Cik naudas nepieciešams, lai sāktu ieguldīt

Ilgstoši turot brīvos līdzekļus norēķinu kontā, jūs zaudēsiet daļu savas naudas vērtības, tāpēc ir vērts meklēt izdevīgākas alternatīvas. Ieguldīt ir iespējams arī tad, ja jūsu kontā nav tūkstošu, tomēr no izvēlētā summas apmēra ir atkarīgs, kurš ieguldījuma veids būs jums piemērotāks.

Būtiskākais ir izvērtēt, cik daudz naudas jūs varat atļauties komfortabli novirzīt ilgtermiņa ieguldījumam un cik lieliem riskiem esat gatavs.

Parasti lielāka ienesīguma iespēja ir saistīta arī ar lielākiem riskiem.

Lemjot par ieguldīšanu, uzmanība jāpievērš arī produktu komisijas maksām.

Šobrīd Latvijas iedzīvotāji norēķinu kontos glabā ap 7 miljardiem eiro. Brīvie līdzekļi, kas tiek glabāti kontā, ne tikai nepelna, bet ilgākā periodā inflācijas rezultātā (šobrīd, piemēram, tā ir ap 3%) zaudē savu vērtību. Vai ir kāda labāka opcija, ko darīt ar šo naudu, lai tā ne tikai nezaudētu vērtību, bet potenciāli nestu jums peļņu?

Krājkonts vai depozīta noguldījums zemo procentu likmju dēļ šobrīd nav pievilcīgākā izvēle. Tāpēc ir vērts iepazīties ar daudzveidīgajiem investīciju produktiem, kurus vieno fakts, ka nauda tiek ieguldīta vērtspapīru tirgos.

Kā saprast, vai jums ir brīva nauda ieguldīšanai

Pirms kontā esošos brīvos līdzekļus plānojat kaut kur ieguldīt, ir svarīgi izvērtēt, vai tie patiešām ir brīvi, t.i., vai jums tos jau pēc dažiem mēnešiem neievajadzēsies remontam vai kādiem svarīgiem maksājumiem. Tikai tad, ja jums ir stabili ienākumi un arī drošības spilvens neparedzētiem gadījumiem, ir vērts sākt apsvērt konkrētas summas ieguldīšanu kādā  investīciju produktā.

Lielākā daļa šo produktu ir piesaistīti vērtspapīru — akciju un obligāciju — tirgum, tātad to vērtība īstermiņā — dienu, mēnešu, pat gada griezumā — būs svārstīga.

Starp citu, visi pensiju 2. līmeņa dalībnieki jau šobrīd ir vērtspapīru tirgus dalībnieki — ik mēnesi no katra strādājošā pensiju 2. līmeņa dalībnieka bruto algas 6% tiek investēti šajos tirgos. Protams, ar šiem ieguldījumiem nodarbojas profesionāļi, tomēr katra paša ziņā ir tas, kurai komandai uzticēt savu līdzekļu ieguldīšanu, kā arī ieguldījumu plāna izvēle. Vairāk par plānu izvēli lasiet rakstā “Kā izvēlēties pensiju plānu”.

Dažādām summām ir piemēroti atšķirīgi ieguldījumu veidi

“Nebūtu gluži pareizi sarunu par investīciju pieredzi sākt ar summas kalkulēšanu – visi, kuriem ir jelkādi ieņēmumi, var piedalīties,” saka “SEB bankas” eksperts Andris Lāriņš. “Svarīgāks par summu ir risks, kādu esat gatavs uzņemties.”

A. Lāriņš norāda, ka neviena summa nav par mazu, lai to ieguldītu, taču katrai summai jāatrod piemērotākais ieguldījuma veids. Ja runa ir par desmitiem tūkstošu un vairāk eiro, diez vai būtu racionāli turēt tos krājkontā, kam potenciāli ir viena no mazākajām atdevēm, jo tieši ar lielām summām ieguldītājam paveras plašākās ieguldīšanas un arī potenciālās peļņas iespējas.

Savukārt nelielas ikmēneša iemaksas, kas mērojamas pārdesmit eiro apmērā, dinamiskajā akciju un obligāciju tirgū ieguldīt varētu būt ekonomiski neizdevīgi un dažkārt tiešā ceļā pat neiespējami. Šādā gadījumā der padomāt par tādu iespēju kā, piemēram, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu.

Vairāk ieguldot, var vairāk nopelnīt, bet jārēķinās arī ar izmaksām

Investīciju pasaulē rezultātu nosaka izvēlēto produktu uzvedība, nevis ieguldītā summa.
“Tirgū peļņu ļoti bieži rēķina procentos, tāpēc, nopelnot vienādus procentus, investors ar lielāku investēto summu nopelnīs vairāk, — tā arī ir vienīgā  atšķirība,”  Andris Lāriņš skaidro.

Maza summa tiešām var ierobežot pieejamo produktu klāstu, bet jāņem vērā arī izmaksas. Proti, pirms ieguldīšanas jāizvērtē komisijas maksas apmēra un potenciālā ieguvuma attiecība, tāpēc vienmēr  rūpīgi jāiepazīstas ar cenrāžiem.

Aplūkosim dažus piemērus:

• Ja komisijas maksa ir fiksēta — 3 eiro, tad, investējot 1000 eiro, komisijai aizies 0,3%, savukārt, ieguldot 100 eiro, tie jau būs 3%.
• Bieži komisijas apmērs tiek noteikts procentos — pieņemsim, 0,3% no ieguldītās summas. Tātad, ieguldot 1000 eiro, tie būs 3 eiro, bet 100 eiro— 0,3 eiro. Abos gadījumos jānopelna 0,3%, lai atpelnītu komisijas maksas, taču eiro izteiksmē summas atšķirsies.
• Nereti komisijas ir kombinētas, piemēram, 0,3% no summas, minimālais apmērs — 3 eiro. Tātad gan tam, kurš investēs 1000 eiro, gan tam, kurš ieguldīs, piemēram, 50 eiro, komisijā būs jāsamaksā vienāda summa – 3 eiro. Taču ja pirmajā gadījumā tie būs 0,3% no darījuma summas, tad otrajā – jau 6%.

Rezumējot iepriekš minēto, nonākam pie atziņas, ka būtiskākais ir izpētīt, kur un ar kādiem nosacījumiem ieguldīt, lai tas būtu izdevīgi un ļautu potenciāli arī nopelnīt neatkarīgi no izvēlētās ieguldījuma summas.

Linda Ezerkalna