Kas jāņem vērā, lai prakse būtu jēgpilna

Veiksmīga prakse var pāraugt pastāvīgās darba attiecībās, tomēr arī negatīva pieredze ir noderīga – varbūt izrādās, ka iedomātais nemaz nesakrīt ar realitāti un jādodas pavisam citā virzienā.

Nākotnē pieprasījums pēc cilvēkiem ar vidējo izglītību bez profesionālās kvalifikācijas kļūs arvien mazāks, tāpēc jau šodien ir vēlams ielūkoties profesionālo izglītības iestāžu piedāvājumā.

Izrādot interesi un pašam esot aktīvam, pastāv krietni lielāka iespēja nonākt praksē visvairāk kārotajā vietā, nevis samierināties ar to, kas tiek piedāvāts.

Pērn SEB bankas veiktajā aptaujā noskaidrojās, ka mūsdienu jaunieši vairs nav gatavi strādāt kuru katru darbu, lai tikai nopelnītu naudu. Viņi vēlas strādāt jēgpilni, ar prieku. Aptaujā atklājās arī tas, ka ar prieka pārvēršanu naudā jauniešiem tomēr tik raiti kā gribētos vis neiet, jo daudzi nav gatavi intensīvi strādāt, lai sasniegtu savus mērķus.

Praksei bieži ir izšķiroša nozīme – tā var pāraugt pastāvīgā darbā un kļūt pat aizraujošas karjeras sākumu. Vai otrādi – praksē piedzīvotais var likt secināt, ka dzīvē tomēr gribētos darīt ko citu. Kādi ir būtiskākie faktori, kas jāņem vērā, izvēloties prakses vietu, lai no tās gūtu maksimālu atdevi?

Prakses vietu atrast nav grūti. Problēma ir tās kvalitāte

Darba vide un kultūra divos vienas nozares uzņēmumos var būt stipri atšķirīga, un līdz ar to – pamatīgi var atšķirties arī praktikantu pieredze tajos. Piemēram, uzņēmumā, kur vadībai galvenais ir forma, nevis saturs, darbinieku brīvība var tikt iegrožota, savukārt citur darbinieki (īpaši jauni, kas vēl saglabājuši “tīru skatu no malas”) tiek īpaši motivēti nākt klajā ar savām idejām un piedalīties to īstenošanā.

Daži uzņēmumi, vēloties piesaistīt īpaši motivētus un talantīgus jauniešus, nāk klajā ar inovatīvām prakses iespējām. Tā, piemēram, SEB banka ir izveidojusi programmu Youth LAB – apmaksātu vasaras praksi jauniešiem, kur studenti divus mēnešus pavada, strādājot pie reāliem uzdevumiem dažādās bankas nodaļās, saņemot par to algu un mentora atbalstu, un piedalās jaunu ideju izstrādē.

Lai atrastu vislabāko, jābūt proaktīvam, nevis jāpieņem tas, ko piedāvā. Pirmkārt jāvelta laiks uzņēmuma izpētei – šim nolūkam lieliski noder Ēnu diena, bet daži uzņēmumi laiku pa laikam paši rīko atvērto durvju dienas skolēniem. Ja ir vēlme doties praksē uz konkrētu uzņēmumu, noteikti ir vērts personīgi painteresēties par šādu iespēju – lielākā daļa uzņēmumu šādu iniciatīvu novērtēs un saglabās jūsu kontaktus, pat ja uzreiz nevarēs piedāvāt prakses vietu.

Vai labāk iet tur, kur maksā?

Daudziem jauniešiem nauda ir būtisks aspekts, lai prakses vietas izvēli balstītu tieši uz finansiālo ieguvumu. Tas ir loģiski, jo dažos uzņēmumos praktikanta alga pat vasarā var sasniegt 500 eiro “uz rokas”. Darba devējiem nav pienākuma maksāt praktikantiem, un daudzi to arī nedara. Darba devēju nostāja abos gadījumus ir saprotama. No vienas puses uzņēmums ir ieinteresēts piesaistīt spējīgākos un aktīvākos jauniešus un nauda un labs viņu motivēšanas veids. No otras – praktikants nav pilnvērtīgs darbinieks, viņa apmācībai jāvelta uzņēmuma resursi. Uzņēmumi biežāk ir gatavi maksāt praktikantiem tajās nozarēs, kurās vairāk trūkst darbinieku. Skaidrs, ka lielāks pretendentu skaits ir uz iekārojamākajām prakses vietām, kur ir iespējams saņemt arī samaksu.

