Studijas ārzemēs ļauj ne vien iepazīt jaunu valsti, valodu, kultūru un cilvēkus, bet var kalpot arī par iedvesmojošu pagrieziena punktu jaunieša turpmākās karjeras veidošanā. Latvijas augstskolu studentiem šobrīd ir plašas iespējas īslaicīgi studēt ārvalstīs, tostarp arī ārpus Eiropas robežām.
Jaunā mācību gada sākums vienlaikus ir brīdis, kad daudzās pašmāju augstskolās norit aktīva pieteikšanās Eiropā populārākajai mobilitātes programmai Erasmus+.
Šī Eiropas Savienības programma sniedz studentiem gan mācību, gan prakses iespēju, piedāvājot no 3 (prakses gadījumā – no 2) līdz pat 12 mēnešu ilgas apmaiņas studijas.
Kas un kā var pieteikties programmai
Tā kā pieteikšanās Erasmus+ programmai notiek augstskolās, vispirms jānoskaidro, vai augstskola, kurā studējat, ir saņēmusi Erasmus Augstākās izglītības hartu (ECHE).
Jāņem vērā, ka bakalaura līmeņa studenti var pieteikties programmai, sākot no 2. studiju gada. Viens students programmā var piedalīties vairākkārt, piemēram, gan bakalaura, gan maģistra līmeņu studiju laikā. Katrā ciklā ārvalstīs var pavadīt līdz pat gadam.
Latvijas augstskolas ir noteikušas atšķirīgus kritērijus programmas kandidātu atlasei. Piemēram, Latvijas Kultūras akadēmijā kandidāta vidējā svērtā atzīme nedrīkst būt zemāka par 6, bet Latvijas Universitātē – par 6,5. Studentam arīdzan nedrīkst būt akadēmisko parādu.
Erasmus+ praksē var doties arī augstskolu absolventi, taču ne vēlāk kā gadu pēc augstskolas beigšanas, savukārt pieteikties praksei jāpagūst jau pēdējā studiju gadā. Par detalizētiem atlases konkursa kritērijiem, kā arī pieteikšanās termiņiem jāinteresējas konkrētajā augstskolā.
Erasmus+ piedāvātās studijas ārpus Eiropas
Erasmus+ mobilitātes programmas ietvaros kopš 2015. gada ir arī iespēja doties studēt uz valstīm, kas nav programmas dalībvalstis, to skaitā, piemēram, arī uz ASV. Lai noskaidrotu savas iespējas īslaicīgi studēt kādā no šīm valstīm, jāvēršas savā augstskolā un jāinteresējas, vai tā šādu iespēju piedāvā.
Kas sedz izdevumus
Erasmus+ studiju vai prakses mobilitātes dalībnieks saņem finansējumu jeb stipendiju no savas augstskolas, un tajā ietilpst gan Eiropas Komisijas finansējums, gan līdzfinansējums, ja tāds tiek piešķirts.Tas nozīmē, ka Erasmus+ mobilitātes stipendiju piešķir tā augstskola, kurā students ir imatrikulēts, neatkarīgi no viņa pilsonības.
Jāņem vērā, ka dalībvalstīm var būt atšķirīgi nacionālā līdzfinansējuma piešķiršanas kritēriji Erasmus+ programmai un ir valstis, kur līdzfinansējums netiek piešķirts. Ja ir vēlme pilnvērtīgi izmantot visas iespējas, ko piedāvā studijas citā valstī, un, piemēram, no studijām brīvajā laikā doties tuvākos vai tālākos ceļojumos, tālredzīgi ir arī pašam parūpēties par personīgajiem līdzekļiem dažādiem izdevumiem.
Alternatīvas programmas
Lai gan Erasmus+ ir studentu visplašāk izmantotā programma, dažādu jomu studentiem ir pieejamas specifiskas programmas, kas paver iespējas doties praksē uz ārvalstīm.
Piemēram, apmaiņas programma STEP ir paredzēta tiesību zinātņu studentiem un jaunajiem juristiem, nodrošinot praksi no 2 nedēļām līdz 24 mēnešiem jebkurā ar tiesību zinātni saistītā jomā.
Savukārt SCOPE ir profesionālā apmaiņas programma jeb mēnesi ilga prakse Latvijas medicīnas studentiem, ko katru gadu organizē Latvijas medicīnas studentu asociācija (LaMSA). Ar dažādu jomu prakses iespējām Eiropas valstīs var iepazīties platformā Europlacement.
Iespēja iepazīt sevi un pasauli
Anastasija Razminoviča ir izmantojusi Erasmus+ iespējas vairākkārt. 2011. gadā viņa studēja Francijā, Groupe ESC Troyes Champagne School Of Management, bet 2013. gadā – Maskavā, Higher School of Economics.
“Apmaiņas programma man deva iespēju ne tikai padziļināt savas zināšanas izvēlētajā mācību programmā, bet arī paplašināt redzesloku, iepazīt dažādas tautas, viņu valodu un kultūru, iegūt jaunus draugus, pilnveidot un attīstīt komunikācijas prasmes. Iegūtā pieredze, nenoliedzami, paaugstināja manu pašpārliecinātību tālākajā karjeras izvēlē un profesionālajā izaugsmē,” atminas A. Razminoviča.
Savukārt Agnese Pavlina ir pavadījusi semestri Katovicē Polijā, kur Silēzijas Universitātes maģistrantūrā studēja rakstniecību. Viņa neslēpj, ja šajā studiju programmā izvēles iespējas ir krietni šaurākas nekā citās studiju jomās. Alternatīvas Katovicei bija Vitauta Dižā universitāte Lietuvā un Stokholmas Universitāte Zviedrijā.
“Pirms pieteikšanās pārskatīju visu Erasmus+ sadarbības partneru sarakstu, izpētīju universitāšu piedāvājumus un secināju, ka Silēzijas Universitātes programmā ir mani saistoši studiju priekšmeti, kuri ir pielīdzināmi Liepājas Universitātes Rakstniecības maģistrantūras pirmā kursa otrajam semestrim. Kad biju savu izvēli saskaņojusi ar Liepājas Universitātes dekānu, atlika vien aizpildīt pieteikumu, uzrakstīt motivācijas vēstuli un gaidīt,” skaidro A. Pavlina.
“Tagad varu teikt, ka ieguvumu ir ļoti daudz, – ir iepazīta jauna kultūra, valoda, izglītības sistēma un, protams, iegūti draugi dažādās pasaules malās,” secina A. Pavlina.
