Paragraphs
Ja vēlaties saprast, kuri ir potenciālie finanšu krāpniecības upuri, Jums vienkārši jāpalūkojas apkārt. Kibertelpas uzbrukumi skar visdažādākos cilvēkus – studentus, bezdarbniekus, uzņēmējus, pensionārus, universitātes pasniedzējus. Krāpnieki nemitīgi attīsta savas prasmes un viņu shēmas kļūst arvien atjautīgākas, tāpēc ir ļoti svarīgi izglītot sevi un citus par to, kā samazināt risku tikt apkrāptam.
Krāpšana ir noziegums ar mērķi Jūs maldināt un atņemt Jūsu naudu, radot viltus priekšstatu par kaut ko, kas patiesībā nemaz neeksistē.
Pirmais solis ceļā uz drošību kibertelpā ir vienkāršs – pārbaudiet savas kiberdrošības zināšanas, lai pārliecinātos, ka neiekritīsiet krāpnieku nagos.
Media
Visizplatītākās krāpniecības shēmas naudas izmānīšanai
Piedāvājumi kļūt bagātam, veicot investīcijas
Izlikšanās par bankas pārstāvi, policistu vai citu pakalpojumu sniedzēju
Romantiskā krāpšana ar mērķi izveidot attiecības
Pikšķerēšanas e-pasti ar viltus saitēm
Galvenās Latvijā izmantotās krāpšanas shēmas
Kā tā darbojas?
- Jums piezvana un piedāvā iespēju veikt ļoti ienesīgus ieguldījumus (akcijas, obligācijas, kriptovalūtas, retie metāli, alternatīvā enerģija, investīcijas ārzemēs u.c.).
- Zvanītājs parasti runā krieviski (taču krāpnieki mēdz runāt arī citās valodās), un zvanītāja telefona numuram visbiežāk ir citas valsts kods.
- Ar pirmo zvanu krāpnieki parasti mēģina saprast, kas ir potenciālais “klients”.
- Potenciālajam upurim krāpnieks izsaka piedāvājumu, uzsverot, ka šis piedāvājums ir personīgs un par to nedrīkst stāstīt citiem. Tāpat krāpnieks nemitīgi uzsver ieguldījuma drošību.
- Vēlāk ar potenciālo upuri vēlreiz sazinās cits krāpnieks, kurš vairāk pastāsta par ieguldījuma piedāvājumu, kā arī sākt agresīvi “pārdot”.
- Krāpnieki demonstrē mājaslapu, kurā redzams, kā upura turpmākie ieguldījumi laika gaitā pieaugs un nesīs milzīgu peļņu. Šī ir maldinoša vietne, ko izveidojuši krāpnieki.
- Krāpnieki var mēģināt piekļūt upura datoram. Piemēram, var lūgt koplietot ekrānu, izmantojot Skype čatu.
- Ja potenciālais upuris saka, ka nav naudas ieguldījumiem, krāpnieki kā risinājumu nereti piedāvā naudu ātri aizņemties.
- Krāpnieku mērķis ir saņemt pēc iespējas vairāk pārskaitījumu uz viņu norādīto kontu.
- Dažkārt krāpnieki aicina upuri savā ierīcē lejupielādēt programmu, kas faktiski nodrošina krāpniekiem attālinātu piekļuvi.
- Pēc “ieguldījuma” veikšanas saziņa ar upuri parasti beigsies. Tomēr vēlāk ar upuri var sazināties atkārtoti, solot naudu atmaksāt, ja tiks veikts jauns pārskaitījums un segtas citas izmaksas.
- Upuris zaudē visu savu "ieguldījumu", kā arī citas summas, kas pārskaitītas krāpniekiem.
Kā sevi pasargāt?
- Šie “pārdevēji” ir ļoti agresīvi un uzstājīgi, tāpēc svarīgi konsekventi ignorēt viņu zvanus.
