Switch to mobile version. Augšup

Māja - 30.03.2016
kredīts | nauda

Gaidāms hipotekāro kredītu skaita pieaugums

Gaidāms hipotekāro kredītu skaita pieaugums SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars

Neraugoties uz to, ka valsts ekonomiskā vide ir uzlabojusies (ienākumi palielinājušies, bet procentu likmes – pazeminājušās) un arī iedzīvotāji var justies drošāki par rītdienu, šiem faktoriem pagaidām nav izdevies būtiski iekustināt hipotekāro kreditēšanu valstī. Pagaidām.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, arī pērn mājsaimniecībām Latvijas komercbanku izsniegto kredītu portfelis mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam turpinājis samazināties. Pērnā gada beigās mājsaimniecību saistību atlikums minētajā kreditēšanas segmentā sasniedza 4,49 miljardus eiro jeb par 4,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kopējais izsniegto kredītu skaits mājsaimniecībām gada laikā sarucis apmēram par diviem tūkstošiem līdz 125,2 tūkstošiem. Tādējādi faktiski vēl aizvien var teikt, ka mājokļu kreditēšanā mājsaimniecības bankām atmaksā vairāk, nekā kredītiestādes pēc tam atgriež tirgū.

Vienlaikus ir vērts pieminēt, ka operācijas ar nekustamo īpašumu šobrīd ir visvairāk kreditētā Latvijas tautsaimniecības nozare. Pērn tai tika izsniegti 22% no visiem jaunajiem kredītiem nefinanšu uzņēmumu vidū. Turklāt šīs nozares īpatsvars valsts ekonomikas kopējā struktūrā tagad ir pat nedaudz lielāks nekā t. s. treknajos gados. Tas liek domāt – par spīti tam, ka mājsaimniecībām mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms vēl nedaudz samazinās, šogad iepriekšējo gadu tendence varētu tikt lauzta. Protams, ja vien šo procesu neapturēs kādas jaunas negācijas globālajā finanšu sistēmā.

Labvēlīgāki apstākļi

Komentējot tendences hipotekārajā kreditēšanā, SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars norāda uz iedzīvotāju ienākumu palielināšanos, līdz ar to – iespēju arī uzlabot savus dzīves apstākļus. Tas, protams, pozitīvi ietekmē arī mājokļu tirdzniecību un pieprasījumu pēc hipotekārajiem aizdevumiem.

Tomēr tas nav vienīgais apstāklis, kas veicina interesi par jaunu mājokļu iegādi. «Pēc mūsu novērojumiem, Rīgā vidējā cena jaunajiem dzīvokļiem mikrorajonos pagājušā gada laikā saruka, bet banku kreditēšanas politika kļuvusi draudzīgāka. Par labu pieaugumam spēlē arī zemās procentu likmes,» pozitīvos faktorus ieskicē A. Škapars. Viņš norāda uz vēl kādu apstākli – augstajām īres cenām: «Ja sarēķina kopā īri ar komunālajiem maksājumiem, dažreiz izdevīgāk ir atmaksāt kredītu, bet dzīvot savā dzīvoklī jaunā projektā.»

Neatbilstošs piedāvājums

«Redzam, ka cilvēki visbiežāk cer nopirkt trīsistabu vai četristabu dzīvokli labākajās sērijveida mājās vai divistabu, retāk trīsistabu dzīvokli jaunajā projektā, bet Rīgā ir pieejamu, vajadzībām atbilstošu jauno mājokļu trūkuma problēma,» tirgu raksturo A. Škapars. Viņš zina teikt, ka tur, kur mājokļi tiek piedāvāti par 2000 eiro/m2, izvēle ir plaša, bet darījumu maz. «Tiklīdz piedāvājumā parādās jaunas daudzstāvu dzīvojamās mājas, kur cena ir 1300–1400 eiro/m2, pieaug tirdzniecības intensitāte. Tiesa, piedāvājums šajā cenu diapazonā ir ierobežots,» teic SEB bankas pārstāvis.

