Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 20.06.2016
kredīti | attīstība

Uzņēmumu pieprasījums pēc finansējuma mērens

Uzņēmumu pieprasījums pēc finansējuma mērens SEB grupas prezidente un izpilddirektore Annika Falkengrēna

Par kreditēšanas politiku, Eiropas Centrālās bankas īstenoto politiku un uzkrājumiem privātajos pensiju fondos intervijā laikrakstam Diena stāsta SEB grupas prezidente un izpilddirektore Annika Falkengrēna. Sarunā piedalās arī SEB bankas Latvijā valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Latvijas ekonomikai ļoti pietrūkst investīciju. Vai bankas var palīdzēt tām ieplūst ekonomikā, aktīvāk kreditējot uzņēmumus?

A.F. Šāda diskusija ir raksturīgas ne tikai Latvijai, bet arī Zviedrijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Turklāt uzņēmumu kreditēšanas līmenis no pieprasījumu viedokļa nav īpaši augsts, neraugoties uz ļoti zemajām procentu likmēm. Aktīvs investīciju pieplūdums dalībvalstu ekonomikās nav vērojams. Tajā pašā laikā SEB banka Zviedrijā ir vienīgā, kurai pieaug uzņēmumu kreditēšanas apjoms.

I.T. Arī Latvijā mūsu bankai šā gada pirmajos piecos mēnešos ir vērojams uzņēmumiem izsniegto kredītu skaita pieaugums, esam līderis uzņēmumu finansēšanā

A. F. Tomēr es gribu uzsvērt, ka pieprasījums no uzņēmumu puses ir zems pie esošajām procentu likmēm . Protams, uzņēmumiem lielākais izaicinājums ir iegūt starta kapitālu, jo bankas neaizdod tā saukto riska kapitālu. Tur uzņēmumiem ir jāvēršas pie riska kapitālistiem.

Taču daudzi jau aktīvi strādājoši uzņēmumi, kuri vēlas attīstīt un paplašināt savu darbību, bilst, ka liels šķērslis kredīta saņemšanai ir bankas prasītās ķīlas.

A. F. Ir jāsaprot, ka banku kapitalizācijas augsto prasību dēļ bankām aizdevumu izsniegšana izmaksā dārgi. Un ķīlas gadījumā, kas ir būtisks nodrošinājums, bankas var piedāvāt aizdevumu ar zemākām procentu likmēm. Turklāt ķīla padara aizdevumu izsniegšanu bankai drošāku. Tomēr joprojām pie kredītu izsniegšanas uzņēmuma nodrošinātā naudas plūsma nākotnē ir būtiskāko kritēriju grozā. Mēs vēlamies un labprāt arī izsniedzam kredītus uzņēmumiem, tostarp arī maziem un vidējiem. Taču bankām, protams, ir nodala tā saukto apgrozāmo līdzekļu finansēšanu līdz no riska kapitāla, kuru tās neizsniedz.

Par mājokļu kredītiem. Daudziem jauniem cilvēkiem teju nepārvarams šķērslis ir pirmā iemaksa. Vai neapsverat iespēju attiekties no prasības par pirmo iemaksu?

A.F. Zviedrijā pirmā iemaksa ir ap 17% no hipotekārā kredīta summas. Un tā ir normāla prasība, kredītņēmējiem arī ir jādod savs līdzmaksājums. No vienas puses, tas var būt apgrūtinājums jaunai ģimenei, kura vēlas iegādāties savu pirmo mājokli, taču no otras puses, ir jāveicina uzkrājumu veidošanas kultūra. Aizņemties visu summu simtprocentīgi nav labākais risinājums, jo tad jums nav bufera iespējamam krīzes brīdim.

I.T. Manuprāt, Latvijā ļoti veiksmīgs risinājums ir valsts atbalsta programma jaunajām ģimenēm, kur valsts garantē pirmo iemaksu līdz pat 10%. Mūsu bankā gandrīz 50% hipotekāro kredītu jaunām ģimenēm mēs izsniedzam tieši šīs programmas ietvaros. Tomēr runājot par līdzmaksājumu, jāuzsver, ka tā ir mūsu regulatora – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas – prasība.

Latvijā ļoti veiksmīgs risinājums ir valsts atbalsta programma jaunajām ģimenēm, kur valsts garantē pirmo iemaksu līdz pat 10%. Mūsu bankā gandrīz 50% hipotekāro kredītu jaunām ģimenēm mēs izsniedzam tieši šīs programmas ietvaros.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) datiem Latvijā ir vienas no augstākajām likmēm patēriņa kredītiem Eiropas Savienībā. Tās ir arī būtiski augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc tā, un kādi faktori to ietekmē?

I.T. Iemesli ir meklējami mūsu ekonomikā. Latvijā bija viena no dziļākajām krīzēm un ilgstošs atjaunošanās process. Un, nosakot procentu likmes, bankas ņem vērā arī vēsturiski nosacītos riskus, ka aizdevums varētu netikt atmaksāts. Kredītu neatmaksāšanas risks mūsu valstī vēl joprojām ir augsts, tādēļ arī mēs saviem kredītiem nosakām augstāku cenu nekā tā ir Lietuvā un Igaunijā. Jāpiebilst, ka kredītu cenas ietekmē arī ēnu ekonomikas lielais īpatsvars.

ECB ir noteikusi negatīvas likmes banku depozītiem, kas tiek noguldīti ECB virs noteiktā apjoma. Kā jūs vērtējat šo ECB politiku, un vai tā Latvijā sasniegs savu mērķi – kreditēšanas pieaugumu?