- Atbildot uz zvanu, runājiet latviešu valodā.
- Neiesaistieties ilgstošā sarunā ar krāpniekiem – viņi ir ļoti labi manipulatori un prot pārliecināt cilvēkus.
- Vienmēr ar piesardzību izturieties pret jebkādiem solījumiem ātri gūt peļņu. Ieguldījumi, kas nodrošina augstu atdevi, ir visriskantākie.
- Ieguldījumu procesam jābūt rakstveidā un jātiek dokumentētam, tā nevar būt mutiska “vienošanās” pa tālruni.
- Nekad neklausiet pilnīga svešinieka padomam. Ja nepārvaldāt ieguldījumu tēmu, konsultējieties ar uzticamu speciālistu un veltiet laiku, lai saprastu, kā rīkoties.
- Ieguldījumu pakalpojumus Latvijā var sniegt tikai FKTK licencētās sabiedrības.
- Spiediens ātri pieņemt lēmumu ir acīmredzama krāpšanas pazīme.
- Izmantojiet aprēķina domāšanu.
- Ja kļūstat par upuri, nekavējoties sazinieties ar banku un policiju. Pastāstiet tuviniekiem par notikušo.
Kā tā darbojas?
- Tā ir krāpniecības metode, kurā no upura mēģina izmānīt personīgo informāciju (pikšķerēšana jeb “phishing”, “smishing” vai “vishing”, izmantojot e-pastu, īsziņas vai zvanus). Iegūtos datus krāpnieki vēlāk izmanto krāpšanai.
- Pikšķerēšana visbiežāk izpaužas kā steidzams lūgums veikt kādu darbību internetbankā (maksājuma apstiprinājums, maksājuma atmaksa, datu apstiprināšana u.c.) un ievadīt lietotājvārdus, paroles vai pat bankas kartes datus.
- Īsziņā vai e-pastā ir saite, uz kuras nospiežot, upuris tiek novirzīts uz viltus mājaslapu, kas vizuāli līdzinās īstajai bankas mājaslapai. Izmantotie logotipi, krāsu shēmas un dizains lielākoties ir līdzīgs uzņēmuma izmantotajam.
- Rezultātā krāpnieki iztukšo upura bankas kontus, paņem ātros kredītus, izmanto karšu datus u.c.
Kā sevi pasargāt?
- Ar piesardzību izturieties pret e-pastiem, kas nosūtīti no Jums nezināmām adresēm, kā arī no nezināmiem telefona numuriem saņemtām īsziņām. Pārbaudiet pareizrakstību un gramatiku – ja ir kļūdas, visticamāk, tas ir krāpniecības mēģinājums.
- Bankas nekad neprasa saviem klientiem ievadīt personīgās paroles un piekļuves kodus vai atjaunināt personas datus, izmantojot e-pastu, īsziņas ar saiti vai tālruņa zvanu.
- Neatveriet saites e-pasta ziņojumus un īsziņas, ko saņemat no nezināma sūtītāja. Izdzēsiet šādus ziņojumus. Neatbildiet uz zvaniem no nezināmiem numuriem.
- Ja Jums šķiet, ka ziņojuma sūtītājs uzdodas par viltus uzņēmuma pārstāvi, sazinieties ar uzņēmumu un pavaicājiet par saņemtā e-pasta vai īsziņas saturu. Saziņai izmantojiet uzņēmuma oficiālajā mājaslapā norādīto kontaktinformāciju.
Kā tā darbojas?
- Krāpnieki internetā un sociālajos tīklos izplata kredītu piedāvājumi ar neticami izdevīgām procentu likmēm un citiem nosacījumiem.
- Saziņa ar potenciālo upuri bieži noris sliktā latviešu valodā vai kādā svešvalodā.
- Lai saņemtu aizdevumu, upurim lūdz samaksāt avansu, aizbildinoties ar dažādiem ieganstiem, piemēram, notāra nodevām, līguma maksājumiem, kredīta apdrošināšanu u.c.
