Vai Tu uzveiktu kibernoziedznieku?
Ja vēlies saprast, kuri ir potenciālie finanšu krāpniecības upuri, Tev vienkārši jāpalūkojas apkārt. Krāpnieki nemitīgi attīsta savas prasmes un viņu shēmas kļūst arvien atjautīgākas, tāpēc ir ļoti svarīgi izglītot sevi un citus par to, kā samazināt risku tikt apkrāptam.
Krāpšana ir noziegums ar mērķi Tevi maldināt un atņemt Tavu naudu, radot viltus priekšstatu par kaut ko, kas patiesībā nemaz neeksistē.
Pirmais solis ceļā uz drošību kibertelpā ir vienkāršs – pārbaudiet savas kiberdrošības zināšanas, lai pārliecinātos, ka neiekritīsiet krāpnieku nagos.
Kā cilvēki kļūst par krāpšanas shēmu upuriem?
Kā tās darbojas?
- Naudas mūlis ir persona, kas elektroniski vai skaidrā naudā nodod no citas, nepazīstamas personas saņemtus finanšu līdzekļus citai personai, saņemot par to materiālo atlīdzību. Bieži vien šie naudas līdzekļi ir iegūti nelegālā ceļā.
- Reklāmas par labām peļņas iespējām vai darba sludinājumi. Saziņa notiek sociālajos tīklos, uzrunājot personas vai publicējot sludinājumus, kur piedāvā ātru un vieglu peļņu, turklāt nav nepieciešama iepriekšējā pieredze vai izglītība.
- Studentam ir jāatver norēķinu konts kādā no bankām.
- Atverot kontu, "darba devējs" norāda, ka students saņems naudu no trešajām personām.
- Pēc naudas saņemšanas studentam šī nauda jāizņem bankomātā.
- Students nodod naudu krāpniekam un pretī saņem nelielu summu (algu).
- Par iesaisti šādās krāpšanas shēmās personai draud kriminālsods par nelegāli iegūto naudas līdzekļu legalizēšanu ar brīvības atņemšanu.
Kā sevi pasargāt?
- Esiet piesardzīgs, ja saņemat iespēju vieglai naudas peļņai un sākotnēji piedāvājums šķiet ļoti vilinošs.
- Nedodiet savus personas datus vai pieejas datus nepazīstamām personām.
- Neļaujiet citai personai rīkoties ar savu bankas kontu vai karti, arī tad, ja persona par šo sola labu “komisiju”.
- Patiess stāsts: naudas izlaišana caur kontu beidzas ar bloķētiem kontiem un kriminālatbildību.
Kā tā darbojas?
- Zvanītājs stādās priekšā kā policijas vai bankas darbinieks.
- Cilvēkam izstāsta, ka viņa dati ir izkrāpti un viņa nauda šobrīd nav drošībā.
- Lai izvairītos no naudas līdzekļu pazaudēšanas, zvanītājs aicina veikt pārskaitījumu uz “drošāku kontu”.
- Zvanītājs arī saka, ka notiek slepena operācija, lai varētu atmaskot “negodīgo bankas darbinieku”, tāpēc nevienam nedrīkst stāstīt par šo sarunu.
- “Pierādījumi” parasti tiek nosūtīti WhatsApp. Arī kopumā saziņa notiek WhatsApp.
- Var būt situācijas, kad cilvēku arī aicina izņemt skaidru naudu, lai vēlāk to nodotu “apdrošinātāja” vai “policijas kurjera” rokās, lai "pasargātu" to no izkrāpšanas.
- Protams, tiek solīts, ka cilvēks atgūs gan savus naudas līdzekļus, gan arī visus it kā nozagtos bankas pieejas datus.
- Ar ko tas beidzas – nav jāskaidro!
Kā sevi pasargāt?
- Banka vai policija nekad neiesaista klientus nekādās “slepenās operācijās”.
- Banka nekad nesūta dokumentus WhatsApp.
- Banka vai policija nekad neprasīs izņemt naudu bankomātā, lai nodotu kādam “apdrošinātājam”.
- Patiess stāsts: Palīdzot atmaskot "negodīgu darbinieku", zaudēja gandrīz 30 tūkstošus eiro.