Te gan jāpiebilst par pašu prakses būtību – tās mērķis nav vis ļaut jaunietim nopelnīt naudu, bet gan gūt pieredzi, iepazīt darba vidi un galu galā saprast, vai šī profesija tiešām ir viņam piemērota un atbilst gaidītajam. Tāpēc, lai cik vilinoši tas šķistu, prakses vietu nevajadzētu izvēlēties tikai pēc apsvēruma “iešu tikai tur, kur man maksās”, bet gan meklēt vidusceļu – vietu, kas tiešām noderēs karjeras izaugsmei.

Kur meklēt prakses vietas?

• Pirmkārt par prakses iespējām var interesēties savā mācību iestādē, jo daudzas no tām sadarbojas ar uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti atrast jaunus darbiniekus.
• Ja ir skaidri zināms, kurā uzņēmumā gribētos iziet praksi, vislabāk ir pašam piezvanīt vai uzrakstīt e-pastu. Bieži uzņēmumi par prakses vietām paziņo arī savās mājās lapās.
• Var izmantot arī tādus interneta resursus kā prakse.lv, lielākos darbinieku meklēšanas portālus, kā arī Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mājas lapu, kur ir iespējams atrast dažādas prakses, brīvprātīgā darba un izglītības iespējas visā Eiropā.

Profesionālā izglītība – veiksmīgs starta punkts

Izglītības un darba tirgus tendenču vērotāji uzskata, ka mūsdienās ar vienu profesiju visam darba mūžam vairs nepietiks – cilvēkiem nāksies pielāgoties pasaules straujajam izaugsmes tempam un pēc 10–20 gadiem apgūt jaunas prasmes. Daudzas profesijas izzudīs, bet to vietā radīsies citas. Tas notiek jau šobrīd – tehnoloģijas aizstāj cilvēku roku darbu, savukārt daudzām jaunajām profesijām vēl pat nav izdomāti nosaukumi.

Eksperti uzsver – Latvijā daudzās nozarēs katastrofāli trūkst vidējā līmeņa speciālistu ar profesionālo izglītību. Vienlaikus joprojām augsts ir to jauniešu skaits, kuriem ir tikai vidējā izglītība bez profesionālās kvalifikācijas, tāpat daudzi ir uzsākuši, bet pametuši studijas augstskolā. Tieši šiem jauniešiem atrast darbu parasti ir visgrūtāk.

Tāpēc, domājot par savām nākotnes perspektīvām, nevajadzētu noniecināt profesionālo izglītības iestāžu piedāvātās iespējas. Teju visas no tām rīko atvērto durvju dienas, kuru laikā var smelties idejas un atrast jaunas intereses. Turklāt profesionālā izglītība ļauj jauniešiem ātrāk iepazīt izvēlētās profesijas aizkulises, jo mācības parasti ietver arī praksi.

Prakse ķeksīša pēc – neizmantota iespēja

Uzskats, ka bez pieredzes nav iespējams atrast darbu, lielākoties patiešām atbilst patiesībai. Un prakse ir lielisks veids, kā tikt pie nepieciešamās pieredzes. Tomēr, lai prakse izdotos jēgpilna, tā jāuztver kā iespēja parādīt sevi potenciālajam darba devējam no labākās puses, nevis kā formāls pasākums, uz jāpiedalās ķeksīša pēc. Jo lielāku interesi jūs izrādīsiet, jo vairāk iesaistīsieties darba procesā, jo lielāka ir iespēja, ka paliksiet darba devējam atmiņā un viņš pēc prakses beigām piedāvās jums darbu, bet, ja tādas iespējas nebūs, vismaz izsniegs vērtīgu ieteikuma vēstuli, kas ļaus iegūt kāroto darbu citur.

Ja prakses laikā nonākat pie secinājuma, ka tā tomēr nav joma, kurai gribētos veltīt savu dzīvi, arī tas jāuztver kā ieguvums. Reizēm, lai nonāktu līdz izpratnei par to, ko patiešām gribētos darīt, vispirms jātiek vaļā no iluzoriem priekšstatiem un vecāku vai draugu ietekmes, un tieši praksē gūtā pieredze ir tā, kas var palīdzēt to izdarīt.

Linda Ezerkalna