- Krāpnieki var prasīt arī personas datus, piemēram, bankas datus, adresi, personas kodu, dokumentu kopijas u.c. Šos datus krāpnieki vēlāk var izmantot personīga labuma gūšanai, tāpēc personas datus nekādā gadījumā nevajadzētu izpaust svešiniekiem.
- Maksājumu krāpnieki aicina veikt uz ārvalstu bankas kontu un uz fiziskas personas vārda.
Kā sevi pasargāt?
- Saglabājiet vēsu prātu un apsveriet, vai piedāvājums varētu būt reāls.
- Ja iespējams, nesazinieties ar šiem kreditētājiem. Turpmākas saziņas laikā Jums var nosūtīt ļaunprātīgu programmatūru.
- Prasība veikt naudas pārskaitījumu pirms aizdevuma dokumentu parakstīšanas ir acīmredzama krāpšanas pazīme.
- Visas aizdevuma darbības ir jādokumentē un pusēm iepriekš jāparaksta.
- Ja parakstāt ar kredītu saistītos dokumentus, pārliecinieties, ka tie ir derīgi.
- Pameklējiet internetā informāciju par uzņēmumu vai privātpersonu, kas izsaka “neticami labu” aizdevuma piedāvājumu.
- Ja kļūstat par upuri, nekavējoties sazinieties ar banku un policiju. Pastāstiet tuviniekiem par notikušo.
Kā tā darbojas?
- Iepazīšanās ar potenciālajiem upuriem notiek tiešsaistē, piemēram, izmantojot sociālos tīklus vai iepazīšanās portālus.
- Krāpnieks izveido viltus profilu un uzdodas par kādu citu. Viņi bieži strādā labi organizētās grupās.
- Krāpnieka komunikācija vērsta, lai ar potenciālo upuri izveidotu spēcīgu uzticību.
- Krāpnieks komunicē ļoti aktīvi, mēģina pēc iespējas ātrāk radīt upurī pamatīgas un dziļas jūtas, lai iegūtu kontroli pār to.
- Krāpnieks var lūgt upurim nosūtīt intīmus attēlus vai videoklipus ar sevi. Vēlāk krāpnieks izmantos šos materiālos, lai manipulētu ar upuri.
- Pēc pietiekami ilgas komunikācijas krāpnieks vēršas pēc palīdzības pie upura. Iemesls var būt, piemēram, tikšanās, kuras organizēšanai nepieciešams finansiāls atbalsts.
- Krāpnieku mērķis var būt arī iegūt informāciju no upura.
- Ja upuris nepiekrīt dot naudu, krāpnieki nereti sāk draudēt un izspiest naudu. Vienreiz iedodot naudu, visticamāk, sekos atkārtoti lūgumi un manipulācijas.
Kā sevi pasargāt?
- Allaž ievērojiet piesardzību, daloties ar personisko informāciju ar jauniem draugiem. It īpaši, ja šie draugi iepazīti internetā. Šo informāciju var izmantot, lai ar Jums manipulētu.
- Ja iespējams, pameklējiet par jauno draugu informāciju internetā (piemēram, Google). Ja rodas aizdomas par personas identitāti, pārtrauciet saziņu.
- Sazinoties, izmantojiet drošu vidi, lai novērstu ļaunprātīgas programmatūras instalēšanu Jūsu ierīcē.
- Ja kļūstat par krāpšanas upuri, nekavējoties sazinieties ar policiju. Ja veicāt pārskaitījumus pēc krāpnieka lūguma, paziņojiet arī bankai.
Kā tā darbojas?
- Potenciālā upura e-pastā vai sociālo tīklu ziņojumus iekrīt vēsts no nezināma sūtītāja, ka upuris saņēmis mantojumu vai ziedojumu no ārvalstīm.
- Parasti ziņa ir sliktā latviešu valodā (visticamāk, tulkota ar Google palīdzību) vai svešvalodā (parasti angļu valodā).
