Sandra Brice
Finanšu attīstības, risku un datu vadītāja Baltijā
Izglītība: Grāds biznesa vadībā, Banku augstskola (2006–2011).
Hobiji: Teniss, Aštanga joga, pastaigas pilsētā.
Ieteicamie pastaigu maršruti Rīgā: Kronvalda parks, Dziesmu svētku parks.
Ieteicamie pastaigu maršruti Stokholmā: Jūrgordenas sala, Drotningholma (Bromma).
Ko īsti dara cilvēks Tavā amata pozīcijā?
Tā ir Baltijas valstu līmeņa pozīcija, kuru var dalīt divās daļās. Viena attiecas uz finanšu risinājumu attīstības vadību, otra skar produktu, procesu un tehnoloģiju stratēģijas vadīšanu finanšu, risku vadības un datu pārvaldības jomās, kā arī daļēji naudas atmazgāšanas apkarošanas, pārvaldības un ilgtspējas jomās. Tāpēc atbildības joma veidojas diezgan plaša. Var teikt, ka mana komanda atrodas pa vidu starp kādu jauninājumu pieprasījumu un to pielietošanu ikdienā. Atšķirībā no konkrētu bankas produktu izstrādātājiem, kur uzdevumu un vajadzību robežas parasti ir diezgan skaidras, mūsu lielais izaicinājums ir pašiem nodefinēt un strukturēt šo “spēles laukumu”, akumulējot datus un informāciju no visas bankas, kā arī nodrošinot efektīvu komunikāciju ar iesaistītajām pusēm.
Ko Tu minētu kā galvenos uzdevumus, kas šajā pozīcijā ir jāpaveic?
Lielā organizācijā izteikti nozīmīga ir iekšējās struktūras efektivitāte un kultūra, jo var būt tā, ka organizācija nodarbina daudz talantīgu cilvēku, taču gala rezultāts nav tik izcils, jo ir kādas sistēmiskas strukturālas nepilnības. Tāpēc struktūras pilnveidošana ir nebeidzams darbs, tur vienmēr ir iespējas ko pilnveidot. Tas arī ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem – saskatīt šīs iespējas un meklēt risinājumus, kā lietas pilnveidot. Tas prasa iedziļināšanos praktiski visā organizācijas darbībā, nevis kādā vienā jomā. Šeit ļoti nozīmīga ir arī iekšējā organizācijas kultūra, kas SEB gadījumā nozīmē gatavību mainīties, nemitīgi izglītot un pilnveidot sevi.
Kad un kā Tu aizsāki karjeru finanšu sektorā?
Viena no pirmajām darba vietām, kur strādāju paralēli studijām, bija apdrošināšanas sabiedrība Balta. SEB strādāju kopš 2008. gada, mana pirmā darba vieta bija līzingā. Dažu gadu laikā kļuvu par vienu no SEB Līzinga vadības komandas cilvēkiem, bet no 2013. gada oktobra sāku darbu SEB bankā, kur vadīju risku komandu. 2016. gadā pavērās iespēja turpināt karjeru jau bankas galvenajā birojā Stokholmā. Sākotnējais aicinājums bija pastrādāt SEB grupas līmenī Zviedrijā vienu gadu, bet galu galā tur pavadīju vairāk nekā astoņus gadus. Faktiski mans darbs bija saistīts ar liela mēroga pārmaiņu vadību organizācijā, dažādos tās darbības reģionos un arī dažādās bankas darbības funkcionālajās jomās. Nevis, teiksim, kāda specifiska produkta attīstīšana vienā valstī, bet izmaiņas organizāciju pārvaldībā, jaunu procesu, tehnoloģiju un risinājumu ieviešana globālā mērogā.
Kādām īpašībām jāpiemīt, lai varētu darīt šo darbu?
Tas prasa sistēmisku, strukturētu domāšanu, jo bieži vien ir jāievieš jauna struktūra tur, kur tās nav. Jāvar saskatīt detaļas, paturot prātā “lielo bildi” un saprotot, kur nepieciešamas izmaiņas. Jāspēj nokomunicēt sarežģītas lietas tā, lai cilvēki to saprot un panākt, lai uzdevumi tiek izpildīti. Domāju, ka man šīs lietas padodas, tāpēc arī bija iespēja SEB grupas vadības līmenī ne tikai “noturēties”, bet arī augt.
Trīs galvenās vērtības SEB bankai kā darba devējam ir attiecību veidošana, zinātkāre un ilgtspēja. Ko Tavā karjerā ir nozīmējušas šīs vērtības, ko tās Tev ir devušas?
Visas trīs ir bijušas izšķiroši svarīgas. Tas, ko gribu īpaši izcelt, ir profesionālās pilnveides treniņi un izglītošanās iespējas, ko saviem darbiniekiem piedāvā SEB. Tur ir divi ieguvumi – zināšanas un iespēja iegūt jaunus kontaktus. Līdzīgi kā bijušie studenti atbalsta viens otru, arī SEB izglītības programmu dalībnieki atpazīst viens otru un atbalsta viens otru turpmākajās darba gaitās. Tā ir ļoti liela vērtība, jo attiecībās veidojas savstarpēja uzticēšanās. Tā mūsu organizācijā ir unikāla lieta. Man kā cilvēkam, kurš mazāk ir audzis akadēmisku mācību ceļā, bet vairāk mācījies darot, uzticēšanās ir bijusi īpaši svarīga. Savukārt uzticēšanās pamatā izriet no cilvēka vēlmes uzzināt ko jaunu un paveikt ko jaunu, kā arī no atvērtības un regulāra profesionālo kontaktu uzturēšanas. Cilvēki to novērtē un ir gatavi uzticēties.
