Vienmēr atrodoties kustībā, cenšos pēc iespējas mazāk prokrastinēt, jo saprotu, ka laiks ir lielākā dzīves vērtība. Bendžamins Franklins ir teicis: “Pazaudētais laiks nekad netiks atgriezts”.
Braucu autobusā Ventspils – Rīga. Autobusā ir tikai trīs pasažieri – es un vēl divi, un tas ir saprotams, jo pulkstenis ir tikai 5 . Rīta gaiss ir dzestrs un patīkams. Es dodos uz savas prakses vietu Rīgā. Ceļā domāju par to, ko mēs visi labi zinām, – šodienai atvēlētās stundas nav iespējams ne pārcelt uz citu dienu, ne kā citādi atgūt, tomēr mēdzam tās vieglprātīgi izšķiest. Tāpēc šoreiz vēlos nedaudz parunāt par laiku.
Ko es iemācījos
Praksē SEB bankā es iemācījos labāk sabalansēt savu laiku – tā, lai tiktu galā ar visu, kas jāpaveic darbā, ārpusdarba projektos un arī personīgajā dzīvē. Šeit es pārliecinājos, ka visam jānotiek laikā. Īpaši uzskatāmi tas bija manas prakses komandā – Komunikāciju pārvaldē. Visam ir savas sekas. Novēlota ziņa medijiem vai darbiniekiem? Tā vairs nav aktuāla! Laikā nenovadīta komunikācija sociālajos medijos? Neizmantota iespēja! Protams, kam gan ir vajadzīgas novecojušas ziņas? Darbs bankā ir saplānots kā precīzs mehānisms, un reizēm rodas sajūta, ka tas ir neticami daudzšķautņains, bet saprotams notikumu kopums, jo kārtībai bankā jābūt – tā taču atbild par mūsu naudu. Komunikācijas komandā laiks ir nozīmīgs plānošanas kritērijs, tomēr zemākā vērtē nav kvalitāte un citi svarīgi darba aspekti.
Laiks rit ļoti ātri
Prakses laiks paskrēja ļoti ātri. Cilvēki bieži saka – šķiet, ka tas bija tikai vakar, bet izrādās, ka ir pagājis jau krietns laiks. Tā es varētu teikt arī par savu praksi. Šķiet, ka tikai nupat sūtīju pieteikumu, piedalījos atlasē un tiku pieņemts praksē, bet, rau, izrādās, ka ir pagājuši jau divi mēneši, gandrīz visa vasara. Ko es esmu iemācījies? Izpratni par bankas darbu, ko veic daudzi cilvēki. Te katram ir vieta sava, katrs ir nozīmīgs un nepieciešams. Ja jums ir izveidojies priekšstats, ka lielo uzņēmumu cilvēki ir nīgri un pūcīgi, tad tiešām varu apgalvot, ka tas ir mīts. Lielākā daļa cilvēku šeit ir laipni un smaidīgi, labprāt sniedz vērtīgus padomus, kas noder ne vien ikdienas darbā, gan arī dzīvē. Noteikti jāuzteic mani kolēģi, kurus es reti vai pat nekad netiku sastapis drūmus vai nepieejamus. Sarunās arvien izskanēja kāds joks vai patīkama atziņa, kas lika visiem pasmaidīt un mazināja spriedzi, kas jaunam cilvēkam rodas, nonākot jaunā vidē.
Nebaidies – dari!
Šis ir mans pēdējais raksts kā SEB bankas īpašās YouthLab vasaras prakses praktikantam. Tāpēc vēlos pateikties par doto iespēju, par redzējumu no iekšienes, kas ļāva man daudz ko saprast arī savā dzīvē. Paldies par motivāciju, atziņām, kas lika pārdomāt notiekošo, izmēģināt ko jaunu, nebijušu. Check! “Smagie un grūtie brīži dažkārt ietekmē mūs daudz vairāk nekā labie, jo liek domāt,” ir sacījis R. Kaupers. Ar šo atziņu arī atvados. Varbūt tas būs noderīgs kādam citam praktikantam vai jaunam darbiniekam, kas vēlēsies mēģināt, bet baidīsies, ka tas būs par grūtu, ka viņš nebūs pietiekami kompetents. Es viņam varu teikt: celies un dari, jo tikai cilvēki maina pasauli!
Paldies! Ceru, ka kādreiz kaut kur tiksimies! Uz redzēšanos!
Oskars Vasmuss
Korporatīvās komunikācijas pārvaldes Youth LAB praktikants
