Janis Ozolins
Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs
Izglītība:
LU Starptautiskās ekonomiskās attiecības (bakalaurs)
LU Finanses un kredīts (maģistrs)
ESC de Troyes (ERASMUS)
Wallenberg Institute
Hobiji: Sports un cope
Kā Tu nonāci bankā?
Studiju laikā Latvijas Universitātē – bija vajadzīga prakses vieta, un SEB banka mani bija gatava pieņemt. Tas bija 2009. gads, pēckrīzes laiks, visai aizraujošs un dinamisks periods. Sākumā mani pienākumi saistījās ar dokumentu apriti, pasta caurskatīšanu, algu grāmatiņu aizpildīšanu, – tā drīz vien sapratu, kuri tad ir svarīgākie cilvēki bankā (smejas). Pēc prakses vaicāju, vai nevaru darbu turpināt arī vasaras brīvlaikā, un man paveicās, jo nonācu pie tā laika bankas viceprezidenta, kurš iesaistīja mani jau atbildīgāku pienākumu veikšanā.
Kāds bija Tavs pirmais iespaids par banku?
Sākumā vispār nesapratu, kāpēc bankā strādā tik daudz cilvēku, jo nelikās, ka banka dara kaut ko vairāk par maksājumu kartēm un kreditēšanu. Bet kopumā pati darba vide bija ļoti patīkama, visi tādi gudri un smuki, visi kungi nāca uz darbu uzvalkos. Tajā laikā mans vienīgais uzvalks bija no vidusskolas izlaiduma – linu un baltā krāsā, lai gan tas tajā laikā bija ļoti stilīgi, tomēr bankai īsti nederēja. Tāpēc, lai labāk iejustos darba vidē, nopirku pieklājīgāku uzvalku, kurš man liekas, ka vēljoprojām stāv mammas skapī.
Tomēr pieņēmi lēmumu palikt?
Nebija tā, ka es būtu skrupulozi plānojis savu nākotni un karjeru, viss notika dabiski un loģiski. Pēc prakses paliku, un nu jau pagājuši gandrīz 14 gadi, neskaitot prakses. Tiesa, šajās darba gaitās bija pārtraukums, – studiju laikā devos studentu apmaiņas programmā uz Franciju, kur skaidri sapratu, ka, lai dzīvē ko sasniegtu, pašam ar sevi ir pamatīgi jāstrādā. Nevar paļauties uz universitāti vai darba devēju, kurš visu iedos. Pēc tam bija iespēja pastrādāt praksē arī citās darba vietās, taču pārliecinājos, ka bankā jūtos labāk. Varbūt reizēm mums pašiem tā neliekas, bet kopumā te valda kārtība, atbildības ir skaidri noteiktas, viss organizēts un saprotams. Citur bija mazliet haotiska sajūta. Otra lieta, – bankā cilvēki ne tikai runā par darīšanu, bet arī reāli dara un tam ir konkrēts rezultāts. Esot Francijā man radās liela interese par vērtspapīru tirgu, tāpēc pēc atgriešanās pasūtīju “Amazon” veselu kasti ar grāmatām par šo tēmu. Lasīju tās, un sapratu, ka gribu strādāt finanšu tirgos. Uzrunāju SEB par šo tēmu, un man atkal radās iespēja izmēģināt spēkus kā vērtspapīru brokerim. Piepildījās viens no sapņiem, – pirku un pārdevu akcijas, sekoju līdzi ziņām finanšu tirgos un visam, kas notiek pasaulē.
Brokera amatā tomēr nepaliki?
Mana pieredze bankā ir bijusi diezgan daudzpusīga – kopumā esmu strādājis kādos desmit dažādos amatos un pieredzējis ap 15 vadītāju. Esmu strādājis finanšu tirgos, koordinējis juridisko atbalstu lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldē, strādājis kā analītiķis nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldē, un pirms trim gadiem sāku vadīt lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi, kā arī nekustamā īpašuma finansēšanas nodaļu un korporatīvās stratēģijas un konsultāciju nodaļu. Karjeras veidošanas kontekstā man ir iespēja bagātināt savu pieredzi, tas nav mazsvarīgi. Uzskatu, ka svarīgākais ir laba komanda, kurai jāizveido tā, lai spēj pilnvērtīgi funkcionēt arī bez vadītāja.
Kas Tev kā vadītājam ir būtiskākais savā darbā?
Ir vairākas būtiskas lietas. Pirmais, – ir jāpanāk, lai komanda lepotos ar darbu bankā, gribētu strādāt un sasniegt vairāk. Otrs, – lai klienti būtu apmierināti un viņu vēlmes tiktu sadzirdētas. Mums ir jāfinansē daudzi lieli un Latvijai nozīmīgi projekti tā, lai mēs būtu atbalsts uzņēmējiem un risks būtu sabalansēts.
Vai vari nosaukt kādus Tavas komandas finansētus projektus?
