, darbinieku skaitu un inovācijām.

Visoptimistiskāk noskaņotie - Lietuvā

Ja optimismu vērtē, ņemot vērā uzņēmēju gaidas par šī gada apgrozījuma lielumu, tad līderos viennozīmīgi izvirzās Lietuva. Šajā valstī ir lielākais skaits MVU, kuri sagaida vairāk nekā 15% lielu apgrozījuma pieaugumu – 20% no aptaujātajiem uzņēmējiem (salīdzinājumam, Latvijā – 16% un Igaunijā – 17%). Arī tādu uzņēmumu, kuri sagaida mērenu, līdz 15% lielu apgrozījumu Lietuvā ir visvairāk – 59%, pretstatā Latvijas un Igaunijas 56%.

Lai gan kopējais optimistu skaits MVU vidū Latvijā gada griesumā mazliet palielinājies, aptauja atklāj arī pretēju tendenci – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, gan Latvijā, gan Igaunijā būtiski – līdz 28% pieaudzis pesimistiski noskaņoto uzņēmēju skaits, kuri šogad sagaida uzņēmuma apgrozījuma kritumu (salīdzinājumam, pērn Latvijā apgrozījuma kritumu prognozēja 17% uzņēmēju).

Kamēr Igaunijā pesimismu daļēji var skaidrot ar zināmiem sarežģījumiem Somijas ekonomikā un attiecībās ar Krieviju, Latvijā noskaņojums uz leju slīdējis galvenokārt tāpēc, ka aizkavējusies jauno Eiropas Savienības (ES) fondu programmu atvēršana. Polaritāti uzņēmēju noskaņojumā veicina arī nenoteiktība un riski pasaules ekonomikā, kā arī ilgstoši saspringtā ģeopolitiskā situācija, kas rada nelabvēlīgu ārējo pieprasījumu, uzskata SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

“Latvijas ekonomika ārējo faktoru ietekmē uzrāda pavisam mērenu izaugsmi, turklāt vājāka globālā izaugsme un recesija atsevišķos, Latvijai būtiskos, eksporta tirgos negatīvi ietekmē uzņēmēju optimismu. Uzņēmumi, kas pielāgojušies jaunajiem apstākļiem un spējuši diversificēt savus produktus un eksporta tirgus, nākotnē skatās optimistiskāk,” secina eksperts.

Galvenais fokuss uz vietējo tirgu

Iepriekšminētie faktori tiešā veidā attiecināmi arī uz uzņēmēju eksporta plāniem – lai gan valstiskā līmenī jau gadiem tiek runāts par eksporta lielo nozīmi un nerealizēto potenciālu, tāpat kā līdz šim, arī šogad aptuveni trīs ceturtdaļas Baltijas MVU plāno orientēties uz vietējiem tirgiem un cer palielināt apgrozījumu uz iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās rēķina.

Tieši vietējā tirgus pieprasījuma pieaugums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicinājis optimisma pieaugumu Lietuvas MVU vidū. Neskatoties uz sankciju ietekmi, kaimiņvalsts uzņēmumi pietiekami veiksmīgi spējuši rast jaunus noieta tirgus, galvenokārt turpat, pašu mājās. Kā norāda Lietuvas SEB bankas galvenais ekonomists Gitanas Nauseda, algu pieaugums un deflācija ir tieši veicinājuši vietējo pirktspējas pieaugumu.
Arī Latvijā MVU ir spējuši apbrīnojami elastīgi piemēroties mainīgajiem apstākļiem un atrast gan jaunas nišas, gan alternatīvus noieta tirgus – piemēram, par lielisku rādītāju kalpo fakts, ka pērn SEB klientu vidū nav bankrotējis neviens no smagi cietušās piensaimniecības uzņēmumiem.

Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvijā par astoņiem procentpunktiem (līdz 16%) pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas šogad tomēr mēģinās apgūt jaunus eksporta tirgus. Jāatzīmē, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur audzis šādu MVU skaits. To gan vairāk var vērtēt kā situācijas izlīdzināšanos Baltijas valstu starpā, jo līdz šim uzņēmēji Latvijā bijuši kūtrāki gatavībā eksportēt, nekā uzņēmēji kaimiņvalstīs.

Gada laikā līdz 13% palielinājies arī to Latvijas uzņēmumu skaits, kas vēlas paplašināt savu darbību jau esošajos eksporta tirgos. Bet kopumā to MVU daļa, kas ir gatavi darboties ārzemes, ir ļoti līdzīga visās trīs Baltijas valstīs, proti, Lietuvā - 30%, Latvijā - 29% un Igaunijā - 27%.

Noskaņojumu ietekmē ES fondu pieejamība

Aplūkojot uzņēmēju noskaņojumu atsevišķās nozarēs, var secināt, ka visvairāk optimistu ir starp lauksaimniecības nozares uzņēmumiem (31%), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas sektorā (26%). Savukārt pesimistiski noskaņoto, kuri paredz uzņēmuma apgrozījuma kritumu, visvairāk ir būvniecībā (36%) un rūpniecībā (35%).