A. Škapars kā traucēkli min iedzīvotāju grūtības uzkrāt pirmajai iemaksai. Bankas samazinājušas pirmo iemaksu vidēji līdz 15%, ja tas ir vienīgais risinājums. «SEB banka dažkārt pieļauj aizvietot pirmo iemaksu ar jau esoša nekustamā īpašuma ķīlu, tomēr tas netiek piekopts kā primārais risinājums. Pirmās iemaksas neesamība kā problēma ir īpaši izteikta jauniem cilvēkiem, jaunajām ģimenēm. Tāpēc augsti vērtējama ir Altum valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem. Mēs tajā darbojamies kopš 2015. gada marta, un pa šo laiku ģimenēm apstiprināto aizdevumu skaits jau pārsniedzis 500,» stāsta A. Škapars.

Jārēķinās ar likmēm

Kreditēšanas attīstības tempus nosaka arī aizdevuma likmes. Saistībā ar centrālo banku īstenoto apjomīgo ekonomikas stimulēšanu pēdējo gadu gaitā aizdevumu likmes ir ievērojami sarukušas. Tomēr jārēķinās, ka situācija var mainīties, un tas noteiks arī ikmēneša kredītmaksājuma apmēru.

Runājot par aizdevumu likmēm faktiskajos skaitļos, A. Škapars teic, ka vadošajiem tirgus spēlētājiem procentu likmes ir visai līdzīgas un pēdējā gada laikā vietējiem klientiem kopējā likme reti pārsniedz 3%. Pateicoties tam, ka starpbanku aizdevumu likmes šobrīd atrodas negatīvajā teritorijā, arī kopējās kredītu likmes banku klientiem sasniegušas vēsturiski zemāko līmeni.

Aizdevumu likmes pašreiz zemas tur ECB īstenotā monetārā politika, kuras ietvaros, piemēram, komercbanku depozītu likme centrālajā bankā kļūst aizvien negatīvāka. Šomēnes ECB to samazināja no -0,3% līdz -0,4%. Praktiski tas nozīmē, ka banku neizmantotie līdzekļi tām nes aizvien lielākus zaudējumus, tāpēc ar šī instrumenta palīdzību tiek cerēts, ka naudas aizdošana privātajam sektoram kļūs aktīvāka, līdz ar to iekustinot arī ekonomiku kopumā.

Lai stimulētu aizdevumu izsniegšanu, ECB no līdzšinējiem 60 miljardiem līdz 80 miljardiem eiro mēnesī palielinājusi arī parāda vērtspapīru uzpirkšanas apjomus. Šo instrumentu finanšu krīzes seku izskaušanai pirmā sāka izmantot ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), nodrošinot, ka ilgtermiņa parāda vērtspapīru uzpirkšana samazina arī kopējās aizdevuma likmes, tā padarot kredītus pieejamākus. Šādi bankas tika rosinātas no valsts kreditēšanas vairāk pievērsties aizdevumiem privātajam sektoram.

Tomēr šāda kvantitatīvā stimulēšana nebūs mūžīga, un ar laiku eirozonā un arī Latvijā ilgtermiņā procentu likmes var palielināties. «Decembrī ASV FRS pirmo reizi pa ilgiem gadiem paaugstināja bāzes likmi. Daudzi sāka runāt par lētās naudas laikmeta beigām. Tomēr ASV ekonomika ir labākā stāvoklī nekā Eiropas ekonomika. Tāpēc ECB, mūsuprāt, pagaidām turpinās savu politiku. Taču vienmēr jāpatur prātā – nav iespējams, ka nauda gadu desmitiem ir lēta,» brīdina A. Škapars. Modelējot nākotni, SEB banka ņem vērā likmju kāpuma iespēju. «Veicot risku aprēķinus, es ieteiktu orientēties uz likmi tuvu 5%. Savukārt izmaiņu vēsturi studēt nevis par pēdējiem 3–5 gadiem, bet gan par 10–15 gadiem. Tad, iespējams, ieraudzīsim, ka hipotekāro kredītu likmes ir sniegušās arī līdz 7%,» potenciālo situācijas attīstību ieskicē A. Škapars.

Jānis Meistars,
pēc laikraksta Diena materiāliem

Jauns mājoklis sākas ar sarunu

Ja domājat par jaunu dzīvesvietu un vēlaties uzzināt savas kredītiespējas, piesakieties konsultācijai, kuras laikā pārrunāsim Jums piemērotāko finansējumu mājokļa iegādei.


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Īpašais piedāvājums

Ģimenēm ar bērniem - ALTUM atbalsta programmas dalībniekiem - aizdevuma noformēšana un izsniegšana ir bez maksas.

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 21.00
    Brīvdienās 10.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.