Vai jūsu digitālie paradumi ir droši?

Internets un jaunās tehnoloģijas ļauj mums daudzas lietas paveikt ātrāk, ērtāk un arī drošāk. Ja vien mēs paši pret drošību neizturamies pārāk vieglprātīgi.

Ja mēs salīdzinātu naudas maku, kurā sastūķētas banknotes un monētas, ar tādu, kurā atrodas tikai bankas karte, kuru ņemt līdzi būtu drošāk? Protams, to ar karti, jūs teiksiet, un jums būs taisnība. Ja garnadzis nozags maku ar banknotēm, jūs tās, visticamāk, vairs neredzēsiet, savukārt, atklājot, ka nozagta karte, jūs dažu minūšu laikā varat sazvanīt banku un to nobloķēt.

Tomēr izrādās – reizēm tik ļoti paļaujamies uz tehnoloģiju radīto drošību, ka paši aizmirstam par elementāru piesardzību. To apliecina arī kāds nesen veikts SEB bankas sociālais eksperiments – lielākā daļa cilvēku (75%) veikalā vai kafejnīcā bija gatavi atdot savu karti darbiniekam, tādējādi izlaižot to no acīm un neredzot, kas ar to notiek.

Kā norāda digitālās drošības eksperti, bieži vien tieši cilvēku paradumi padara viņus par potenciāliem upuriem krāpnieku nesankcionētām darbībām virtuālajā vidē.

Dažkārt viss, kas vajadzīgs, lai būtu droši – padomāt, pirms darīt. Tāpēc svarīgi apzināt savus digitālos paradumus un, ja nepieciešams, ieviest tajos pārmaiņas.

Automātiska cancel pogas spiešana

Kad datorā ieinstalētā antivīrusa programma kārtējo reizi vaicā, vai vēlaties instalēt atjauninājumus, bieži vien automātiski tiek nospiesta cancel jeb atcelšanas poga. Kāpēc tas ir nelāgs ieradums? Tehnoloģijām attīstoties, attīstās arī krāpnieku metodes, un antivīrusu programmas atjauninājumi nozīmē, ka tajos ir iekļauta aktuālākā aizsardzība jūsu datiem, kas aizlāpa radušos drošības caurumus

Pieslēgšanās publiskajam Wi-Fi bez paroles

Tas taču ir tik ātri un ērti – pieslēgties kafejnīcas internetam, kuram nav uzlikta parole! Tomēr ir kāds bet. Paroles neesamība nozīmē, ka dati netiek šifrēti, citiem vārdiem – tiem nav aizsardzības. Un, izmantojot internetu bez paroles, sensitīva informācija, kas satur privātus datus un paroles, teorētiski var nonākt negodprātīgu cilvēku rokās. Tāpēc no drošības viedokļa labāka izvēle tomēr ir Wi-Fi, kas aizsargāts ar paroli.

Pārāk liela uzticēšanās e-pastam

Dienā mēz mēdzam saņemt un nosūtīt pat vairākus desmitus e-pastu. Izmantojot e-pastu ar klientiem sazinās arī dažādi uzņēmumi un iestādes. Taču ir izņēmumi – bankas un citas nopietnas finanšu institūcijas nekad nejautās pa e-pastu pēc sensitīvas informācijas, piemēram, personas datiem vai internetbankas pieejas parolēm. Tāpēc, ja saņemat e-pastu it kā no savas bankas ar lūgumu precizēt kādus personīgus datus, neatbildiet uz to un, vislabāk, uzreiz sazinieties ar banku. Ja kādreiz rodas šaubas par kāda e-pasta autentiskumu, piemēram, vai to tiešām sūtījusi konkrētā kompānija, vislabākais veids, kā pārliecināties, ir šai kompānijai piezvanīt.

Lapas adreses neizpētīšana

Vienmēr, kad ir darīšana ar personīgas informācijas un datu ievadi, sevišķi, ja tiek veikts norēķins par preci vai pakalpojumu, lapas adresei ir jāsakās nevis ar http, bet https – tas nozīmē, ka dati tiks pārraidīti šifrētā veidā. Digitālās drošības eksperti norāda – ievadīt savus datus lapā, kur informācija netiek šifrēta – galā nav s burta – būtu gandrīz tas pats, kas uzrakstīt tos uz sienas publiskā vietā.

Kartes atstāšana bez uzraudzības

Vai jūs dotu pārdevējam vai kādam citam svešiniekam savu naudas maku, lai viņš pats paņem no tā nepieciešamo summu? Visticamāk, ka nē. Arī savu karti nekad nedrīkst izlaist no acīm – ja pārdevējs to paņēmis rokā un grasās  iet uz citu telpu, jums ir visas tiesības viņam sekot. Iegūstot kāda cilvēka kartes datus – vārdu un uzvārdu, kartes numuru, beigu termiņa datumu un drošības kodu otrā pusē, iespējams iepirkties internetā, rezervēt viesnīcas un veikt vēl citas manipulācijas, tāpēc nekad neuzticiet savu karti svešiniekam.

Iespēja, ka bērns piekļūst jūsu naudai

Situācija – bērns palūdzis jūsu viedtālruni, lai uzspēlētu spēlīti un jūs bez bažām to viņam arī atļaujat. Kas gan tur slikts? Taču, ja spēles gaitā bērnam tiks piedāvāta iespēja iegādāties papildu dzīvības vai kādas citas iekārojamas lietas un viņš, neko ļaunu nedomādams, piekritīs, jums pēc kāda laika var nākties lauzīt galvu, kāpēc no konta pazudusi nauda. Pirms uzticat bērnam datoru vai viedtālruni, pārliecinieties, ka esat izgājis no saviem kontiem un bērnam nepastāv iespēja ko nejauši nopirkt par jūsu naudu.

Piekrišana noteikumiem tos neizlasot

Ik pa laikam parādās iespēja bez maksas izmēģināt kādu programmu vai aplikāciju – viss, kas jums jāizdara, ir jāpiereģistrējas un jāpiekrīt noteikumiem. Tā kā noteikumi parasti ir gari un juridiskiem terminiem pilni, jūs pavirši izbraucat tiem cauri, vien ieliekot prasīto ķeksīti apakšā. Taču – ja nu tur sīkiem burtiņiem bija rakstīts, ka esat piekritis pēc bezmaksas izmēģinājuma laika beigām katru mēnesi maksāt abonēšanas maksu? Risinājums – iedziļināties, pirms piekrītat.

Nesekošana līdzi konta stāvoklim

Jūs varat pat nepamanīt, ka ik mēnesi no jūsu konta pazūd neliela summa, ja ieskatāties tajā tikai pa retam. Jā, jums ir zināma aptuvenā summa, kam kontā jābūt, taču, vai pāris eiro ir šur vai tur – nav iespējams pateikt. Diemžēl šādu attieksmi mēdz izmantot krāpnieki, kas ik pa laikam novelk no savu upuru kontiem nelielas, šķietami nepamanāmas summas. Tāpēc regulāri izskatiet konta un kartes darījumus savā internetbankā vai, izmantojot SMS bankas iespējas, un pārliecinieties, ka jūsu nauda ir drošībā.

Lindas Ezerkalna,
žurnāliste