Indeksu plāni – cita pieeja pensijas uzkrājuma veidošanā

Pēdējo gadu laikā par un ap pensijām Latvijā risinājušies vairāki zīmīgi notikumi, piemēram,  2020. gada janvārī pensiju 2. līmeņa uzkrājums kļuva mantojams arī pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, 2019. gads uz laika līnijas atzīmējams kā desmitgades ienesīgākais. Savukārt 2018. gadā tika izveidota jauna pensiju plānu kategorija – pensiju 2. līmeņa plāni ar maksimālo akciju īpatsvaru līdz 75% (iepriekš plānu pārvaldnieki drīkstēja ieguldīt akcijās līdz 50%).

Aptuveni divu gadu laikā, kopš dibināti plāni ar maksimālo akciju īpatsvaru līdz 75%, savu pensiju uzkrājumu tajos izvēlējušies veidot vairāk nekā 154 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir aptuveni 12% no visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem*.

2018. gadā, kad Latvijas tirgū parādījās vairāki indeksu plāni, tika dibināts arī pensiju plāns ar zemāko pārvaldīšanas komisiju Latvijā – SEB indeksu plāns, faktiski atverot jaunu lappusi Latvijas pensiju sistēmas vēsturē. Lai gan tie pagaidām nav iemantojuši tādu popularitāti kā aktīvi pārvaldīti plāni (kopumā Latvijā indeksu plānus izvēlējušies aptuveni 3% no visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem*), tie kļūst arvien atpazīstamāki. Īpaši gados jaunāku klientu vidū, jo šādi plāni ir radīti pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kam līdz pensijai vēl vismaz 20 – 30 gadu.

Pirms izdarīt izvēli par labu vai pret, ir svarīgi izzināt indeksu plāna būtību, pārvaldīšanas komisijas, riska līmeni un ienesīgumu.

Kas ir indeksu plāni un kāda ir to būtība?

Indeksu plāni pārstāv pasīvo pārvaldīšanas metodi. Šis ir tas gadījums, kad finanšu terminiem ir liela līdzība ar vārdiem, ko izmantojam sarunvalodā. Ar vārdu “pasīvs” mēs saprotam cilvēku, kas aktīvi nepiedalās, noskatās no malas, pretstats vārdam “aktīvs”.

Piemēram varam apskatīt vienu no zināmākajiem akciju indeksiem pasaulē – MSCI World, kurā ietverti vairāk nekā 1600 uzņēmumu no visas pasaules. Tostarp tādi zināmi uzņēmumi kā “Apple’’, “Microsoft”, “Amazon”, “Visa”, “Facebook”, “Nestle”, gan arī  mazāk zināmi uzņēmumi no tādām valstīm kā Šveice, Francija, Japāna, Lielbritānija u.c.

Indeksu plāna rezultāts būs atkarīgs no tā, kādi rezultāti būs visu 1600 uzņēmumu akcijām kopumā. Virknei uzņēmumu rezultāts būs labs, virknei sliktāks, bet indekss uzrādīs vidējo rezultātu.

Savukārt “aktīvā” plāna pārvaldnieks negribēs samierināties ar vidējo rezultātu un regulāri analizēs tirgu, izvirzīs datos balstītus pieņēmumus, izmantojot akciju fondus izvēlēsies atsevišķus uzņēmumus no minētajiem 1600 uzņēmumiem, pārskatīs portfeli un veiks izmaiņas, jo uzskata, ka ilgtermiņā var sasniegt labāku rezultātu.  

Kāpēc indeksu plāniem ir zemāka pārvaldīšanas komisija?

Pavisam vienkārši – indeksu plāna pārvaldīšana aizņem ievērojami mazāk laika nekā tradicionāla pensiju plāna pārvaldīšana. Mēdz būt tā, ka pārvaldnieks izveido portfeli un mēnešiem neveic nekādas izmaiņas, jo plāns “strādā” patstāvīgi. Tāpēc ir tikai godīgi, ka par to tiek ieturēta zemāka komisija.

Diskusijas par atbilstošu komisijas apmēru jau kādu laiku ir pensiju pārvaldnieku, mediju un klientu dienaskārtībā. Rezultāts ir atšķirīgs – daži pārvaldnieki ir izvēlējušies ieturēt vairāk nekā 0,5% gadā (kas ir ļoti tuvu aktīvās pārvaldīšanas fiksētās komisijas apmēram), savukārt SEB ir izvēlējies nodrošināt šo risinājumu, ieturot 0,3% gadā, kas ir zemākā pārvaldīšanas komisija Latvijā.