- Mantojuma apmērs dažādās valūtās parasti sasniedz vairākus miljonus.
- Lai saņemtu naudu, “mantiniekam” ir jāveic finanšu ieraksts, it kā sedzot mantojuma izmaksas (notāra nodevas, konta atvēršana u.c.).
- Krāpnieku mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk naudas, tāpēc daudzi upuri zaudē visus savus ietaupījumus.
Kā sevi pasargāt?
- Apdomājiet, cik reāla ir pēkšņa “mantojuma” vai “ziedojuma” saņemšanas iespēja.
- Nepareiza latviešu valoda ir viena no galvenajām pazīmēm, kas nodod krāpniecības mēģinājumus.
- Ignorējiet ziņojumus ar šādu saturu un nesazinieties ar sūtītāju.
- Ja atbildat uz ziņojumu, ņemiet vērā, ka ar nākamo ziņojumu uz Jūsu datoru var tikt nosūtīta ļaunprātīga programmatūra.
- Ja kļūstat par upuri, nekavējoties sazinieties ar banku un policiju. Pastāstiet tuviniekiem par notikušo.
Kā tā darbojas?
- Krāpnieku mērķis parasti ir uzņēmumi (galvenokārt tie, kas sadarbojas ar ārvalstu uzņēmumiem un regulāri veic pārskaitījumus), taču par mērķi var kļūt arī privātpersonas.
- Krāpnieki uzlauž sadarbības partnera e-pastu, lai uzzinātu informāciju par upuri un izprastu rēķinu izrakstīšanas procesu. Pēc tam upuris saņem paziņojumu no sadarbības partnera par to, ka mainījušies bankas rekvizīti, kā arī tiek izrakstīts “rēķins” ar krāpnieka konta numuru
- Dažkārt “sadarbības partneris” uzreiz iesniedz rēķinu par pakalpojumu vai precēm bez informācijas par rekvizītu maiņu.
- Krāpnieki parasti izmanto privātos uzņēmumus, tomēr mēdz uzdoties arī par valsts iestādēm.
Kā sevi pasargāt?
- Pārbaudiet saņēmēja bankas konta numuru (IBAN).
- Ja Jums par rekvizītu izmaiņām paziņo pa tālruni vai e-pastu, ar piesardzību izturieties pret zvanītāju vai sūtītāju. Ja nepieciešams, uzdodiet precizējošus jautājumus un salīdziniet e-pastu struktūru un saturu ar iepriekšējiem.
- Pievērsiet uzmanību izmaiņām maksājuma detaļās. Pirms maksājuma veikšanas sazinieties ar savu sadarbības partneri, lai apstiprinātu atjaunināto informāciju.
- Ja atklājat krāpšanu, ziņojiet par to savai vadībai, sadarbības partnerim, bankai un policijai.
Kā tā darbojas?
- Krāpnieki uz upura e-pastu nosūta dažādu summu rēķinus.
- Uzņēmums vai privātpersona saņem rēķinu par pakalpojumu vai precēm, kuras nav pasūtījis vai iegādājies. Krāpnieks cer, ka upuris nepārbaudīs rēķinu un veiks pārskaitījumu.
- Krāpnieki izmanto kontus dažādās bankās. Nauda, kas pārskaitīta uz Latvijas bankām, ātri tiek pārskaitīta uz ārvalstu bankām.
Kā sevi pasargāt?
- Vienmēr rūpīgi pārbaudiet Jums nosūtīto rēķinu saturu.
- Ja e-pasta sūtītājs nav zināms, neatveriet e-pastu, jo tajā var būt ļaunprātīga programmatūra.
- Ja rēķinos tiek izmantots faktiskā uzņēmuma nosaukums (piemēram, SEB banka), informējiet uzņēmumu, ka tā vārdā tiek nosūtīti viltoti rēķini.
