Switch to mobile version. Augšup

JAUNUMI - 2021 01 28 - 12:05

SEB Nordic Outlook: Ekonomikas atjaunošanās nostiprināsies gada otrajā pusē

COVID-19 vakcīnu ieviešana un spēcīgi stimulēšanas pasākumi ir galvenie nosacījumi, lai, pandēmijai mazinoties, pasaules ekonomika uzsāktu ātru atveseļošanos. Neskatoties uz vīrusa izplatību un pastiprinātajiem ierobežojumiem, 2020. gada beigas nebija tik vājas, kā varēja gaidīt. 

Paredzams, ka 2020. gadā pasaules IKP samazinājums būs “tikai” 3,7%, salīdzinot ar novembra prognozi -4,4%. Šogad pasaules ekonomikas atgūšanās tiek prognozēta 5% apmērā, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā “Nordic Outlook”.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis: “Ārkārtas krīzes palīdzības programmas atstās aiz sevis lielu valsts parāda slogu un jautājumus par inflāciju. Taču galvenais scenārijs ir tāds, ka pasaule no pārkaršanas izvairīsies un centrālās bankas turpinās turēt zemas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu. Īstermiņā ieilguši ierobežojumi uzņēmumiem palielinās bankrota un finanšu stresa risku. Tajā pašā laikā,  tiklīdz tiks atcelti ierobežojumi, privātajā patēriņā gaidāms “kečupa efekta” posms. Būtiski, ka otrā vīrusa viļņa laikā apstrādes rūpniecība ir izrādījusies īpaši noturīga un mājsaimniecību bilances atšķirībā no 2008.-2009. gada pasaules finanšu krīzes nav cietušas. Tas viss norāda uz vēsturiski ātras atveseļošanās iespējām.”

Atveseļošanās eirozonā nostiprināsies nākamgad
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 37 attīstīto ekonomiku izaugsme tuvāko divu gadu laikā sasniegs 3,7%. Ņemot vērā maigākus ierobežojumus un vēl lielākas fiskālo stimulu paketes, ASV izaugsmes prognoze 2021. gadam ir paaugstināta līdz 4,5%. Tikmēr Eiropā ierobežojumi un mazāk apņēmīga fiskālā politika ir veicinājusi būtiskas korekcijas prognozēs. Šogad eirozonā izaugsme būs tikai nedaudz virs 3% un atveseļošanās nostiprināsies tikai nākamajā gadā, kad tā paātrināsies līdz gandrīz 5%. Arī starp strauji augošajām valstīm būs lielas atšķirības. Ķīna ir uzņēmusies vadošo lomu, taču pēc pagājušā gada dziļās lejupslīdes nākamajos pāris gados Indija augs straujāk. Samazināta nenoteiktība par globālo tirdzniecību, tostarp paredzamāka ASV politika un tirdzniecības līgums pēc Brexit, veicinās globālo atveseļošanos. Saglabāsies zemas inflācijas vide, un tas atvieglos centrālajām bankām izejas stratēģijas un gatavību palīdzēt finansēt lielāku valsts sektora parādu. Nākamo gadu laikā galvenās procentu likmes saglabāsies aptuveni nulles līmenī. Obligāciju ilgtermiņa ienesīguma tendence būs atkarīga no ASV federālo rezervju spējas virzīt tirgus gaidas par aktīvu uzpirkšanas "sašaurināšanos".

Laba noturība Ziemeļvalstu ekonomikām
Zviedrijai vieglāku ierobežojumu dēļ ekonomikas cikls būs vienmērīgāks nekā citās valstīs. Lai gan gada sākums būs vājš, rudenī atveseļošanās paātrināsies. Pērn IKP saruka par aptuveni 2,5%, šogad tas pieaugs par 3%. Fiskālie stimuli un pakāpeniski sarūkošais bezdarbs noteiks pamatu patēriņa virzītai izaugsmei Norvēģijā. Pēc IKP krituma par 3%, šogad sekos gandrīz 4% pieaugums.  Paplašinātie, ar pandēmiju saistītie ierobežojumi aizkavē atveseļošanos Dānijā, taču strauja vakcinēšanās rada cerību privātā patēriņa pieaugumam šī gada beigās, ko pastiprina vienreizēji valdības maksājumi. Ja pērn Dānijas IKP kritās par 4%, tad šogad prognozējams pieaugums par 3%. Somija ir saglabājusi kontroli gan pār inficēšanos, gan recesiju, bet vāja produktivitātes izaugsme un darbaspēka samazināšanās joprojām būs liels izaicinājums. Pēc krituma par vairāk nekā 3% 2020. gadā, IKP šogad pieaugs par gandrīz 3%.

Noturīgais eksports bremzējis IKP kritumu Baltijas valstīs
Baltijas valstu ekonomikām klājies ievērojami labāk nekā lielākajai daļai eirozonas valstu, kas ir pārsteidzoša atšķirība salīdzinājumā ar Globālo finanšu krīzi. Valstu stimulēšanas pasākumi un noturīgais eksports ir bremzējis IKP kritumu. Arī apstrādes rūpniecība ir spējusi uzrādīt labu noturību pret krīzi. Paredzams, ka, ievērojami atvieglojot ierobežojumus, patēriņš strauji atgūsies. Tālāks algu pieaugums turpinās uzlabot pirktspēju un stiprinās atveseļošanos. Lietuvas ekonomika 2020. gadā saruka vien par 1,5%, bet 2021. gadā pieaugs par aptuveni 2%. Latvijas IKP pēc krituma par 4,7%, šogad palielināsies par 3,9%. Igaunijas ekonomika aizvadītajā gadā kritās par 2,8%, bet šogad pieaugs par vairāk nekā 3%. Vērtējot darba tirgu, jāņem vērā, ka augstākā bezdarba virsotne tiks sasniegta šā gada pirmajā pusē. Labā ziņa, ka, situācijai stabilizējoties, dienas kartībā ātri atgriezīsies darbaroku trūkuma jautājumi. Izaugsmes paātrināšanās sagaidāma 2022. gadā, kad apgriezienus uzņems Eiropas atjaunošanās fondu ieplūde, nostabilizēsies pārliecība un saruks vīrusa ietekme. Šim gadam lielākais izaicinājums ir spēja paātrināt vakcināciju, lai rudenī izvairītos no ierobežojumu atjaunošanas.

Jaunākais SEB pasaules un Baltijas ekonomikas apskats “Nordic Outlook”

Dainis Gašpuitis
SEB ekonomists

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 20.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.