Switch to mobile version. Augšup

Personīgās finanses - 12.08.2015
ekonomija | ģimenes budžets | lauksaimniecība

Dārzkopība pilsētas centrā

Bieži vien, domājot par veidu, kā izdevīgāk tikt pie veselīgas pārtikas, nonākam pie secinājuma, ka audzēt pašiem ir labākais un parasti arī ģimenes budžetam draudzīgākais risinājums. Par lielveikalā nopērkamiem dārzeņiem, kas bieži atceļojuši no tālām zemēm, nekad nevaram būt pilnībā pārliecināti, kā tie audzēti, ar ko laistīti un baroti, bet par pašu audzēto nekādu šaubu nav.

Diez vai katram pilsētniekam ir lauki vai mazdārziņš, kur savām vajadzībām audzēt dārzeņus, augļus un ogas. Un pat ja ir, cilvēkam ar izteiktu pilsētnieka dzīves ritmu varētu būt sarežģīti par to pienācīgi rūpēties, jo augi prasa regulāru laistīšanu, mēslošanu un ravēšanu.

 Taču patiesība ir vienkārša – audzēt dažādus pārtikas produktus iespējams pat tad, ja dzīvojat daudzdzīvokļu mājā pilsētas centrā.Pārtikas audzēšanu pilsētās mēdz dēvēt dažādi, piemēram, par pilsētas dārzkopību vai urbāno lauksaimniecību. Turklāt audzēšanas mērogi var būt ļoti dažādi – gan uz palodzes tikai savām un ģimenes vajadzībām, gan plašās un īpaši apgaismotās telpās, ja ir mērķis izaudzēto vēlāk pārdot.

Tas, ka Latvijas klimats ir tāds, kāds ir – gandrīz pusi gada pie mums valda ziemīgi apstākļi –, nav šķērslis, jo ar siltām telpām un mākslīgo apgaismojumu iespējams nodrošināt augiem piemērotus apstākļus jebkurā gadalaikā.

Kur audzēt?

Pilsētnieku dzīvokļos visbiežāk mazdārziņus aizvieto palodzes un puķu kastes (gan telpās, gan ārā), kur iespējams veiksmīgi audzēt dažādus garšaugus, zemenes un pat tomātus. Tā kā temperatūra parasti ir piemērota, iekštelpās daudzus augus var audzēt visu gadu.

Mini siltumnīcas

Tie, kam paveicies ar balkonu, lodžiju vai terasi, var mājas preču veikalos iegādāties mini siltumnīcas, kurās uz plauktiņiem iespējams izvietot kastes vai podiņus ar dažādiem dārzeņiem un iegūt jau lielāku ražu.Ja gribas izvērsties vēl plašāk, jāsāk skatīties augstāk, proti – uz jumtiem. Lai gan lielākā daļa pilsētas jumtu šāda tipa darbībai nebūs piemēroti, ir nami, kuru jumti ir taisni un norobežoti ar margām, un uz tiem iespējams ierīkot pat nelielu dārziņu. Tomēr, ja ir vēlme šādi darboties, tas vienmēr jāsaskaņo ar namu apsaimniekotāju un arī kaimiņiem, lai nerastos pārpratumi un nepatikšanas.

Latvijas tendences

Daudziem mūsu pilsētniekiem jau sen garšaugu audzēšana mājās ir ikdiena – tā ir ļoti vienkārša un podiņi neaizņem daudz vietas. Taču, kāpēc apstāties tikai pie garšaugiem vai kresēm, ja mājas apstākļos ir iespējams audzēt arī tomātus un citus dārzeņus, kas ļauj ne vien baudīt svaigus dārzeņus un zaļumus gada garumā, bet arī sniedz zināmu atvieglojumu ģimenes budžetam?

Ja pieņemam, ka nedēļā par veikala tomātiem tiek iztērēti vidēji 3 eiro, tad mēneša ietaupījums, audzējot pašam, – gandrīz 10 eiro. Ja vēl pieskaita klāt lokus vai dilles, ko var viegli un ātri izaudzēt paša spēkiem uz palodzes, finansiālais ieguvums var būt vēl lielāks. Savukārt ietaupīto naudu var ielikt krājkontā vai arī iztērēt sen kārotam pirkumam. Turklāt šādi savas ikdienas maltītes var padarīt veselīgākas un daudzveidīgākas, jo pa rokai vienmēr ir kāds zaļums, ko piekost klāt.

Ja nezināt, ar ko sākt, labs padomu iegūšanas avots ir internets, kur entuziasti dalās ar informāciju, kā efektīvi audzēt dārzeņus pilsētā. Ik pa laikam Latvijas pilsētās tiek organizētas arī visiem interesentiem pieejamas lekcijas un aktīvistu tikšanās, kas veltītas pilsētas dārzkopībai, – kur un kā to darīt, ko labāk audzēt, kādas ir jaunākās pasaules tendences utt. Pilsētas lauksaimniecība nav tikai pārtikas audzēšana, tas ir arī veids, kā pilsētniekam iepazīt audzēšanas prieku un augu dzīves ciklu. Visa ģimene, ieskaitot bērnus, var piedalīties audzēšanas procesā un pēcāk kopīgi priecāties par pirmo sarkano tomātu vai zemeni.

