Skatījums uz pasaules ekonomikas attīstību turpina būt salīdzinoši optimistisks, taču reizē arī neviennozīmīgs, jo šobrīd to ietekmē daudzi manīgi faktori, piemēram, tādi attīstīto valstu izaicinājumi kā migrācija un klimata izmaiņas.
Prognozes liecina, ka globālā izaugsme turpmāko divu gadu laikā stiprināsies. 34 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstu izaugsmi galvenokārt virzīs spēcīgs iekšējais pieprasījums, kas tiks balstīts ar centrālo banku stimulējošās politikas palīdzību. Starp citu, no tā vairāk iegūs darbietilpīgās pakalpojumu nozares. Tikmēr rūpniecība sūta brīdinājuma signālus, kas visā pasaulē turpina uzrādīt vājuma pazīmes.
Pozitīvās tendences Eiropā
Neskatoties uz biezajiem negaisa mākoņiem, eirozonas ekonomika turpinās augt – šogad par aptuveni 2% un 2017. gadā par 2.1%. Izaugsmi stimulēs vājais eiro un zemās procentu likmes. Atzīstams ekonomikas izaugsmes temps būs vērojams Vācijā un Spānijā. Tajā pašā laikā ekonomisko izaugsmi piedzīvos arī Francija un Itālija, lai gan tā būs vāja. Bēgļu krīze un riski, kas saistīti ar pieaugošo spriedzi pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē rada jaunus politiskas dabas izaicinājumus sadarbībai Eiropas Savienības un eirozonas valstu vidū.
Vairākām valstīm tiek piedāvāta iespēja elastīgāk interpretēt ES fiskālos noteikumus. Tas viss notiek situācijā, kad paliek neatbildēti fundamentāli ilgtermiņa jautājumi – piemēram, par ekonomisko integrāciju un politisko savienību, un kas Eiropas Savienībai ir jāveic, lai Apvienotā Karaliste saglabātu dalību Eiropas Savienībā. Paaugstināta nenoteiktība bremzēs ekonomikas izaugsmes izredzes.
Notiekošā bēgļu krīze ar tās vēsturiskajiem mērogiem veido jaunus izaicinājumus. Visizteiktākie šobrīd tie ir vērojami Zviedrijā. Sagaidāms, ka bēgļu jautājums atstās ievērojamu ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku, tai skaitā politisko skatuvi. Notiekošā bēgļu pārcelšanās Zviedrijai audzēs izdevumus, kuriem šobrīd nav seguma. Ļoti iespējams, ka Zviedrijai nāksies upurēt savas trīs fiskālās "svētās govis", tas ir, budžeta pārpalikuma mērķa, "krona pret kronu (izdevumu palielinājumam jābūt fiskāli neitrālam)" un izdevumu griestu kritērija principus. Īstermiņā tas novedīs pie fiskālās stimulēšanas, kas ir viens no iemesliem, kā dēļ IKP augs straujāk, nekā iepriekš prognozēts. IKP 2016. un 2017. gadā palielināsies attiecīgi par 3.6% un 2.8%.
Latvija neizskatās slikti
Globālā kontekstā Latvijas perspektīvas neizskatās slikti. 2015. gadā Latvijas izaugsme turpināja pozitīvi izcelties, jo īpaši uz abu kaimiņvalstu fona. Trešā ceturkšņa (gan arī gada deviņu mēnešu) rezultāta pamatu veidoja veiksmīga apstrādes rūpniecības attīstība (+3.7%), kā arī labvēlīgie apstākļi ir bijuši tirdzniecības izaugsmei (+5.8%). Tāpat gada otrajā un trešajā ceturksnī bija vērojams aktivitātes palielinājums nekustamo īpašumu nozarē, attiecīgi par 2.9% un 3%. Turpmākajos ceturkšņos aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū samērīgi palielināsies, jo atbalstošāka kļūs gan kreditēšana, gan arī aktīvāki kļūs iedzīvotāji.
Tuvāko divu gadu laikā izaugsme turpinās balstīties patēriņā, bet nozīmīgākais jautājums skar ES fondu pieejamību. Nav šaubu, ka patēriņa, jo īpaši gada pēdējā ceturksnī, aktivitātes kāpums turpināsies. Sekmīga ES fondu apguve ļaus uzlabot investīciju aktivitāti, bet kavēšanās ekonomikā var iecirst dziļu robu. Eksporta neviendabīgais veikums norāda, ka pūles tā diversificēšanā, kā arī tā attīstība būs jāturpina. Šajā jautājumā nozīmīgs būs valsts atbalsts. Sagaidāms, ka IKP izaugsme 2015.gadā var aizsniegties līdz 2.9%. Nākamais gads sniedz iespējas straujākai izaugsmei. Taču izšķirīgi būs ārējie faktori un spēja sakoordinēt ES fondu apguvi. Pagaidām gan nākamā gada izaugsme prognoze saglabājas 2.7% apmērā, jo risku līmenis ir augsts un nenoteiktības ietekme vērā ņemama. Mazinoties ģeopolitiskajam saspīlējumam, izaugsme 2017. gadā paātrināsies līdz 3.5%. Taču jāpiebilst, ka minētie faktori pilnībā neizzudīs un ilgākā termiņā saglabāsies.
Kaimiņi tomēr neatpaliek
Līdzīgas tendences ir vērojamas arī Latvijas nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs Lietuvā un Igaunijā. 2015. gada trijos ceturkšņos Lietuvas ekonomika ir augusi par 1.5%. Gada pēdējā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte ir sagaidāma ap 2.2-2.5%, kas gada izaugsmi izlīdzinās līdz 1.7-1.8%. šogad izaugsme paātrināsies līdz 2.8%, aiznākamgad līdz 3.2%. Sagaidāms, ka aktīvi turpinās pieaugt patēriņš. Ņemot vērā zemo krājumu līmeni, uzņēmējiem nāksies aktīvāk ieguldīt. Aktīvāks kļūs arī eksports, ko veicinās eirozonas atgūšanās un eksporta diversifikācijas pasākumi.
Igaunijas trešā ceturkšņa dati bija ļoti mulsinoši. Lai arī nefinanšu uzņēmumu peļņa trešā ceturkšņa laikā palielinājās par 5%, nacionālie konti uzrādīja ekonomiskās aktivitātes kritumu. Tas tika skaidrots ar to, ka uzņēmēji samazina, iztirgo krājumus, bet atturas no jaunas produkcijas ražošanas. Tomēr statistika uzrāda, ka IKP trešajā ceturksnī gada laikā pieauga par 0.7%, kas galvenokārt ir pateicoties nodokļu ieņēmumu kāpumam. Neskatoties uz vājo veikumu, uzņēmumi aktīvi pieņem darbā jaunus darbiniekus un palielina algas, tomēr ir piesardzīgi investīcijās. 2015. gada ekonomikas izaugsme būs aptuveni 1% apmērā, bet 2016. un 2017. gadā izaugsme sagaidāma straujāka, attiecīgi 2.7% un 3.4%. Ekonomisko aktivitāti turpinās veidot privātais patēriņš, taču lielāks ieguldījums ir sagaidāms no eksporta un investīcijām.
