Switch to mobile version. Augšup

JAUNUMI - 2021 03 15 - 11:40

Finanšu nozares asociācija uzsāk izglītojošu kampaņu “Neuzķeries! Esi gudrāks par krāpniekiem!”

Pēc banku aplēsēm pērn ar finanšu krāpšanu saistīto mēģinājumu skaits Latvijā ir dubultojies. Valsts policijā reģistrēto krāpšanas gadījumu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 15%. Ievērojami audzis arī izkrāptās naudas apjoms. Tāpēc Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar partneriem sāk informatīvo kampaņu “Neuzķeries! Esi gudrāks par krāpniekiem!”, lai celtu iedzīvotāju-finanšu pakalpojumu lietotāju izpratni par drošību internetā un citos elektroniskajos kanālos, kā arī finanšu pakalpojumu attālinātā izmantošanā.

Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre uzsver: “Pandēmijas ietekmē cilvēki daudz aktīvāk sākuši izmantot digitālos pakalpojumus un saziņas veidus. Šī pāreja uz digitālo vidi notiek straujāk nekā aug iedzīvotāju prasmes tās drošai izmantošanai. Krāpnieki manipulē ar cilvēkiem, izmantojot viņu nedrošību, pārlieku lielo paļāvību uz citu godprātību. Februāra sākumā Finanšu nozares asociācija veica eksperimentu ar mērķi noskaidrot, cik daudz mūsu līdzcilvēku uzķertos uz ēsmu un kāds ir viņu rīcības motīvs. Neitrāli formulētam apsveikumam par  laimestu loterijā atsaucās vidēji katrs desmitais. Taču krāpnieku izmantotās metodes šodien ir vēl daudz pārdomātākas. Viņi ielaužas cilvēku ikdienā nepiemērotos brīžos un izmanto steigu, apjukumu, iebiedēšanu, lai izkrāptu finanšu un personīgo informāciju. Tāpēc ir ļoti būtiski panākt, ka cilvēki atpazīst finanšu krāpnieku uzbrukumus un spēj atbilstoši reaģēt.”

Eksperiments atklāj – uzķeras katrs desmitais

Finanšu nozares asociācijas veiktais viltus krāpnieciskā e-pasta eksperiments rāda, ka finanšu krāpšanas mēģinājumam atsaucas vidēji katrs desmitais uzrunātais*. Tā ir būtiska mūsu līdzcilvēku - sabiedrības daļa, kas pakļauj riskam savas finanses. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki uzķeras, ir ziņkārība, kam seko vēlme saņemt solītos labumus, nereti arī steiga.

“Krāpšana ir iespējama, ja piepildās divi nosacījumi - ir panākta uzticēšanās un tā tiek paveikta ātri un bez aizķeršanās. Krāpnieki gūst uzticību visbiežāk no tiem, kuriem ikdienā nav ar ko pārrunāt savas šaubas un nav kam uzticēties. Tāpēc krāpšanu varam mazināt, ja viens par otru rūpējamies un zinām viens otra vājības, kuras kopīgiem spēkiem iegrožot - tai skaitā, pārlieku uzticēšanos un paļāvību uz svešinieku solījumiem. Savukārt, runājot par ātrumu un efektivitāti, šobrīd milzīgā tiešsaistes slodze mūsu ikdienā, kad daudzi strādā attālināti, ir kā radīta finanšu krāpniekiem, lai savus noziedzīgos plānus paslēptu aiz mūsu noguruma un nevērības. Šajā ziņā jāapzinās, ka risks ar katru dienu kļūst aizvien lielāks, jo tehnoloģijas norēķinus veic aizvien ātrāk un digitālā vide ļauj krāpniekiem efektīvi noslēpties. Pret to var cīnīties - atcerēties, ka rīts gudrāks par vakaru, un steigā nepieņemt lēmumus,” piebilst Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, sociālantropologs Andris Saulītis.

Valsts policijā reģistrēto krāpšanas gadījumu skaits pieaug

Analizējot reģistrēto kriminālprocesu un noziedzīgo nodarījumu skaitu par krāpšanām, redzams, ka pērn krāpšanas gadījumu skaits audzis par vairāk nekā 15%. Lai arī krāpšanas gadījumu skaita pieaugums vērojams jau pēdējos trīs gadus, tieši pērn tas bijis visstraujākais. Kopumā 2020. gadā uzsākti 720 kriminālprocesi. Būtiska daļa apkrāpto izvēlas par to Valsts policijai neziņot, tāpēc reālais krāpnieku apkrāpto cilvēku skaits var ievērojami atšķirties.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko norāda: “Būtiskajam krāpšanas gadījumu skaita pieaugumam cēloņi galvenokārt varētu būt saistīti ar valstī un pasaulē noteiktajiem COVID-19 ierobežojumiem. Cilvēki arvien vairāk  laika, pavada  interneta vidē, kurā krāpnieki meklē dažādas iespējas, lai izkrāptu naudas līdzekļus. Tieši COVID-19 noteikto ierobežojumu laikā ir būtiski pieaudzis dažādu attālināto pakalpojumu klāsts, kā arī dažādu preču pirkšana un pārdošana internetā, kas ir pavēris jaunas iespējas krāpniekiem.”

Biežākās krāpniecības metodes – iebiedējoši zvani un piedāvājumi gūt milzu peļņu

Analizējot dažādu uzņēmumu un iestāžu brīdinājumus par finanšu krāpnieku aktivitātēm šī gada pirmajos mēnešos un pērn, redzams, ka krāpnieki visbiežāk zvana un iebiedē. Viņi  uzdodas par finanšu uzraugiem vai bankas darbiniekiem un norāda uz nelikumīgām darbībām vai neapstiprinātiem maksājumiem no potenciālā upura konta. Krāpnieki arī atsaucas dažādos portālos izvietotiem darba meklējumu vai lietu pārdošanas sludinājumiem. Viņi aicina apliecināt savu personu potenciālajam darba devējam, identificējot sevi ar Smart-ID kodu, vai apliecināt vēlmi nosūtīt pirkumu, ievadot atsūtītajā saitē maksājumu kartes datus.

Plaši izmantotas shēmas ir arī aicinājums investēt naudu dažādās ieguldījumu platformās, kas sola īpaši lielu peļņu. Šādos gadījumos krāpnieki zvana un aicina cilvēkus instalēt attālinātas piekļuves programmatūru, ar kuru krāpnieki iegūst kontroli pār viedierīci. Pērn viltotu internetbanku saites tika sūtītas ne vien īsziņās un e-pastos, bet izvietotas arī Google meklētājā. Joprojām aktuālas ir arī viltus tirdzniecības platformas internetā, mantojumu e-pasti un romantiskā krāpšana.

Par kampaņu “Neuzķeries! Esi gudrāks par krāpniekiem!”

Informatīvo kampaņu “Neuzķeries! Esi gudrāks par krāpniekiem!” īsteno Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, Valsts policiju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV. Kampaņas mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par finanšu krāpšanas veidiem un rīcību dažādās situācijās. Kampaņas interneta vietnē neuzkeries.lv ir apkopoti gan biežāk izmantotie krāpšanas veidi un padomi, kā uz tiem neuzķerties, gan krāpnieku raksturojums un krāpšanas upuru pieredzes stāsti.

*Finanšu nozares asociācijas eksperiments tika īstenots 2021. gada februārī, izsūtot viltotu krāpniecisko e-pastu internetā brīvi atlasītiem 500 adresātiem visā Latvijā.

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 20.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.