Eksperts: “Uzkrājumiem pensijai nepieciešams atvēlēt vairāk”

Latvijas iedzīvotāju informētība par pensiju un uzkrājumu jautājumiem nav pārāk augsta. Taču līdzīga situācija ir arī Rietumu pasaules valstīs. Par to, kā mainīt šo situāciju un kā esošā ekonomiskā situācija ietekmēs cilvēku uzkrājumus, pajautājām SEB grupas Dzīvības apdrošināšanas un ieguldījumu pārvaldes divīzijas vadītājam Pīteram Dalgrēnam.

Kas pašlaik ir būtiskākais finanšu pasaulē?

Finanšu tirgū ir daudz izaicinājumu. Procentlikmes ir ļoti zemas vai pat negatīvas, kas nozīmē, ka var rasties “burbuļi”, kuru plīšana ir neprognozējama, bet paredzama. Cilvēki var uzņemties parādsaistības, kas ilgākā termiņa viņiem nav finansiāli uzturami.

Vai jūs uzskatāt, ka šobrīd jau iezīmējas kāda burbuļa veidošanās?

Tas, uz ko es norādu - nelīdzsvarotība, laikam ejot, pieaug, un mēs būsim liecinieki risinājumam, kas var negatīvi ietekmē plašāku sabiedrību. Mēs esam visai piesardzīgi par to, kā attīstās finanšu pasaule.

Kā jūs šobrīd raksturotu uzkrājumu un noguldījumu veidošanos Eiropā un Baltijā?

Ir vajadzība, lai te un arī visā Rietumu pasaulē būtu saprašana, ka uzkrājumiem pensijai nepieciešams atvēlēt vairāk. Finanšu industrijai un valdībām nepieciešams izglītot cilvēkus par to, kāda būs viņu situācija, kad viņi dosies pensijā, un to, ka daudzus šajā posmā sagaida nepatīkams pārsteigums. Ir svarīgi, lai visi saprot, cik zema pensija būs, ja par to netiks domāts laicīgi. Kad apņemšanās ir definēta, jāizvēlas attiecīgie risinājumi, kas palīdz virzīties uz mērķi.

Kā veicas ar padomu došanu? Cik tālu Latvijā mēs esam šajā ziņā?

Kopējā informētība par šiem jautājumiem nav pārāk augsta. Bet tas attiecas uz visu Rietumu pasauli. Arī Zviedrijā ir zema informētība par šiem jautājumiem. Protams, zviedru pensiju sistēma ir vecāka, nekā tā ir Latvijai, bet cilvēkiem tāpat ir tendence pārspīlēt savas gaidas attiecībā uz pensiju.

Bet, ja zemu likmju laiki ievelkas vēl ilgāk...

Tad pensija kļūs zemāka. Kādā brīdī likmes no pašreizējiem līmeņiem tomēr pieaugs, un tad finanšu tirgū izgaismosies nesabalansētības. Mūsu uzdevums ir šos riskus mazināt.

SEB grupas Dzīvības apdrošināšanas un ieguldījumu pārvaldes divīzijas vadītājs Pīters Dalgrēns

Cilvēki arī dzīvo ilgāk...

Kas ir labi, bet šajā pašā laikā prasa rūpēties par saviem uzkrājumiem.

Un finanšu tirgi ir izaicinoši...

Visiem būtu jāsaprot, ka ienesīgums un atdeve pašlaik ir zemāka, nekā tā bija pagātnē, un tā tas būs vēl kādu laiku. Svarīgi klientus ir izglītot arī par to, ka bieži to iecerētais ienesīgums pašlaik neatbilst reālajai tirgus situācijai. Tas nenozīmē, ka vari pārtraukt krāt pensijai. Svarīgi ir, lai būtu tāds konsultants, ar kuru vari runāt par šiem jautājumiem. Piemēram, kā jākrāj, lai vecumdienās būtu kāds konkrētais dzīves līmenis.

Kā Eiropā/Latvijā uzkrājumu joma varētu mainīties?

Mēs varētu redzēt ienākam digitalizāciju arī konsultāciju jomā, kas palīdzēs audzēt cilvēku informētību par finanšu risinājumiem. Tas notiks lēnām, bet to mēs redzēsim. Vēl arī ir vajadzīgs, lai pensiju sistēmu izmantotu arī kompānijas. Zviedrijā lielākā daļa pensiju tiek krātas caur uzņēmumu veiktajām iemaksām. Latvijā tas notiek, bet ļoti minimālā apjomā. Tas būtu ļoti svarīgs solis, lai te risinātu pensiju problēmu. Valsts loma joprojām būs svarīga. Bet cilvēkiem jāsaprot, ka vienīgais veids, kā dabūt pietiekamu pensiju, ir krāt arī pašiem. Savukārt no Zviedrijas pieredzes redzam, ka labākais veids, kā cilvēkus piedabūt to darīt, ir ar darba devēju iesaistīšanos. Šis tirgus Latvijā attīstīsies un būs nozīmīgākais nākamais posms pensiju sistēmas pilnveidošanā.

Kā jūs vērtējat investīciju klimatu Latvijā?

Uz Latviju skatāmies kā uz mājas tirgu. Mēs cenšamies investīciju klimatu šeit atbalstīt un domājam to turpināt darīt arī nākotnē. Turpināsim finanšu izglītošanu un palīdzēsim augt biznesam. Latvija ir maza ekonomika, kura ir atkarīga no citiem. Tā ir daļa no Eiropas un eirozonas, kurai jāmēģina atdzīvināt savu izaugsmi.

Pēc laikraksta “Dienas bizness” materiāla