Kā tā darbojas?
- Izložu krāpšanas tiek veiktas internetā un sociālajos tīklos.
- Cilvēki uzticas iespējai laimēt kādu tehniku, piemēram, kafijas automātu vai putekļu sūcēju, iemaksājot vien pāris eiro.
- Krāpnieki upurim nosūta e-pastu vai ziņu sociālajos tīklos, apgalvojot, ka upuris ir laimējis balvu, lai gan viņš pat nav piedalījies izlozē.
- Lai piedalītos loterijā, ir jāievada savas kartes dati, jo it kā jāsamaksā dalības maksa, kas parasti ir ap diviem eiro.
- Realitātē upuris parakstās kaut kāda pakalpojuma abonēšanai par maksu. Un tad pēc kāda laika no viņa kartes sāk pazust nauda – 50, 80, 150 eiro. Un ne vienmēr klienti uzreiz to pamana. Tā kā visas darbības sākotnēji tiek apstiprinātas ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru, proti, tiek apstiprinātas no paša klienta puses, bankai faktiski nav iespēju šo naudu atgūt.
Kā sevi pasargāt?
- Ar piesardzību izturieties pret ziņojumiem, kas apgalvo, ka esat kaut ko laimējis. Neatveriet tos un nespiediet uz saitēm.
- Neizpaudiet personisku informāciju (bankas kontu, bankas karšu numurus, personas kodu, dzimšanas datumu, adresi u. c.) un neveiciet naudas pārskaitījumus. Ja Jums lūdz šādus datus, tas ir krāpniecības mēģinājums.
- Krāpnieki bieži izmanto šāda veida ziņojumus, lai piekļūtu upura ierīcei (datoram, tālrunim). Ja nospiedīsiet uz reklāmas, krāpnieks var instalēt Jūsu ierīcē ļaunprātīgu programmatūru.
- Par notikušo ziņojiet policijai un, ja veicāt pārskaitījumus krāpniekam, arī bankai.
- Patiess stāsts.
Kā tā darbojas?
- Iepazīšanās ar potenciālajiem upuriem notiek tiešsaistē, piemēram, izmantojot sociālos tīklus vai iepazīšanās portālus.
- Krāpnieks izveido viltus profilu un uzdodas par kādu citu. Visbiežāk izliekas par slepenā dienesta aģentiem, ārstiem, kas strādā karstajās zonās, karavīriem.
- Sarakste parasti turpinās WhatsApp, Telegram vai citas saziņas sistēmās.
- Sarakstes gaitā potenciālajam upurim veidojas jūtas pret cilvēku otrajā pusē.
- Pēc pietiekami ilgas komunikācijas “slepenais aģents” vēršas pēc palīdzības, jo ir nepieciešana nauda, lai samaksātu par kādu operāciju slimnīcā vai nopirktu biļeti, lai tiktu pie mīļotā cilvēka.
- Rezultātā cilvēks gan pazaudē naudu, gan paliek ar salauztu sirdi.
Kā sevi pasargāt?
- Jāievēro piesardzība, daloties ar personisko informāciju ar jauniem draugiem, it īpaši, ja šie draugi iepazīti internetā.
- Ja iespējams, jāpameklē informācija par jauno draugu internetā (piemēram, "Google"). Ja rodas aizdomas par personas identitāti, saziņa jāpārtrauc.
- Sazinoties izmantojiet drošu vidi, lai novērstu ļaunprātīgas programmatūras instalēšanu Jūsu ierīcē.
- Ja nauda ir pārskaitīta un ir aizdomas par to, ka šī bija krāpniecība, jāsazinās ar banku un policiju.
- Patiess stāsts: kā apvārdoti upuri labprātīgi atdod savu naudu.
Kā tā darbojas?
- Visbiežāk viss sākas ar to, ka cilvēki ieraksta savus datus kādā portālā, kas piedāvā ienesīgu ieguldīšanu.
- Ar cilvēku sazinās “investīciju brokeris” un piedāvā iespēju labi nopelnīt, ieguldot vien nelielu naudas summu.
- Dažreiz viss beidzas ar to, ka cilvēki vienkārši pārskaita naudu un zaudē to.