Vai visi indeksu plāni Latvijā seko vieniem un tiem pašiem indeksiem?

Nē. Katrs pārvaldnieks var izvēlēties indeksus, kas labāk atbilst plāna būtībai un mērķim. Pasaulē ir ļoti daudz indeksu, turklāt vairākās aktīvu klasēs – akcijas, valdību obligācijas un uzņēmumu obligācijas. Piemēram, SEB indeksa plāna pārvaldnieki kā atskaites indeksus ir izvēlējušies MSCI World un Bloomberg Barclays.

Tātad visi indeksu plāni nav vienādi – atšķiras ne tikai pārvaldīšanas maksas, darījumu izmaksas, bet finanšu instrumentu klāsts, proti, izvēlētie indeksi. Viena iezīme gan ir kopīga visiem indeksu plāniem – tie neiegulda Latvijā, jo vienkārši nav tādas iespējas.

Vai indeksu plānam ir lielāks risks un lielāks ienesīgums?

Ņemot vērā, ka indeksu plāni Latvijā darbojas tikai pāris gadus, šobrīd vēl ir pāragri atbildēt uz šo jautājumu. Lai sniegtu korektu atbildi, būtu jāpaiet vismaz 5 – 10 gadiem. Teorētiski indeksu plāniem vajadzētu būt gan ar lielāku risku, gan lielākām peļņas iespējām.

Skatoties īstermiņā, teorija strādājusi tikai daļēji. Proti, 2019. gadā, kas bija ļoti veiksmīgs gads finanšu tirgos, indeksu plāniem vajadzēja būt augšgalā, un tā arī bija – pagājušajā gadā, atbilstoši manapensija.lv, SEB indeksu plāna 1 gada ienesīgums bija labākais starp visiem plāniem Latvijā +25,62%.  Savukārt 2020. gads iesācies negatīvi, jo Covid-19 izplatība veicinājusi kritumu finanšu tirgos. Teorētiski indeksu plāniem vajadzētu būt lejasgalā, tomēr tā nav.

Apskatot manapensija.lv pieejamo informāciju par 2020. gada 1. pusgadu (01.01.2020 līdz 01.07.2020), SEB indeksu plāna rezultāts ir pa vidu – aptuveni trešdaļai no visiem pensiju plāniem ir bijis zemāks ienesīgums nekā SEB indeksu plānam.

Vai indeksu plāni ir daļa no jaunās popkultūras?

Laikā, kad Latvijā tika ieviesti pirmie indeksu plāni, varēja novērot, ka tie tiek pielīdzināti tādiem jaunievedumiem kā elektriskie automobiļi vai modernākie Silīcija ielejā radītie risinājumi, bet tā pārvaldnieki – hipijiem vai jauniem līderiem, kas nostājas pret tradicionālo kārtību un tūlīt izmainīs visu pasauli.

Turklāt nereti ir tā, ka vienā naudas pārvaldes uzņēmumā viens un tas pats cilvēks, tērpies uzvalkā un ar ikdienišķu matu sakārtojumu, pārvalda gan aktīvos, gan pasīvos pensiju plānus. Līdz ar to atliek vien secināt, ka indeksu plāni, visdrīzāk, nav nedz popkultūra, nedz dzīvesveids.

Indeksu plāni Latvijā noteikti ir uz palikšanu

Tuvāko gadu laikā pieaugs gan plānu piedāvājums (pagaidām to piedāvā tikai daži pensiju pārvaldnieki), gan klientu skaits. Klienti arvien vairāk novērtēs tās priekšrocības, ko dod pasīva aktīvu pārvaldīšana – paļaušanās uz tirgus vidējo izaugsmes potenciālu un zemāka komisija.

Taču svarīgi pieņemt lēmumu racionāli – izvērtēt pārvaldnieka reputāciju, ieturēto komisiju un plāna būtību. Lai gan pirmie indeksu plānu darbības gadi Latvijā par to vēl neliecina, bet, izvēloties indeksu plānu, jābūt gataviem lielākām svārstībām –tirgus ir gan augšupejā, gan lejupslīdē.

*Rakstā izmantota informācija no manapensija.lv; skatīts 01.09.2020.

Jānis Rozenfelds 
SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs

Svarīgākais par Jūsu pensiju 2.līmeni portālā Latvija.lv:

• Jūsu uzkrātā summa

• Kas ir Jūsu līdzekļu pārvaldītājs

• Uzzināt uzkrājumu