Peļņa vai sabiedrības labums? Sociālie uzņēmumi pierāda, ka abi iet roku rokā

Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā ir kļuvusi par izplatītu parādību – Sociālās uzņēmējdarbības asociācija (SUA) apvieno 140 biedrus un 60% no tiem ir sociālie uzņēmumi. Arī sociālā biznesa grantu programma “Augšup”, kuru kopā ar vairākām pašvaldībām rīkojam jau ceturto gadu pēc kārtas, rāda pieaugošu interesi no uzņēmīgu cilvēku puses. Vienlaikus ir jūtams, ka plašākā sabiedrībā pietrūkst izpratnes par to, ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība, un, ar ko tā atšķiras no parastiem uzņēmumiem?

Sociālais bizness nav labdarība

Pirmais un nozīmīgākais aspekts – sociālie uzņēmumi nav labdarības organizācijas. Tie ir pelnoši biznesi, taču to primārais mērķis ir sociālu problēmu risināšana, nevis peļņas gūšana. Tātad, ja uzņēmums nodarbojas ar labdarību vai realizē projektus sociālu problēmu risināšanai, tas pats par sevi vēl nenozīmē, ka šis ir sociālais uzņēmums.

Latvijā šo jomu regulē “Sociālā uzņēmuma likums”, – tā mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību. Likums nodrošina tiesisko ietvaru, paredzot kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, kā arī kārtību, kā valsts atbalsta šāda veida uzņēmējdarbību. Piemēram, piešķirot nodokļu un nodevu atvieglojumus.

Tātad, sociālais uzņēmums ir SIA, kas veic tādu saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi kādā no trīs sociālo uzņēmumu veidiem. Tie ir:

• Konkrētu mērķa grupu nodarbināšana. 
  
  Proti, ja darba tirgū tiek iekļauti cilvēki, kuriem citādi būtu grūti tikt pie darba.
• Dzīves kvalitātes uzlabošana cilvēkiem, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas. 
  
  Piemēram, sociālo, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu sniegšana, kā arī specializētu preču ražošana.
• Citu sabiedrībai nozīmīgu darbību veikšana, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi. 
  
  Piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana.

Veidojas sociālā biznesa kopiena

Kā jau minēts, sociālie uzņēmumi nav valsts vai pašvaldību “iestādes” vai nevalstiskās organizācijas. Tie ir privātpersonu vai juridisku personu dibināti uzņēmumi, kas pieņem darbā darbiniekus, atskaitās par savu darbību un pelna ar pakalpojumu sniegšanu vai produktu pārdošanu. Peļņa ir nepieciešama, lai finansētu uzņēmumu darbību, taču peļņa nav primārais faktors. Šī ir galvenā atšķirība no parastiem uzņēmumiem, kuri var nodarboties ar labdarību vai sociālā atbalsta projektiem ciktāl tas neietekmē uzņēmumu pelnītspēju.

Sociālā uzņēmuma pamatmērķis ir sabiedriski nozīmīgu problēmu risināšana, to darbība var būt lokāla vai starptautiska. Sociālajiem uzņēmumiem ir pieejams publiskais un privātais finansējums – ir daudz grantu, fondu un konkursu, kuros uz finansējumu var pretendēt sociālie uzņēmumi. “Augšup”, ko SEB banka rīko kopā ar vairākām pašvaldībām, ir tikai viens no grantu konkursiem.

Pieaugot sociālo uzņēmēju skaitam, Latvijā parādās iespēja šiem cilvēkiem veidot kopienu, kas apvieno līdzīgi domājošos. Tas ir būtisks ieguvums, jo apliecina, ka cilvēku ar misijas apziņu nav “daži izņēmumi”, ka tādu ir daudz un viņu kopīga paveiktā ietekme sabiedrībā – nozīmīga un paliekoša.

Sociālā uzņēmuma “BeATUS” dibinātāja Inese Grīnvalde stāsta, ka sociālajā uzņēmējdarbībā iesaistījās nejauši, pēc SUA rīkotā ideju hakatona Kuldīgā, kurā viņas komanda uzvarēja un balvā bija vērtīgas apmācības pie Vitas Brakovskas un iepazīšanās ar sociālajiem uzņēmējiem Zviedrijā. Tam sekoja apmācības “NEW DOOR” un “Reach for change” sociālās uzņēmējdarbības programmās.

“Šajā laikā, esot starp iedvesmojošiem lektoriem un dalībniekiem, sajutu patiesu sadarbības un atbalsta atmosfēru. Tieši šī vide un cilvēki lika man saprast, ka vēlos būt daļa no šīs kopienas darīt kaut ko labu,” saka Inese. Tātad, sociālā biznesa kopienas veidošanās ir būtisks aspekts, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā un uzņēmējiem iedrošinātu vienam otru.

Sociālo uzņēmumu nozīmīgums ir tajā, ka parasti tie rada paliekošu, ilgtermiņa ietekmi sabiedrībā. Piemēram, sociālais uzņēmums “Mazo bērnu skola Knābis” tika izveidots ar mērķi  Latvijā attīstīt kvalitatīvu vērtību izglītības modeli, izmantojot gan Montesori, gan āra izglītības mācību metodes, aktivitātes veicot svaigā gaisā, uz šo mērķi ejot jau vairāk nekā 15 gadus.

“Ikdienā izglītojam bērnus pirmsskolā, kā arī organizējam brīvdabas pedagoģijas apmācības un starptautiskas konferences skolotājiem un vecākiem. Vēlamies, lai bērniem būtu iespēja ikdienas rutīnā pavadīt pēc iespējas vairāk laika īpaši pielāgotā āra vidē, jo pētījumi liecina – tas būtiski uzlabo gan viņu veselību, fizisko sagatavotību, kognitīvās un sociālās prasmes, gan psihoemocionālo labbūtību, vairo prieku sabiedrībā,” stāsta skolas dibinātāja Aija Barona.

Sociāli atbildīgs bizness ir pēdējo gadu tendence uzņēmējdarbībā un biznesa vadībā kopumā – klienti aizvien biežāk dod priekšroku uzņēmumiem, kas darbojas ētiski un sociāli atbildīgi. Sociālie uzņēmumi ir sava veida inovatori šajā jomā, jo viņi ir pirmie, kas iepazīst sabiedrībā aktuālas problēmas un meklē tām risinājumus. Sociālais bizness lielā mērā balstās sadarbībā – ar dažādām sabiedrības grupām, finansējuma piešķīrējiem, arī valsti un pašvaldībām. Spēja sadarboties mūsu sabiedrībā būtu jāvairo, lai mazinātu sociālo atstumtību, cilvēku izolētību un panāktu, ka uzņēmīgi cilvēki iniciē un realizē sabiedriski nozīmīgas iniciatīvas.