Taču audzēšanu savam priekam var pārvērst arī par biznesu – ja daudzās pasaules pilsētās zaļumi tiek izaudzēti telpās un pat pazemē, kāpēc lai to nedarītu tepat Latvijā? Dažkārt var šķist, ka pilsētās audzētais nevar būt tik tīrs kā no laukiem nākušais. Taču tā nebūt nav – tas, ka dārzeņi audzēti laukos, automātiski neizslēdz piesārņotu zemi vai videi nedraudzīgus kaitēkļu apkarošanas līdzekļus.

Latvijā augu audzēšanai bieži pietrūkst gaismas, tas ir faktors, kas jāņem vērā. Taču, nodrošinot labu apgaismojumu, augus var audzēt pat telpās bez logiem. Mūsdienās pieejamas dažādas LED apgaismojuma tehnoloģijas, kas samazina elektroenerģijas izmaksas un šādam nolūkam ir ļoti piemērotas.

Gan pasaulē, gan Latvijā ir arī cilvēki, kas pilsētās īsteno tā dēvēto partizānu dārzkopību, piemēram, kāda mikrorajona zāles joslā starp brauktuvēm iestādot rabarberus, – viņu galvenais mērķis ir padarīt pilsētvidi krāšņāku un zaļāku, vienlaikus popularizējot uzskatu, ka arī pilsētās iespējams izaudzēt pārtiku. Parasti šādas dārzkopības akcijas ir spontānas un notiek nesaskaņoti, tieši tāpēc to dēvē par partizānu dārzkopību. Bieži vien ar līdzīgu dārzkopības veidu, paši to neapzinoties, nodarbojas cilvēki, kas zemes pleķīšos pie daudzdzīvokļu mājām veido puķu dobes vai stāda augļu kociņus. Arī ziedu audzēšana piemājas dārziņā var dāvāt ne tikai dvēseles prieku, bet arī ļaut ietaupīt, ja kāds tuvinieks vai draugs svin svētkus, – paša audzēti un loloti ziedi var būt lielisks papildinājums sirsnīgai dāvanai svinībās.

Kas aktuāls pasaulē?

Patlaban pasaules pilsētās populāri ir dažādi audzēšanas varianti, kuros netiek izmantota augsne, bet tikai ūdens jeb hidroponiskā (hydroponic) dārzniecība. Piemēri, kā tā darbojas, nav tālu jāmeklē, ieliekot seklā ūdenī sīpolus, tie pēc laika smuki sadzīs lokus.

Viens no audzēšanas variantiem, kas lieliski izmantojams arī daudzdzīvokļu mājās, kur nav balkonu, ir tā dēvētās logu fermas (window farms). Tajās tiek izmantots dabiskais apgaismojums, klimats, ko nodrošina dzīvoklis, kā arī organiskā šķidrā augsne (ūdens, kas bagātināts ar mēslojumu). Lai gan ir uzņēmumi, kas piedāvā šādas sistēmas iegādāties, tās patiesībā var izgatavot arī pats, izmantojot tukšas PET pudeles, kas vertikāli sastiprinātas un iekarinātas logā. Internetā atrodamas daudzas pamācības ar video, kā tas darāms.

Daudzviet pasaulē uz lielāku ēku jumtiem jau projekta izstrādes gaitā tiek paredzēta vieta siltumnīcām, tiek veidotas pat veselas ēkas, kuras vienlaikus darbojas kā milzu stikla siltumnīcas un krāšņo pilsētvidi. Japānā savukārt noderīgi izrādījušies daudzstāvu ēku pagrabi, kur īpašos konteineros tiek audzēti salāti un zaļumi, izmantojot mākslīgo apgaismojumu.

Ja tomēr gribas savu mazdārziņu...

Nav ko liegties – rušināšanās pa zemi ir bauda, un arī pētījumi liecina, ka augsne satur dabiskus antidepresantus, tāpēc vēlme pēc sava mazdārziņa ir daudziem pilsētu iedzīvotājiem. Tikt pie mazdārziņa pilsētā nebūt nav nereāli. Lai to izdarītu, ir jāinteresējas par brīvajiem mazdārziņiem savā pašvaldībā, jāuzraksta iesniegums un jānoslēdz īres līgums, kas lielākoties ir uz gadu. Parasti tiek piedāvāti mazdārziņi ap 300–400 kvadrātmetru platībā un to īres maksas par gadu ir ļoti demokrātiskas.

Linda Ezerkalna,
žurnāliste


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk


 

Personīgā konsultācija var palīdzēt Jums

Personīgā konsultācija var palīdzēt Jums

  • Saprast – kā sasniegt nākotnes mērķus
  • Izvēlēties – uzkrāt vai aizņemties
 

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 20.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.