Neskatoties uz visai mēreno ekonomikas izaugsmes tempu, darba samaksas kāpums Latvijā joprojām ir visai straujš. Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, vidējā bruto darba samaksa mūsu valstī ir pieaugusi par 6.9 %, sasniedzot 815 eiro. Privātajā sektorā algas gadā laikā pieaugušas straujāk nekā sabiedriskajā – par 7.8 % un par 5.3 % attiecīgi. Tomēr vidējā bruto alga privātajā sektorā joprojām bija nedaudz zemāka nekā sabiedriskajā, attiecīgi 792 un 857 eiro.
Otrajā ceturksnī darba samaksa ir palielinājusies visos ekonomikas sektoros. Ņemot vērā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu, neto darba samaksa gada laikā ir kāpusi par 7.5 %. Tāpat būtisks drauds pirktspējai nav bijusi arī inflācija, kā dēļ reālais neto darba samaksas gada pieaugums 2. ceturksnī bija 6.6 %.
Pieaugums neapstāsies
Saglabājot inerci, vidējās darba samaksas pieaugums turpinās priecēt arī tuvākajos ceturkšņos, taču nākamgad darba samaksas kāpums nedaudz palēnināsies. To pamatā noteiks visai neizteiksmīgās ekonomikas izaugsmes nosacījumi, kā dēļ darba devēji meklēs veidus kā kāpumu piebremzēt. Tomēr situācija darba tirgū turpinās uzturēt uz darba samaksas pieauguma saglabāšanu vērstu spiedienu, jo īpaši Rīgā. Jūtamākas pārmaiņas sajutīs to reģionu darbinieki, kuros ekonomiskā aktivitāte ir augstāka. Tāpat var sagaidīt, ka saglabāsies līdzšinējā tendence, kad lielāku pieaugumu saņems uzņēmuma nozīmīgākie darbinieki.
Ietekmi uz vidējo darba samaksu atstās arī valdības izšķiršanās par minimālās algas palielināšanas apmēru, kas jebkurā gadījumā nebūs tiks straujš kā šogad. Visticamāk, ka valdība atteiksies pildīt apņemšanos turpināt samazināt IIN, kas ļāva uzlabot iedzīvotāju pirktspēju šogad. Nesenās tendences izejvielu tirgos un Ķīnā ir vājinājušas inflācijas izredzes, kas nozīmē, ka tā vēl pietiekami ilgu laiku nebūs drauds iedzīvotāju pirktspējas pieaugumam. Ja šogad bruto darba samaksas pieaugums būs ap 6%, tad nākamgad tas varētu sarukt līdz aptuveni 4.5%.
Pieaugot algai, palielinās arī tēriņi
Turpina priecēt arī ziņu plūsma no tautsaimniecības sektoriem, par spīti visiem ārējās vides riskiem. Tā liecina, ka 2015. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums ir audzis par 4.3%, bet gada pirmajos septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 5.9%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms ir palielinājies par 2.7%. Savukārt šogad ir aktivizējusies nepārtikas preču mazumtirdzniecība (+8.1%).
Nepārtikas preču tirdzniecības aktivitātes pieaugums ļauj prognozēt salīdzinoši labus mazumtirdzniecības izaugsmes rādītājus arī turpmākajos mēnešos. Protams, to koriģēs iedzīvotāju noskaņojums. Lielākie riski tā izmaiņām vairāk saistās ar politiskajām norisēm Latvijā un ārējās drošības izaicinājumiem. Lai arī ekonomikas izaugsmes tempi ir piezemēti, pozitīvās tendences darba samaksā un patēriņu cenās ir labvēlīgas patēriņa tālākam kāpumam.
