2016. gada trešā ceturkšņa laikā ekonomikas izaugsme noslīdēja gandrīz līdz nullei. Taču oktobra un novembra dati uzrādīja cerīgākas tendences, jo īpaši rūpniecībā, kas 4. ceturksnī augusi par 10%, un mazumtirdzniecībā un pakalpojumu nozarē, kas kopumā ļauj pozitīvi skatīties uz visu 2017. gadu kopumā.
Situāciju nedaudz mīkstināja krituma mazināšanās būvniecībā, kur apjomi mazinājās par 13%. Rezultātā IKP kāpums ceturkšņa laikā paātrinājās līdz 0.8%, bet gada izteiksmē – līdz 2.1%. Tas ļauj novērtēt arī kopējo gada veikumu – IKP pērn pieauga par 1.6%. 2016. gads ir aizritējis iezīmējot ES fondu iztrūkuma negatīvo ietekmi, kas vistiešāk atbalsojās būvniecības nozarē.
Ekonomiski tuvākie trīs gadi Latvijas ekonomikai būs salīdzinoši gludi. Situācija eirozonā un pasaulē sola labākus nosacījumus, ko pastiprinās ES fonda ceļavēji. Šogad ir visi nosacījumi turpmākam patēriņa kāpumam, kas salīdzinājumā ar pērno gadu jābūt dzīvīgākam. Nedaudz pozitīvāks noskaņojums saglabāsies nekustamā īpašuma tirgū, kreditēšanā, kas būs labvēlīgs arī tirdzniecībai. Šogad kāpums varētu turpināties ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumos, jo arī tūristu skaits turpinās augt.
Tikmēr uz viļņa varētu nonākt apstrādes rūpniecība, kas kļūtu par nozīmīgu ekonomikas dzinēju. Tāpat uzlabosies eksporta nosacījumi, taču diversifikācijas centieni turpināsies. Būvniecības nozarē būs vērojams atsitiens, jo papildus ES fondiem, parādās arī vairāki nozīmīgi privātie projekti. Šī nozare tuvākajos gados piedzīvos krasas svārstības, ko no ilgtermiņa perspektīvas jāvērtē kā ne īpaši pozitīvu parādību. Tikmēr stagnācija sagaida tranzīta nozari.
Tikmēr uz viļņa varētu nonākt apstrādes rūpniecība, kas kļūtu par nozīmīgu ekonomikas dzinēju. Tāpat uzlabosies eksporta nosacījumi, taču diversifikācijas centieni turpināsies. Būvniecības nozarē būs vērojams atsitiens, jo papildus ES fondiem, parādās arī vairāki nozīmīgi privātie projekti. Šī nozare tuvākajos gados piedzīvos krasas svārstības, ko no ilgtermiņa perspektīvas jāvērtē kā ne īpaši pozitīvu parādību. Tikmēr stagnācija sagaida tranzīta nozari.
Vērtējot arī negatīvos scenārijus, pateicoties ES fondiem, izaugsmi ir iespējams noturēt minimāla pieauguma līmenī. Lielākie riski Latvijas ekonomikai tuvākajā perspektīvā saistās ar globālās politiskās konjunktūras izmaiņām un ģeopolitiskajiem notikumiem reģionā, kas var būtiski traucēt īstenot izaugsmes potenciālu. Taču ļoti būtiski ir tomēr apzināties sarežģījumus un veidot risinājumus izaicinājumiem, kas ar katru gadu arvien vairāk ierobežos izaugsmes potenciālu. Tas skar gan demogrāfiskās tendences, kas atsauksies izmaiņās darba tirgū, gan ārējo investīciju avotu, ja ne izsīkšanu, tad sarukumu pēc 2020. gada.