Aktuālais par situāciju apstrādes rūpniecībā
Martā un aprīlī apstrādes rūpniecības apjomi eirozonā burtiski sabruka. Vācijā, Francijā un Spānijā ražošana samazinājās par 30–35%, Zviedrijā un ASV par 15%. Eirozonā aprīlī kritums veidoja 17%. Kopumā ražošana maijā atguvās lēnāk nekā mazumtirdzniecība, galvenokārt tāpēc, ka darbības atjaunošana atsākās vien ap mēneša vidu. Taču piegāžu ķēžu problēmas varētu sarežģīt ražošanas atgriešanos pirmspandēmijas pozīcijās.
Neskatoties uz joprojām sarežģīto situāciju, visā pasaulē turpina mazināt ieviesto ierobežojumu apmēru. Tādēļ likumsakarīgi, ka globālās apstrādes rūpniecības PMI indekss jūnijā pieauga no 42.4 maijā līdz 47.8. Tas apliecina, ka nozare strauji atgūstas no izraisītā trieciena, kaut PMI indekss joprojām ievērojami atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Lai arī uzlabojas, pašreizējais līmenis norāda, ka lejupslīde turpinās, kaut būtiski lēnākos tempos kā maijā.
Centrāleiropas ekonomikas, kur apstrādes rūpniecība ieņem nozīmīgu lomu, arī piedzīvoja jūtamu noskaņojuma uzlabošanos, kas atguva lielu daļu no martā un aprīlī uzrādītā krituma. Ļoti spēcīgi valstis izjuta autobūves nozares apstāšanos. Sentiments visspēcīgāk atguvās Slovākijā, kaut Čehijā tas turpināja slīdēt lejup. Taču tendences eirozonā ļauj sagaidīt arī atgūšanos tur. Kopumā ESI (ekonomiskā noskaņojuma indekss) liecina, ka rūpniecības noskaņojums ir atguvies straujāk nekā noskaņojums pakalpojumos. Jūnijā turpināja mazināties smagā lejupslīde eirozonas apstrādes rūpniecībā. Eirozonas ražošanas PMI indekss ir palielinājies līdz četru mēnešu augstākajam līmenim – 47.4, salīdzinot ar 39.4 maijā. Situācija Rūpniecībā uzlabojas, jo rūpnīcu produkcijas izlaides pakāpeniski normalizējas. Patlaban ir sarežģīti novērtēt apsteidzošo rādītāju signālus, īpaši attiecībā uz to, kad atsāksies izaugsme. Katrā ziņā ir pozitīvi redzēt atgūšanās tendenci. Aptaujas apstiprina, ka ārējais pieprasījums un cenu spiediens ir vājš. Globālās apstrādes rūpniecības PMI indeksa jauno eksporta pasūtījumu sadaļa norāda uz visai būtisku globālās tirdzniecības krituma saglabāšanos. Tikmēr izlaides cenu indekss saglabājās zem 50, kas norāda uz to, ka vājais pieprasījums kompensē piegāžu ķēžu problēmu ietekmi uz cenu kāpumu.
Noskaņojums Latvijas rūpniecībā aprīlī sasniedza savu zemāko punktu -18.8 punkti, taču jūnijā tas ir uzlabojies līdz -12.1 punktam. Salīdzinot ar citiem sektoriem, noskaņojums aprīlī pasliktinājās vismazāk un jūnijā signalizē par relatīvi labākiem apstākļiem kā citās nozarēs. Maijā Latvijas rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 6.4%, ko ietekmēja apjoma kritums apstrādes rūpniecībā par 7.4 %. Izlaide samazinājās gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs, tai skaitā divās no trim, pēc īpatsvara nozīmīgākajās nozarēs: pārtikas produktu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, attiecīgi par 2 % un 6.8%. Vislielākais ražošanas apjoma kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (automobiļu detaļu un piederumu ražošana, kas ietver dažādas auto daļas) un nozares, kas izjuta tirdzniecības ierobežojumus – tekstila, mēbeļu, dzērienu, apģērbu un apavu ražošana. Ierobežojumu noņemšana ļaus nozarēm atgūties. Savukārt auto tirdzniecības atjaunošanās ļaus atjaunoties arī ar autobūvi saistītajām nozarēm.
Kas notiks tālāk, noteiks patēriņš. Ja pārdošanas apjomi atjaunosies, sekos arī apstrādes rūpniecība. Un šobrīd interese par jaunu auto un nekustamā īpašuma iegādi sparīgi atjaunojas, tai skaitā Latvijā. Tā, visticamāk, ļaus izlīdzināt iepriekšējā krituma negatīvo ietekmi, tomēr vīrusa plosīšanās pasaulē liek saglabāt nosvērtību prognozējot tuvākā gada ekonomikas un arī apstrādes rūpniecības perspektīvas. Vīruss joprojām ir galvenais īstermiņa drauds noskaņojumam. Pagaidu ienākumu aizsardzības shēmu izbeigšanās var radīt bažas par patērētāju noskaņojumu un tēriņiem rudenī.