- Ar pirmo zvanu krāpnieki parasti mēģina saprast, kas ir potenciālais “klients”.
- Bet dažreiz ir tā, ka cilvēku pierunā instalēt savā datorā kādu programmu, kas it kā palīdzēs veikt investīcijas. Šādi krāpnieki iegūst kontroli par datoru un var pieslēgties internetbankai un izkrāpt visu naudu, kas ir cilvēkam.
- Bieži vien cilvēki neapstājas, veicot pirmo ieguldījumu, un turpina “investēt”, dažreiz izmanto naudu, kas aizņemta.
- Dažkārt krāpnieki aicina upuri savā ierīcē lejupielādēt programmu, kas faktiski nodrošina krāpniekiem attālinātu piekļuvi.
- Beigu beigās cilvēki paliek gan bez pelņas, gan bez savas naudas.
Kā sevi pasargāt?
- Netici vieglajai peļņai, ieguldīšana vienmēr saistīta ar risku.
- Neļaujies ietekmei, draudiem un steigai.
- Neiesaistes ilgstošā sarunā ar krāpniekiem – viņi ir ļoti labi manipulatori un prot pārliecināt cilvēkus.
- Nepiekrīti, lai kāds instalē kādu programmu Tavā datorā.
- Ieguldījumu procesam jābūt rakstveidā un jātiek dokumentētam, tā nevar būt mutiska “vienošanās” pa tālruni.
- Spiediens ātri pieņemt lēmumu ir acīmredzama krāpšanas pazīme.
- Ja kļūsti par upuri, nekavējoties sazinies ar banku un policiju. Pastāsti tuviniekiem par notikušo.
Kā tā darbojas?
- Upuris saņem īsziņu no it kā bērna vai mazbērna ar informāciju, ka viņa telefons ir izlādējies un steidzami nepieciešama nauda, lai samaksātu sodu, nopirktu kādu biļeti vai atrisinātu kādu citu situāciju.
- Dažreiz viss beidzas ar to, ka cilvēks, būdams stresā un vēloties palīdzēt, uzreiz pārskaita nepieciešamo summu.
- Bet mēdz būt gadījumi, ka īsziņā tiek nosūtīta arī saite uz viltus internetbankas lapu un, pieslēdzoties tai, upuris “atklāj” krāpniekiem savus datus un rezultāta zaudē lielākas naudas summas.
Kā sevi pasargāt?
- Saņemot īsziņu no it kā radinieka vai drauga ar lūgumu palīdzēt, vienmēr sazinies ar sūtītāju, uzzvanot viņam. Varbūt uzreiz atklāsies, ka ar telefonu viss kārtībā un īsziņa bija krāpnieciska.
- Nekad nepieslēdzies internetbankai, izmantojot īsziņā vai e-pastā saņemto saiti, vienmēr ievadi to savām rokām vai izmanto saiti bankas mājaslapā.
Drošības pamatprincipi
Paroles
- Katram profilam izmanto citu paroli
- Nevienam neatklāj savas paroles, nepieraksti tās ierīcēs vai uz lapiņas
- Vismaz 8 rakstzīmes, iekļauj lielos un mazos burtus, skaitļus un simbolus
- Lai vieglāk atcerētos, veido vārdus, piemēram, Op@sum5 (oposums) vai Skr!ver1 (Skrīveri).
- Izmanto divu faktoru autentifikāciju, kad iespējams
Viedierīces
- Rūpīgi izvērtē piekļuvju došanu lietotnēs. Vai ēdiena kurjeram ir jāzina Tavs kontaktu saraksts?
