Kas jāņem vērā jaunajiem uzņēmējiem, kad viņi gatavojas stāstīt kādam par sevi un savu ideju?

Galvenais — mazāk koncentrēties uz sevi, bet saprast, ar ko būs saruna. Mājas darbs ir izmēģināt dažādus vēstījumus dažādām auditorijām. Piemēram, ja vecmāmiņa prasa — ar ko tu īsti nodarbojies, jābūt spējīgam izstāstīt tā, lai viņa saprot. Savukārt, ja to pašu prasa investors, tad jāprot pastāstīt tā, lai viņam rastos iespaids, ka šo iespēju nevajadzētu laist garām. Ja saruna ir ar klientu, vēstījums jau ir pilnīgi cits, jo klientam nav jādzird par finansiālo pusi un to kā jūs nopelnīsiet lielu naudu, bet jāuzzina par problēmu, kas tiks atrisināta, un pieredzi, kas tādējādi radīsies — par sajūtām, emocijām. Tātad, runātājam ir jāattīsta prasme tikt vaļā no sava egocentriskuma un iekāpt klausītāja kurpēs, mēģinot saprast, kas ir tas vēstījums, kas ļaus ieskanēties konkrētā klausītāja emocionālajām un racionālajām stīgām.

Kur meklēt informāciju, lai labāk sagatavotos prezentācijai?

Fundamentālās lietas par prezentācijas mākslu jau ir aprakstītas pirms 2000 gadiem, un šajā ziņā nekas daudz nav mainījies. Viens variants noteikti ir pašattīstības ceļš, bet var meklēt arī trenerus, kas jau atraduši esenci un var to efektīvi nodot tālāk. Pats galvenais ir praktizēšanās — ikdienā, kad kāds jautā, ar ko nodarbojaties, spēt to izskaidrot jebkuram vaicātājam. Svarīgi vienmēr meklēt komunikācijas iespējas un stumt sevi ārpus komforta zonas, sevišķi situācijās, kur likmes ir zemas. Piemēram, izdomāt, ko pateikt pārdevējam veikalā pie kases, lai viņš pasmaidītu. Ja nesanāk, tas nekas. Nekāda riska jau nav, bet tas attīsta mūsu spēju improvizēt.

Kā saprast, kura sadaļa tavā stāstā īsti nestrādā un būtu jāuzlabo?

Viens veids, kā to noskaidrot, ir atgriezeniskā saite no cilvēkiem, bet jāņem vērā, ka tuvākie draugi vai kolēģi ne vienmēr sniegs objektīvas, godīgas atbildes, baidoties jūs neaizvainot. Tad ir viņiem jāpasaka, ka tikai pozitīvas atsauksmes nepalīdz jums augt, varbūt jāpajautā — kurš bija tas brīdis, kad viņu uzmanība pazuda. Tad cilvēks sāks domāt un atcerēties, kurā momentā viņam palika nedaudz garlaicīgi. Vēl var izmantot tehnoloģijas — nofilmēt pašam sevi. Tāpat, ja jūs patiesi komunicējat ar auditoriju, pēc ķermeņa valodas un citām pazīmēm ir iespējams noteikt, vai auditorija klausās ar interesi, vai tai jau kļuvis garlaicīgi.