Ilgtspējīgs esports – kā atrast līdzsvaru starp videospēlēm un ikdienu

E-sports, kurā sacenšas konkurētspējīgi geimeri dažādu kategoriju turnīros, ir visstraujāk augošais sporta lauciņš visā pasaulē. Izaugsme īpaši novērojama tieši kovida laikā, kad arvien vairāk laika pavadījām mājās un meklējām jaunas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Šie apstākļi par arvien aktuālāku jautājumu padara to, kā videospēlēm pieiet ilgtspējīgi, lai tās sniegtu tikai pozitīvas emocijas, nenodarot kaitējumu mūsu fiziskajai un garīgajai veselībai. 

Kā atrast balansu starp e-sportu un reālo dzīvi

Laikā, kad klātienē tikties ar draugiem ir sarežģītāk, videospēles nodrošina veiksmīgu alternatīvu, kā uzturēt un nodibināt kontaktus ar citiem cilvēkiem. Šāda prakse noteikti var pozitīvi iespaidot garīgo veselību.

Taču vienlaikus nepieciešams rūpīgi izvērtēt vai pie datora pavadītais laiks nav pārmērīgi ilgs. Vēlams ir atrast arī citas intereses paralēli e-sportam un datorspēlēm. 

Liela nozīme ir dienas rutīnas organizēšanai. Plānojot ikdienas aktivitātes, datorspēlēm ieteicams atvēlēt ne vairāk kā 2 stundas. Dienaskārtībā obligāti jācenšas iesaistīt fiziskās nodarbes, kā arī socializēšanās ģimenes un draugu lokā.

Kāds ir limits

Ieteicamais laiks pie ekrāna dienā aptuveni ir 2 līdz 3 stundas. Profesionāli e-sportisti visbiežāk šo laiku pārsniedz, taču ieguldīto laiku pavada kvalitatītvi un efektīvi – trenējoties savas spēles specifikas ietvaros. Turklāt profesionālie geimeri lielu uzmanību pievērš ergonomikai, kā arī regulāri ietur pauzes, lai izkustētos.

Bērniem ieteicamais laiks pie ekrāna būtu vēlams pat mazāks nekā 2 stundas dienā, it īpaši skolas dienās. Taču mūsdienās attālināto mācību dēļ tas ir teju vai neiespējami, tādēļ vēl svarīgāk šobrīd ir ievērot regulārās pauzes, fiziskās aktivitātes, pareizu uzturu un miegu.

Mentālā paškontrole

Valdīt pār prātu noteikti ir grūtāk nekā pār ķermeni, jo, sagatavoties katrai iespējamajai stresa situācijai spēles laikā, ir nopietns izaicinājums. 

Pastiprināta stresa rezultātā datorspēles var saasināt negatīvās emocijas, kas var novest pie agresīvas uzvedības, ilgstoši nomākta garastāvokļa un pat sasistiem priekšmetiem. Ja ir novērojamas, kādas no minētajām pazīmēm, noteikti ir jāizvērtē vai datorspēles nav daļa no problēmas cēloņa.

Ikdienas plānošana

Gan e-sportā, gan ikdienas gaitās, lai spētu gūt panākumus, jācenšas savu laiku sadalīt pēc iespējas produktīvāk. Cilvēka ķermenis dod priekšroku disciplīnai un režīmam. Lai fiziski un garīgi nodrošinātu pilnvērtīgu darbību, nepieciešams regulārs miegs (ievērojot miega režīmu un guļot pietiekami), kvalitatīvas ēdienreizes, pastiprināta fiziskā slodze, mācības un atpūta.

Plānojot dienas grafiku, visvieglāk ir sākt ar miega režīmu. Pusaudžiem ieteicamais miega ilgums ir 8 līdz 10 stundas. Pieaugušajiem – vismaz 7 stundas. Ja iespējams, ieteicams doties gulēt un no rīta celties vienā un tajā pašā laikā.

Sekojoši jāiezīmē laiks mācībām un/vai darbam, hobijiem, treniņiem, lai labāk saprastu, kad atvēlēt laiku e-sportam un datorspēlēm.

Fiziskas aktivitātes

Fiziskās aktivitātes sniedz ne tikai enerģijas lādiņu ikdienā, bet tām ir arī būtiska loma spēcīgu muskuļu un kaulu augšanā, kā arī uzturēšanā. Piemēram, svaru cilāšana var stimulēt muskuļu augšanu, ja kopā ar to uzturā tiek uzņemts pietiekams daudzums olbaltumvielu. Fiziskās aktivitātes arīdzan palīdz palielināt kaulu blīvumu. 

Ja jaunības gados esat fiziski aktīvs, tas var samazinātu osteoporozes risku vecumdienās. Tas tiešā veidā sasaucas ar geimeru darba specifiku, jo videospēles visbiežāk spēlējam sēdus. 

Ērta vide

Lai spēlēšanas laikā nekaitētu savai mugurai un pārējam ķermenim, vēlams iekārtot ergonomisku vidi atbilstoši savām vajadzībām. Proti, nepieciešams pareizs monitora, galda, krēsla augstums, roku novietojums, attālums no ekrāna.

Ļoti svarīga ir regulāru paužu ieturēšana un izkustēšanās. Ne mazāk svarīgi ir veikt profilaktiskus vingrinājumus, lai ierobežotu iespēju gūt traumas spēlēs laikā. Ar konkrētiem risinājumiem var iepazīties šeit.