- Neatbildiet sūtītājam un informējiet policiju. Ja pārskaitījāt naudu krāpniekam, ziņojiet par notikušo arī bankai.
Kā tā darbojas?
- Krāpnieki rūpīgi izpēta uzņēmuma struktūru un darbību. Pārsvarā nepieciešamo informāciju viņi iegūst no interneta (LinkedIn, Facebook, Twitter, uzņēmuma mājaslapas, sociālajiem medijiem).
- E-pasta ziņojums var pat tikt nosūtīts no faktiskā priekšnieka e-pasta adreses. Lai izskaidrotu drukas kļūdas ziņojumā, krāpnieki nereti apgalvo, ka e-pasts ir nosūtīts no tālruņa.
- Krāpnieki mudina cietušo pēc iespējas ātrāk veikt pārskaitījumu. Viņi arī apgalvo, ka lieta ir konfidenciāla un steidzama.
- Bieži vien upurim tiek lūgts veikt maksājumu bankā, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Papildus var tikt pieprasīti līgumi, dažādi bankas rekvizīti, uzņēmuma iekšējā informācija, paroles u.c.
- Krāpnieki var arī uzrunāt darbiniekus no dažādiem departamentiem, lai iegūtu konfidenciālu informāciju.
Kā sevi pasargāt?
- Pat ja e-pastā ir norādīts, ka lieta ir steidzama, pirms maksājuma veikšanas veltiet laiku e-pasta rūpīgai analīzei.
- Īpaši piesardzīgi izturieties pret izmaiņām esošajos uzņēmuma procesos. Ja process ir mainījies, visas iesaistītās puses parasti tiek informētas iepriekš.
- Pievērsiet uzmanību e-pasta pielikumiem un rēķiniem. Meklējiet rēķinā neprecizitātes un pārliecinieties, vai e-pastā nav ļaunprātīgas programmatūras.
- Informējiet savu vadītāju un policiju. Ja pārskaitījāt naudu krāpniekam, ziņojiet par notikušo arī bankai.
Kā tā darbojas?
- Izložu krāpšanas tiek veiktas internetā un sociālajos tīklos.
- Bieži vien krāpnieki izmanto pazīstama uzņēmuma nosaukumu vai tam līdzīgu nosaukumu. Piemēram, viņi var izlikties par telekomunikāciju uzņēmumu, kas izlozē dārgu mobilo tālruni.
- Krāpnieki upurim nosūta e-pastu vai ziņu sociālajos tīklos, apgalvojot, ka upuris ir laimējis balvu, lai gan viņš pat nav piedalījies izlozē.
- Upuris, nospiežot uz paziņojuma, tiek lūgts norādīt savus personas datus, veikt maksājumu, ievadīt bankas konta vai bankas kartes numuru u.c.
Kā sevi pasargāt?
- Ar piesardzību izturieties pret ziņojumiem, kas apgalvo, ka esat kaut ko laimējis. Neatveriet tos un nespiediet uz saitēm.
- Neizpaudiet personisko informāciju (bankas kontu, bankas karšu numurus, personas kodu, dzimšanas datumu, adresi u.c.) un neveiciet naudas pārskaitījumus. Ja Jums lūdz šādus datus, tas ir krāpniecības mēģinājums.
- Krāpnieki bieži izmanto šāda veida ziņojumus, lai piekļūtu upura ierīcei (datoram, tālrunim). Ja nospiedīsiet uz reklāmas, krāpnieks var instalēt Jūsu ierīcē ļaunprātīgu programmatūru.
- Par notikušo ziņojiet policijai un, ja veicāt pārskaitījumus krāpniekam, arī bankai.
Kā tās darbojas?
- Naudas mūlis ir persona, kas elektroniski vai skaidrā naudā nodot no citas, nepazīstamas personas saņemtus finanšu līdzekļus citai personai, saņemot par to materiālo atlīdzību. Bieži vien šie naudas līdzekļi ir iegūti nelegālā ceļā.