Starp lielākajiem projektiem nekustamo īpašumu jomā ir, piemēram, tirdzniecības centri un biroju ēkas, loģistikas parki, dzīvojamais fonds. Esam finansējuši “Akropoli”, “Origo”, “Verde” biroju centra tapšanu. Lielo uzņēmumu segmentā viens no pēdējā laika redzamākajiem projektiem ir biokurināmā katlu māja “Rīgas BioEnerģijai”, kas palielina atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltuma ražošanā Rīgā. Mūsu pieeja ir finansēt saprotamus projektus ar pārdomātu riska un atdeves attiecību. Pieredze liecina, ka nekustamā īpašuma objekti finansētājam var radīt apjomīgus zaudējumus, ja aizdevuma nodrošinājums nav adekvāts vai projekts nav pārdomāts un nomnieku piesaiste nav skaidra. Tāpēc risku vadība ir ļoti nozīmīga.
Kas pēdējo gadu laikā ir mainījies nekustamo īpašumu finansēšanā?
Nozīmīgākā lieta, – nekustamo īpašumu atbilstība ilgtspējas kritērijiem. Runa ir gan par ēku energoefektivitāti, gan mūsdienīgās ēkās strādājošo un dzīvojošo cilvēku labbūtību, gan apkārtējo vidi, mobilitātes iespējām un citām lietām, kas izriet no atbildības pret vidi un cilvēku. Šeit kā lielisks piemērs jāpiemin biroju komplekss “Verde”, kurš ir saņēmis augsto “Excellent” novērtējuma līmeni ilgtspējas BREEAM sertifikācijas skalā. Ja runājam par birojiem, – darbinieki šodien ir krietni prasīgāki pret savu darba vidi, kas skar gan cilvēku labsajūtu, gan mobilitātes un aktīvās atpūtas iespējas. Kvalitatīvam birojam ir labvēlīga ietekme uz ekonomikas attīstību – tajā ienāk perspektīvs nomnieks, kurš maksā labas algas un darbinieki, piemēram, var atļauties hipotekāro kredītu. Finansējot kvalitatīvus projektus, mēs pieņemam nozīmīgus lēmumus, ar kuriem sekmējam pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā.
Kādam ir jābūt cilvēkam, kurš grib kļūt par vadītāju?
Ir jābūt drosmīgam un jāizrāda iniciatīva. Nevis sēdēt un gaidīt, kad kaut ko piedāvās, bet iet un pašam prasīt. Jābūt atvērtam pārmaiņām un jācenšas sevi pilnveidot. Ir jāpatīk sadarboties, komunicēt ar cilvēkiem un saprast dažādas perspektīvas, kā arī pieņemt, ka pašam ne vienmēr sākotnēji būs taisnība.
Kā panākt, lai kolektīvā valdītu pozitīva, radoša gaisotne?
Ir tāds teiciens, – tu pievienojies komandai, nevis organizācijai. Pilnībā piekrītu, jo katra komanda ir ar savu īpašo kultūru un darba stilu. Tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no vadītāja. No vienas puses ir konkrētas prasības pret darbu, kas jāpaveic un rezultāti, kas jāsasniedz, bet vienlaikus komandā jāuztur cilvēcīgas, atvērtas un foršas attiecības. Vadītājam jāatļaujas būt neformālam, jāpajoko un jāspēj uzklausīt cilvēki. Noteikti ir jāatrod laiks, lai izrunātos, jo tikai tā veidojas uzticība. Bez uzticēšanās nekāds komandas gars izveidoties nevar. Vadītājam nevajadzētu arī kautrēties un atklāt pateikt, kā viņš vai viņa vērtē komandas un konkrētu cilvēku sniegumu. Reizēm sākumā var sanākt nedaudz nepatīkami, bet ilgtermiņā ieguvums, runājot atklāti, noteikti būs pozitīvs.
Kā Tu atpūties, kādas ir Tavas aizraušanās?
Būtiska daļa no manas ikdienas vienmēr ir bijis sports, tāda sava veida meditācija. Pēc būtības viss, kas saistīts ar bumbām (futbols, volejbols, basketbols), pēdējā laikā esmu aizrāvies ar golfu un spēris pirmos soļus riteņbraukšanā, bet šobrīd, pielāgojoties gadalaikiem, mana apņemšanās ir apgūt peldēšanu. Peldēt it kā protu, bet, paņemot treneri, sapratu, ka to īsti par peldēšanu nenosauksi. Ļoti labprāt izmēģinu jaunas lietas un esmu gandarīts sajust progresu, – kā no sākotnēji nemākulīga sportotāja, pamazām kļūstu prasmīgāks un saprotu, kas un kā jādara. Tas motivē turpināt. Patiesībā ļoti līdzīgi ir arī darbā, ir jāgrib kaut ko darīt un pamēģināt ko jaunu, bet arī šeit ir svarīgi, lai brīžos, kad liekas, ka nekas nesanāk un viss ir slikti, blakus ir kāds, kurš var iedot padomu un palīdzētu attīstīties tālāk.
