Baltijas valstu autoparks – Latvija joprojām iepaliek no kaimiņiem

Lai gan Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus 2019. gadā  ir uzrādījis stabilu izaugsmi, tas joprojām ir krietni zemāks par 2007. gada līmeni, kuru Igaunija sasniegs tuvākajā laikā, bet Lietuva  ir pārsniegusi jau pirms vairākiem gadiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus izaugsme bijusi 8,6%, liecina biedrības “Auto Asociācija” dati. Kopumā pērn reģistrēti 20 939 jauni automobiļi, pirmo reizi kopš 2008. gada pārsniedzot 20 tūkstošu slieksni.

Tirgus struktūra pērn nav būtiski mainījusies. Proti, 33% jauno automašīnu iegādājušās privātpersonas (2018. gadā – 31%), bet pārējo daļu – uzņēmumi. Korporatīvie darījumi 2019. gadā veidojuši 25% no tirgus (2018. gadā – 23%).

Arvien vairāk iedzīvotāju sēžas kompaktos apvidus automobiļos

Lauvas tiesu no vieglo automobiļu tirgus (87%) pērn veidoja pasažieru automobiļi, bet pārējo – komerctransports. Pasažieru auto segmentā līdera pozīcijas nostiprinājusi kompakto apvidus automobiļu klase, sasniedzot 30% no visa tirgus. 2018. gadā pārdoti 3993 šīs klases automobiļi, bet pērn – jau 5153.

Iecienīti pērn bijuši arī kompaktās klases spēkrati (16,9% tirgus daļu), mazie apvidus auto (11% tirgus daļu) un vidējās klases automobiļi (10,1% tirgus daļu). Savukārt vismazāk 2019. gadā pirktas kupejas, kabrioleti, rodsteri, lielie daudzfunkciju auto, kā arī lielie automobiļi un lielie apvidus spēkrati – nevienā no šīm klasēm nav pārdots vairāk par 100 automobiļiem. Pērn Latvijā reģistrēti arī 90 jauni elektromobiļi jeb 0,43% no visa tirgus.

Vieglā komerctransporta segmentā vislielāko tirgus daļu veido lielie furgoni (34%). Savukārt straujais pikapu tirdzniecības pieaugums ļāvis šai klasei nodrošināt otru lielāko tirgus daļu (2019. gadā – 26,9%, 2018. gadā – 20,2%). Pikapu klasē īpaši iecienīti ir “Nissan Navara” un “Toyota Hilux”.

Joprojām atpaliekam no lietuviešiem un igauņiem

Lai gan jaunu vieglo automobiļu tirgū kopumā vērojama izaugsme, biedrība “Auto Asociācija” norāda, ka, lai sasniegtu 2007. gada tirgus līmeni, ar pašreizējo izaugsmes tempu būs nepieciešami vēl 10 gadi. Piemēram, Eiropas kopējais tirgus jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007. un 2008. gada līmenim, Lietuva to sasniegusi jau pirms 3 gadiem, bet Igaunija sasniegs tuvāko 2 gadu laikā.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotie dati liecina, ka Latvija kā negatīvs piemērs izceļas arī automobiļu vidējais vecums . Ja vidējais automobiļa vecums Eiropā ir 8,3 gadi, tad Latvijas spēkratiem vidēji ir 13,2 gadi. Šis rādītājs atpaliek tikai no Maltas, kur pa ielām un ceļiem brauc vidēji 13,8 gadus vecas automašīnas. CSDD tehnisko apskašu rezultāti atklāj, ka Latvijā vidēji katram otrajam transportlīdzeklim tiek atklāti būtiski defekti, kas liedz iziet apskati ar pirmo reizi.

SEB līzinga Pārdošanas nodaļas partnerattiecību vadītājs Jānis Sproģis norāda, ka SEB līzinga privātpersonu segmenta klienti jau šobrīd priekšroku dod jaunu auto iegādei – 2018. gadā jaunu auto īpatsvars darījumos bija 64%, bet pērn – jau 73%.

Taču ne visi automašīnu pircēji spēj izpildīt līzinga finansējuma saņemšanas nosacījumus, tāpēc meklē cita veida finansējuma avotus vai iztiek bez tā, iegādājoties lētākas un vecākas automašīnas. Līdz ar to Latvijas līzinga tirgus autoparka kvalitāte krasi atšķiras no valsts kopējā autoparka kvalitātes.

J. Sproģis atzīst, ka autoparka atjaunošanai valstiskā līmenī jāiet kopsolī ar iniciatīvām par jaunāku un videi draudzīgāku automašīnu iegādes veicināšanu, kā arī ar ekonomikas izaugsmi kopumā. Tas arvien lielākam skaitam iedzīvotāju ļautu izmantot līzinga finansējumu, tādējādi uzlabojot arī Latvijas autoparka kvalitāti.

Guntars Veidemanis