- Saziņa notiek sociālos tīkos, uzrunājot personas vai publicējot sludinājumus, kur piedāvā ātru un vieglu peļņu, turklāt nav nepieciešama iepriekšējā pieredze vai izglītība.
- Vervētāji sazinās ar naudas mūli un lūdz izmantot personas datus, bankas kontu, lai saņemtu tur naudas līdzekļus un pēc tam izņemt tos skaidrā naudā vai pārskaitīt uz citu kontu.
- Par naudas mūļiem visbiežāk kļūst jaunieši un cilvēki, kas meklē vieglas peļņas iespējas vai nonākuši finansiālās grūtībās.
- Saņemot pieeju “mūļa” kontam, krāpnieki var paņemt kredītus it kā klienta vārdā, kuri jāatmaksā gan būs pašam klientam.
- Par iesaisti šādās krāpšanas shēmās, personai draud kriminālsods par nelegāli iegūto naudas līdzekļu legalizēšanu ar brīvības atņemšanu.
Kā sevi pasargāt?
- Esat piesardzīgs, ja saņemat iespēju vieglai naudas peļņai un sākotnēji piedāvājums šķiet ļoti vilinošs.
- Nedodiet savus personas datus vai pieejas datus nepazīstamām personām.
- Neļaujiet citai personai rīkoties ar savu bankas kontu vai karti, arī tad, ja persona par šo sola labu “komisiju”.
Krāpšana pa tālruni – svarīgi zināt
- Krāpnieki bieži apgalvo, ka ir uzticamu institūciju vai organizāciju pārstāvji (banka, policija, Valsts ieņēmumu dienests u.c.) un stāsta, ka izmeklē iespējamo noziegumu;
- Krāpnieki uzdod daudz jautājumu, mēģinot izvilināt personisko informāciju un nekavējoties to izmanto pret upuri. Piemēram, ja klients norāda savu banku, pēc tam krāpnieki zvana un uzdodas par šīs bankas pārstāvjiem.
- Lai šķietami palīdzētu upurim, krāpnieki piedāvā upura ierīcē uzstādīt Anydesk vai līdzīgu attālinātās piekļuves programmu, lai netraucēti varētu veikt darbības upura ierīcē.
- Sarunas laikā krāpnieki rada iespaidu, ka jārīkojas nekavējoties, tādējādi izraisot upurī bailes un stresu.
- Krāpnieki mēdz izmantot arī iebiedēšanu, piedraudot upurim ar konta bloķēšanu, naudas sodu vai kriminālatbildību, ja upuris nesekos krāpnieku norādēm. Ārkārtas situācijā bankas darbinieks var bloķēt bankas karti, apturēt darījumu u.c., klientam neievadot savu PIN. Ja nepieciešams, klients var arī bloķēt savu bankas karti internetbankā vai mobilajā lietotnē.
- Bankas darbinieki vienmēr prot runāt latviešu valodā un zina klientu pilnus vārdus un kontaktinformāciju. Šaubu gadījumā pārtrauciet zvanu un sazinieties ar banku pats, izmantojot numuru bankas mājaslapā.
- Bankas darbinieki nekad nesazinās ar klientiem, izmantojot ziņojumapmaiņas programmas, piemēram, WhatsApp, Facebook Messenger u.c.
Droša iepirkšanās internetā
Iepērkoties tiešsaistē, pievērsiet uzmanību šādiem faktoriem:
- Pievērsiet uzmanību cenām. Viltus e-veikalos bieži vien ir lielas atlaides un “ekskluzīvi” piedāvājumi.
- Lai pārliecinātos par e-veikala uzticamību, pameklējiet internetā citu pircēju atsauksmes. Informāciju vēlams meklēt vairākos avotos.
- Atcerieties, ka viltus e-veikali dažkārt var vizuāli līdzināties pazīstamu uzņēmumu e-veikaliem.