- Vienmēr atjauno operētājsistēmu, programmas un lietotnes uz jaunākajām versijām
- Lejupielādē lietotnes tikai no uzticamām vietnēm
- Izslēdz Bluetooth, kad to neizmanto
- Izvairies no publisku WiFi tīklu lietošanas, piemēram, kafejnīcās vai sabiedriskajā transportā
Sociālie mediji un internets
- Neapstiprini un nesarunājies ar nepazīstamiem cilvēkiem
- Izvairies publicēt pārāk privātas bildes, video un citu personisko informāciju
- Neatver aizdomīgas saites un e-pastus no nepazīstamām personām
- Ja saziņas laikā jūti apdraudējumu vai neērtumu, nekavējoties pārtrauc saziņu ar personu un brīdini ģimenes locekļus, aizbildņus vai drošības iestādes
- Seko līdzi aktuālajai informācijai par kibernoziegumiem, lai prastu atpazīt krāpniekus un stalkerus
Viltus ziņas
- Izmanto uzticamus informācijas avotus, piemēram, Latvijas sabiedriskos medijus
- Pievērs uzmanību virsrakstam – lai pievērstu Tavu uzmanību, viltus ziņu veidotāji bieži izmanto šokējošus un pārspīlētus virsrakstus
- Centies pārbaudīt informāciju, meklējot un salīdzinot informāciju citos avotos un mājaslapās
- Viedoklis nav ziņa, tāpēc neuztver draugu vai slavenību ierakstus sociālajos medijos kā pilnīgu patiesību
- Ja pamani nepatiesu ziņu vai informāciju – ziņo par ierakstu sociālā tīkla administrācijai. Brīdini un informē draugus, kuri dalās ar viltus ziņām
Videospēles
- Lejupielādē spēles tikai no oficiālām vietnēm
- Izvairies no aizdomīgi draudzīgiem spēlētājiem, kuri vēlas, lai Tu apmeklē kādu interneta vietni vai veic citas darbības
- Neizpaud personīgu informāciju citiem spēlētājiem, lai Tavu digitālo personību nevarētu sasaistīt ar reālo
- Atsevišķi spēlētāji var mēģināt spēlēs radušos konfliktus pārcelt uz reālo vidi – ja jūti apdraudējumu savai drošībai, informē ģimenes locekļus un policiju
- Neaizmirsti par balansu – nepavadi videospēlēs vairāk kā 2 stundas dienā
Maksājumi
- Atslēdz iespēju norēķināties spēlēs un citās vietnēs ar mobilo sakaru operatora starpniecību, lai neuzmanības dēļ nesaņemtu milzu rēķinu
- Iepērcies tikai uzticamos e-veikalos un mājaslapās
- Mācies atpazīt krāpniekus, kuri sūta viltus saites, lai iegūtu Tavus kartes datus un paroles
- Ja pazaudē savu maksājumu karti, nekavējoties sazinies ar savu banku, lai karti bloķētu
- Esi piesardzīgs ar dažādu tērpu, ieroču un personāžu iegādi videospēlēs – spēļu izstrādātāji mēdz izmantot trikus, kas var izraisīt atkarību
Viņi izaug tik ātri, vai ne?
Īpašais piedāvājums Jums un bērnam līdz 30.09.2024. Bez maksas atveriet kontu un pasūtiet norēķinu karti bērnam, un iegūstiet iespēju izmantot mūsu pakalpojumus vēl izdevīgāk.
Ieguvumi bērnam:
- Junioru komplekts ar bankas kontu bez maksas
- Mastercard norēķinu karte bez ikmēneša lietošanas maksas, kā arī bez komisijas par kartes izgatavošanu un sūtīšanu
Ieguvumi Jums:
- Aktīvais klientu komplekts bez noformēšanas un ikmēneša lietošanas maksas līdz 31.12.2024.
- Mastercard Premium kredītkarte bez kartes izgatavošanas maksas un kartes ikmēneša lietošanas maksas līdz 31.12.2024.*
*Piedāvājums spēkā, ja klients atbilst kredītkartes saņemšanas nosacījumiem un karte tiek aktivizēta internetbankā, bankomātā vai mobilajā lietotnē. Piedāvājums attiecas arī uz papildkartēm. Piedāvājums spēkā, atverot bērnam pirmo kontu un karti.
Tavs pirmais vasaras darbs?
Tātad Tu sāc veidot, iespējams, lielāko uzkrājumu dzīvē. Uzzini, kas notiek ar 6% no Tavas algas.
Pievienojies vai ļauj mums pievienoties Tev
Ienākt pieaugušo pasaulē ir vieglāk, ja ir kāds, uz ko paļauties. Plāno savu finansiālo nākotni kopā ar SEB.