Šā gada ekonomikas izredzes joprojām nākas vērtēt piesardzīgi. Pozitīvās ziņas no eirozonas ir kļuvušas pārliecinošākas, taču nenoteiktība par notikumu attīstību Ukrainā joprojām ir augsta, un Krievijas ekonomika atrodas recesijas sākumposmā. Prognozējot nākamā gada izaugsmi, jāņem vērā riski, kas to var ierobežot.
Šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 1. ceturksni, IKP ir pieaudzis par 1,9%. Galvenokārt pieaugumu saglabāja tirdzniecība, jo īpaši mazumtirdzniecības (+8%), tostarp degvielas tirgus (+18%), aktivitātes kāpums. Nedaudz pārsteidz kritums vairumtirdzniecībā, tomēr tas varētu būt saistīts ar pieprasījuma izmaiņām ārējos tirgos, tādēļ negatīva tendence tuvākajos ceturkšņos varētu saglabāties.
Apstrādes rūpniecība gada laikā palielinājusies par 4,4%, tomēr, ņemot vērā „Liepājas Metalurga” sarežģīto situāciju, tās nākotnes prognozes ir visai nenoteiktas. Eirozonas atgūšanās ļauj cerēt uz apstrādes rūpniecības kopējā apjoma pieaugumu, tomēr sagaidāms, ka tā būs lēna nozares izaugsme.
Pirmajā ceturksnī kritās produkcijas apjoms būvniecībā, kas skaidrojams ar lēnāku kredītu izsniegšanas procesu. To ietekmēja gan izmaiņas TUA (termiņuzturēšanās atļauju) izsniegšanas nosacījumos, gan nenoteiktība ap Maksātnespējas likumu, tomēr paredzams, ka tuvākajā laikā pieaugs aktivitāte gan dzīvojamo ēku būvniecībā, gan lielu projektu īstenošanā, kam piesaistīti ES fondu līdzekļi.
Pagaidām neliels kritums vērojams arī transporta nozarē, kuras izredzes šogad ir ļoti piezemētas, un galvenais uzdevums patlaban ir izvairīties no lielākas lejupslīdes.
Tuvākajā laikā ekonomikas izaugsmi turpinās virzīt privātais patēriņš un valsts izdevumi. ES fondu apguve būs viens no galvenajiem investīciju avotiem. Pēckrīzes atgūšanās radītais grūdiens turpinās uzturēt atalgojuma kāpumu un nelielu, bet pakāpenisku bezdarba samazināšanos. Eksportā lieli sasniegumi šogad izpaliks, bet vājais punkts ekonomikā būs zemā investīciju aktivitāte, kas tāda varētu saglabāties pietiekami ilgu laiku, lai apdraudētu izaugsmes un esošā patēriņa pieauguma noturību nākotnē. Pieņemot, ka ārējās drošības situācija krasi nepasliktināsies, ekonomikas izaugsme turpmākajos ceturkšņos varētu nedaudz paātrināties. Tas ļauj saglabāt līdzšinējo IKP pieauguma prognozi 2,4% apmērā.
Ņemot vērā trauslo situāciju, lielākas izaugsmes iespējas ir maz ticamas. Vairums prognožu sagaida straujāku izaugsmi nākamgad, krietni pārsniedzot pašreizējo SEB bankas izaugsmes prognozi – 2,7%. Lai gan uzskats, ka nākamgad situācija uzlabosies, ir pamatots, vērā jāņem vairāki faktori. Visticamāk, ka attiecības ar Krieviju saglabās savu saspīlēto dabu, un iespēja, ka tās var pasliktināties, ir ļoti liela. Tas turpinās radīt nenoteiktību, kā dēļ investīciju aktivitāte saglabāsies zema. Turklāt gan Latvijā, gan eirozonā nākamgad krietni saruks zemās naftas cenas stimulējošā ietekme.
Valdībai aktīvi jāturpina atbalstīt un veicināt jaunu eksporta tirgu apgūšana, kā arī jāmudina uzņēmēji aktīvāk domāt par biznesa attīstību un inovācijām, lai būtu pamats ekonomikas izaugsmei ilgtermiņā.