- Iepērkoties internetā, pievērsiet uzmanību e-veikalu tehniskajiem datiem. Piemēram, saitē nedrīkst būt kļūdas vai aizdomīgas zīmes un simboli.
- Pārliecinieties, ka saite sākas ar “https:”. Šādās vietnēs Jūsu dati būs drošībā.
- Pārbaudiet, vai e-veikala vietnē ir norādīta tirgotāja kontaktinformācija, lai nepieciešamības gadījumā ar viņu varētu sazināties.
Kā izvairīties no krāpšanas?
- Pārliecinieties, ka informācija ir patiesa.
- Pievērsiet uzmanību detaļām.
- Neatveriet aizdomīgus e-pastus.
- Neatbildiet uz zvaniem no ārzemēm, ja nezināt, kas ir zvanītājs.
- Neatveriet aizdomīgas saites.
- Nenododiet datus trešajām personām.
- Iegādājieties preces tikai no drošām vietnēm.
Kā rīkoties, ja esat apkrāpts?
Ja kļūstat par krāpniecības upuri (atklājāt krāpniekiem savus internetbankas datus, lejupielādējāt programmatūru vai krāpnieki izmanto Jūsu internetbanku pārskaitījumu veikšanai), pēc iespējas ātrāk sazinieties ar banku.
Kādēļ uzreiz jāinformē banka?
- Mēs novērsīsim turpmāku Jūsu norēķinu konta ļaunprātīgu izmantošanu.
- Mēs varam apstrīdēt pārskaitījumus un karšu darījumus.
- Mēs fiksēsim incidentu un, ja nepieciešams, uzraudzīsim turpmāko konta darbību.
Kāda informācija jāsniedz bankai?
- Kas notika un kad? Īsi aprakstiet notikušo.
- Pārskatiet sava konta izrakstu un ziņojiet par visiem darījumiem, kurus neveicāt Jūs.
- Kādu personas informāciju atklājāt (lietotājvārdi, internetbankas piekļuves kodi, autorizācijas rīku kodi, informācija par dokumentiem u.c.)?
- Vai lejupielādējāt savā ierīcē kādas programmas, jo krāpnieki Jums to lūdza? Kuras?
Kā ar mums sazināties:
Nosūtiet e-pastu
Ja situācija nav steidzama un informāciju var nosūtīt e-pastā, rakstiet mums uz info@seb.lv. Piemēram, nosūtiet mums e-pastu, ja krāpnieki ar Jums sazinājās, bet Jūs nedalījāties ar saviem datiem un ar Jūsu kontu nav veikti krāpnieciski darījumi.
Piemēram:
- Saņēmāt datu pikšķerēšanas e-pasta ziņojumu, taču nedalījāties ar savu personisko informāciju.
- Saņēmāt zvanu, kurā zvanītājs piedāvāja ieguldījumu iespēju.
- Saņēmāt zvanu no bankas darbinieka, policijas darbinieka, Google darbinieka vai pakalpojumu sniedzēja pārstāvja, kurš informēja Jūs par netipiskiem darījumiem Jūsu kontā.
Zvaniet Klientu centram
Ja situācija ir steidzama, zvaniet mums pa tālruni +371 26668777 vai +371 67779988. Piemēram, dalījāties ar saviem personas datiem vai piekļuves kodiem, krāpnieki ir piekļuvuši Jūsu internetbankai, ir veikti pārskaitījumi vai kartes darījumi, lejupielādējāt krāpnieku ieteikto programmatūru u.c.
Izmantojiet čatu
Ja Jums ir vispārīgi jautājumi, sazinieties ar mūsu virtuālo konsultantu, izmantojot čatu mūsu mājaslapā. Čata logā ieraksiet savu jautājumu, un mūsu virtuālais konsultants sniegs pamata informāciju par to, kā rīkoties.
Video par krāpšanas metodēm
Media
Media
Media