Darbs SEB galvenajā birojā nozīmē strādāt uz vietas Stokholmā?
Jā, vairāk nekā astoņus gadus man faktiski bija divas mājas – Stokholmā un Rīgā. Pašā sākumā bija grūti, jo kā salīdzinoši jauns cilvēks nonācu nobriedušu cilvēku kolektīvā, turklāt man kā latvietei bija jāiejūtas zviedru kultūrā, domāšanā un vidē. Ļoti palīdzēja tas, ka man bija pieejami mentori, kuri uzticējās, palīdzēja iegūt pārliecību par sevi, lai es spētu panākt respektu, cieņu un uzticību kolektīvā, kas faktiski vada visu mūsu lielo organizāciju. Vispār, SEB no citām lielām organizācijām atšķiras ar šo ģimeniskumu, izteiktu atbalstu kolēģiem.
Kāpēc nolēmi atgriezties Latvijā?
Pamatā tie ir privātas dabas apsvērumi, – biežie lidojumi no Zviedrijas uz Latviju un atpakaļ ar laiku sāka nogurdināt. Ar vīru bijām izlēmuši, ka pavisam pārcelties uz Zviedriju šobrīd negribam, tāpēc, lai arī varēju palikt un strādāt grupā, ar prieku atsaucos iespējai turpināt karjeru Latvijā, uzņemoties atbildību par Baltijas līmeni. Šie man ir bijuši ļoti vērtīgi gadi, jo esmu sapratusi, kā tiek vadīta liela organizācija, un piedalījusies nozīmīgu lēmumu pieņemšana bankā, kur globāli strādā ap 17 tūkstošiem cilvēku.
Kādas, Tavuprāt, ir galvenās atšķirības, salīdzinot zviedru un baltiešu darba kultūru, attieksmi pret darbu?
Pirmkārt, tas attiecas uz veidu, kā tiek pieņemti lēmumi. Zviedri daudz un pamatīgi runā un diskutē par jautājumu, kas jāatrisina, lai būtu pārliecināti, ka visi visu ir sapratuši pareizi. Bet, kad šis garais diskusiju laiks ir garām un lēmums ir pieņemts, ieviešana notiek ātri. Baltijā bieži vien notiek pretēji – mēs ātri pieņemam lēmumus. Otrkārt, Zviedrijā ir izteikta virzība uz vienprātības, jeb konsensa panākšanu lēmumu pieņemšanā, kas dominē pār atsevišķu cilvēku individuāliem lēmumiem. Zinu, ka mēs esam ātri un spējam paveikt daudz īsā laikā.
Kādam ir jābūt cilvēkam, lai varētu pretendēt uz karjeru grupas līmenī, ko SEB gadījumā varētu salīdzināt augstāko līgu sportā?
Vispirms es akcentētu tādu pozitīvu toleranci, kas ir vērsta nevis uz autoritāšu graušanu, bet uz ieklausīšanos, mācīšanos un gatavību mainīties. Ar durvju aizciršanu nekur tālu tikt nevarēs. Manā darbā ir svarīgi nodrošināt atbalstu vienlaikus vairākām komandām, kurām ir dažādi mērķi un vajadzības, tāpēc ir jāspēj panākt kompromisi, lai atrastu kopsaucējus un nonāktu pie rezultāta. Tāpēc svarīgas ir arī komunikācijas prasmes, kur dominē nevis aprauta, strupa komunikācija, bet tāda, kas cilvēkus vieno, iesaista un iedvesmo
Latvijā ir daudz diskusiju par nodokļu piemērošanu bankām, par kreditēšanu. Vai Zviedrijā var vērot līdzīgus procesus?
Ir skaidrs, ka vēsturiski Zviedrijas sabiedrība daudz ilgāk un pamatīgāk ir izglītojusies finanšu jautājumos, tāpēc izpratne par personisko finanšu plānošanu un par finanšu tirgu iespējām cilvēkos ir daudz augstāka. Arī valstiskā līmenī tas ļauj nonākt pie racionāliem un loģiskiem lēmumiem, neapgrūtinot investīciju klimatu un biznesa attīstības iespējas.
Kā tev izdodas saglabāt enerģiju tik intensīvā darba režīmā?
Pirmkārt, svarīgs ir labs, kvalitatīvs miegs, otrkārt, fiziskās aktivitātes. Man tas ir teniss, Aštanga joga un garas pastaigas pa mežu un jūrmalā. Rīgā mani mīļākie maršruti ir gājiens no Kronvalda parka līdz Dziesmu svētku parkam, kā arī pastaigas Kurzemes jūrmalā. Stokholmā pastaigu faniem es varu ieteikt Jūrgordenas salu un Drotningholmu, kur ir gleznaina ainava ar karaļa pili un dārziem. Treškārt, ļoti nozīmīgas ir attiecības ģimenē un attiecības ar draugiem. Zināmu laiku nedēļā man ir svarīgi pavadīt vienatnē ar sevi.