A. F. Bankām tas ir ļoti liels izaicinājums sadzīvot ar negatīvām procentu likmēm depozītiem ECB. Tas, ko mēs redzam, ir – inflācija nepieaug, investīcijas neieplūst. Cilvēki aizņemas ļoti piesardzīgi, raugās uz valdības un ECB izteiktajām prognozēm par ekonomikas attīstību. Vērojamā tendence ir drīzāk līdzekļus uzkrāt, pieturēt, nekā tērēt vai investēt. ECB politika tik ilgi turēt negatīvas procentu likmes depozītiem ir ļoti liels izaicinājums. Aktuāls ir jautājums, ko mēs darīsim, ja ekonomika tomēr nesāks augt.

Vairāki vietējie eksperti ir izteikušies, ka ECB īstenotā politika var derēt tādām valstīm kā Spānija un Portugāle, taču šaubās par tās piemērotību Latvijai. Pašlaik ECB turas pie principa – viens modelis der visiem.

A.F. Tā ir zināma problēma. Lai gan ir vienota valūta, tomēr valstis ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, Latvijā mēs redzam ekonomikas izaugsmi, taču citās valstīs tādas nav. Tādēļ Latvijas bankām ECB īstenotā politika ir daudz lielāks izaicinājums nekā, piemēram, Vācijai, jo ir lielāks risks atkal izveidot jaunu kredītburbuli. Tādēļ arī šejienes bankas ir piesardzīgas savā kreditēšanas politikā, jo nevēlas izveidot jaunu burbuli un atkārtot pagātnes kļūdas.

Kādas konsekvences bankām rada negatīvās depozīta likmes un zemais kreditēšanas apjoms?

A.F. Piemēram, Zviedrijā mēs saviem klientiem par depozītiem piedāvājam nulles procentu likmi, kas bankai, protams, dārgi izmaksā, jo mēs par depozītiem ECB maksājam 0,4 vai pat 0,5%. ECB vēlas, lai cilvēki par depozītiem maksā, tādējādi mudinot to naudu tērēt. Taču mēs, bankas, zinām, cik grūti ir noteikt maksu par uzkrājumiem privātpersonām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mēs to nedarām un nosakām nulles likmi. Komercbankas ir kā buferis starp ECB un klientiem. Cita lieta, ka par depozītiem mums pie noteiktiem apstākļiem un nosacījumiem nāksies prasīt maksu no lielajiem uzņēmumiem, taču tas netiks attiecināts uz privātpersonām un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Liela daļa cilvēku nelabprāt piedalās trešajā pensiju līmenī – privātajos pensiju fondos, jo baidās no ekonomikas svārstībām – krīzēm un inflācijas. Kāda būtu jūsu atbilde viņiem?

A. F. Uzkrājumu ienesīgums lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik daudz līdzekļu jūs ieguldāt vērtspapīros un cik akcijās, kā jūs sadalāt šos ieguldījumu veidus. Vislabākais ir izmantot tos abus saprātīgās proporcijās. Es ieteiktu cilvēkiem vērsties savā bankā un minēt savu vecumu un darba algu un apspriesties, kāda būs pensija un cik un kā vajadzētu uzkrāt. Cilvēkiem svarīgākais, lai viņu uzkrājumi būtu droši un nebūtu mīnusos. Domāju, ka bankas to spēj nodrošināt, lai gan pašreizējās depozītu likmes ir zemas.

I.T. Jāpiebilst, ka uzkrāšanas kultūra mūsu valstī ir ļoti neattīstīta. Šodienas strādājošie no valsts pensijā saņems ap 30% no savas darba algas. Tādēļ tik svarīgi ir privātie uzkrājumi. Labā ziņā ir tā, ka mums ir pensiju fondi savu darbību organizē ilgtermiņā, neraugoties uz visām krīzēm, to vidējais ienesīgums gadā ir 5%, kas ir gana augsts.

Latvijā bankām ir jāziņo par visiem aizdomīgiem darījumiem. Tajā pašā laikā atsevišķas organizācijas un juristi ir nākuši klajā ar iniciatīvu – ieviest noilguma periodu banku atbildībai par neziņošanu. Kā to vērtējat?

I.T. Es teiktu, ka Latvija iet pareizā virzienā, pieņemot aizvien stingrākus noteikumus cīņā pret naudas atmazgāšanu. Mans viedoklis – ja ir izdarīts pārkāpums, par to ir jāatbild neatkarīgi no tā, cik sen atpakaļ šis pārkāpums noticis.

Rūta Kesnere,
laikraksta Diena žurnāliste

  • Bizness - 21.04.2016

    Pieprasījums pēc kredītiem šogad pieaugs

    Pieprasījums pēc kredītiem šogad pieaugs

    SEB banka šogad plāno uzņēmumiem izsniegt aizdevumos divreiz vairāk nekā pērn, stāsta bankas valdes priekšsēdētāja prezidente Ieva Tetere. Intervijā aģentūrai LETA viņa tāpat atklāja, ka šī gada pirmajā ceturksnī augusi privātpersonu interese par mājokļu kredītiem, tāpēc Ieva Tetere lēš, ka šogad augs hipotekārās kreditēšanas apjoms.

    Lasīt vairāk

  • Bizness - 03.06.2016

    Digitālās pārmaiņas skar visus uzņēmumus

    Digitālās pārmaiņas skar visus uzņēmumus

    Digitalizācija nereti tiek uzskatīta par kaut ko tālu un neaizsniedzamu, tomēr ir skaidrs, ka viss notiek daudz ātrāk, nekā mēs domājam, un digitālās pārmaiņas jau šobrīd ietekmē visus uzņēmumus.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 21.00
    Brīvdienās 10.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.