“Būvniecības nozares uzņēmēju pesimisms neizbrīna, jo šim gadam prognozes būvniecībā nav īpaši iepriecinošas, un gads būvniekiem solās būt izaicinājumiem pilns,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars. “Arī rūpniecība saskaras ar salīdzinoši vāju pieprasījumu, tāpēc rūpniecības uzņēmumu noskaņojums gada laikā kļuvis pesimistiskāks. Būtisks faktors, kas ietekmē uzņēmumu nākotnes skatījumu, ir arī ES fondu naudas pieejamība, un tas, ka lielai daļai programmu ES fondu sadale kavējas, negatīvi ietekmē uzņēmumu noskaņojumu.  Savukārt fondu pieejamība lauksaimniekiem nodrošinās lielākas investīcijas lauksaimniecībā un ļauj šīs nozares uzņēmumiem cerēt uz straujāku izaugsmi.”

Vienlaikus gan bankas pārstāvji, gan Latvijas Biznesa savienības vadītāja Elīna Egle uzsver, ka tik liela vietējo uzņēmumu atkarība no ES fondu pieejamības, ir nedaudz satraucoša tendence, un uzņēmumiem vajadzētu vairāk domāt par pastāvīgu attīstību arī ārpus pašreizējā ES fondu plānošanas perioda.

Bez investīcijām nav izaugsmes

Runājot par darbinieku skaita izmaiņām, lielāka daļa uzņēmēju tādas neplāno: Igaunijā - 76%, Latvijā - 70% un Lietuvā - 64% aptuajāto uzņēmēju līdzšinējo darbinieku skaitu plāno saglabāt. Tajā pašā laikā Latvijā par septiņiem procentpunktiem pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas plāno palielināt darbinieku skaitu (20%). Visvairāk uzņēmumu, kas plāno darbinieku skaita pieaugumu, ir Lietuvā – 30%. Savukārt atlaist darbiniekus šogad plāno 6-9% MVU visās trīs Baltijas valstīs, un pārsvarā tie ir tieši tie uzņēmumi, kuri prognozē apgrozījuma kritumu.

Lielā mērā izredzes uz pozitīvu apgrozījum ir tieši saistītas ar paša uzņēmuma gatavību investēt izaugsmē. Te Baltijas valstu MVU vidū domas nedaudz dalās – kamēr Lietuvā 41% uzņēmumu šogad gatavi investēt, Latvijā tādu ir vien 29%. “Mazie un vidējie uzņēmumi joprojām diezgan piesardzīgi izvērtē iespējas veikt investīcijas, it īpaši piesaistot tam aizņemtos finanšu resursus. Tomēr tuvāk gada beigām uzņēmēju noskaņojums sāka uzlaboties – tas izpaužas gan uzņēmēju noskaņojumā, gan kreditēšanas apjomu pieaugumā,” saka E. Rudzītis. Viņš norāda – lai gan to uzņēmumu skaits, kas plāno ieguldīt vairāk nekā 30 000 eiro ir samazinājies līdz 13% (pērn 18%), pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas plāno realizēt investīcijas projektus līdz 30 000 eiro (no 10% līdz 16%).

“Apgrozījuma pieaugums gaidāms, ja uzņēmums ir gatavs investēt, jo bez investīcijām grūti cerēt uz izaugsmi. Nav pārsteigums, ka Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir tik liels pesimistu skaits un ir vismazāk to uzņēmēju, kas sagaida lielāku apgrozījuma pieaugumu. Mūsu valstī ir visvairāk (40%) MVU, kas šogad vispār neplāno investīcijas. Tas ir iemesls bažām par uzņēmumu konkurētspēju, ņemot vērā, ka Lietuvā un Igaunijā tikai mazāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu neplāno investēt attīstībā. Bet Latvijā šogad tikai 13% uzņēmumu plāno investīcijas virs 30 000 eiro un 16% uzņēmumu plāno ieguldīt līdz 30 000 eiro,” uzskata A. Škapars.

Latvijā aug interese par inovācijām

Ja raugāmies tikai uz skaitļiem, tad inovāciju ieviešanas jomā Latvija joprojām nedaudz atpaliek no kaimiņiem – kamēr Igaunijā 70% un Lietuvā 68% MVU ir gatavi ieviest inovācijas un veikt darbinieku apmācību, Latvijā šis rādītājs ir 59%. Tomēr, kā norāda A. Škapars, tas ir lielisks rādītājs, ja salīdzinām ar pagājušā gada aptauju, kad Latvijā vien 39% uzņēmumu bija gatavi inovācijām. Līdz ar to, tieši Latvijā visstraujāk ir audzis inovācijas ieviest gatavo uzņēmumu skaits.

Visatvērtākie inovācijām ir uzņēmumi, kas darbojas izglītības, kultūras un veselības aprūpes, kā arī informācijas, komunikāciju un izklaides nozarēs, savukārt mazāk inovācijām gatavi valsts pārvaldes, finanšu un apdrošināšanas, kā arī transporta uzņēmumi.

Ja paraugāmies sīkāk, kādās jomās uzņēmēji gatavi ieviest pārmaiņas, tad vērojams, ka aug to uzņēmumu daļa, kas ir gatavi veikt inovācijas produktos un pakalpojumos (Latvijā 36%), kā arī ieguldīt darbinieku apmācībā (12%), kamēr maz ir tādu uzņēmumu, kuri plāno mainīt sava biznesa modeli – veikt inovācijas šajā jomā ir gatavi tikai līdz 8% Baltijas MVU.

Jānis Meistars,
žurnālists


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 21.00
    Brīvdienās 10.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.