Pasaules ekonomikas noskaņojuma rādītāji pēdējos mēnešos ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, sagaidot vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Neskatoties uz sarežģījumiem politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga.
Ekonomiskās tendences Baltijas valstīs, lai arī smagnējas, virzās uz priekšu. Mājsaimniecību patēriņš joprojām ir svarīgākais virzītājspēks, bet izaicinājumi ar konkurētspēju - sakarā ar augstu algu pieauguma tempu un demogrāfiskajām grūtībām - ierobežo to izaugsmes potenciālu. Igaunijas IKP šogad pieaugs tikai par 1.3%, bet paātrināsies līdz 2.2% nākamgad un 2.8% 2018. gadā. Latvijā pašreizējais pieaugums ir neapmierinošs, bet ES fondu aktīvāka izmantošana un privātais patēriņš IKP pieaugumu no 1.6% šogad tuvākajos divos gados paātrinās līdz 3.5%. Lietuvas IKP no šogad plānotā kāpuma par 2.2% 2018. gadā paātrināsies līdz 3%. Lietuvā ekonomisko izaugsmi kavē zems publiskā sektora investīciju līmenis.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1.7%, bet 2017. un 2018. gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs.
Lielbritānija un ASV pārmaiņu priekšā
Tikmēr politiskā vide kopš Apvienotās Karalistes "Brexit" referenduma un ASV prezidenta vēlēšanām ir mainījusies. Neapmierinātība ar valdošajām aprindām Eiropā pieņemas spēkā, kas nākamgad notiekošajās vēlēšanās var būtiski pamainīt politisko vidi un spēku samēru. Jau tagad var pieņemt, ka spēkā pieņemsies izolacionisma tendences. Tikmēr ekonomiskās politikas ietvaros nozīmīgāku lomu var iegūt fiskālās stimulēšanas pasākumi, kas uzlabos izaugsmes potenciālu. Bet liela un augoša nenoteiktība par globālās tirdzniecības un drošības politiku var pavērt ceļu negaidītiem scenārijiem, kas atstās negatīvas ekonomiskās sekas ilgtermiņā.
Visticamāk, Trampa ekonomiskā politika novedīs pie ekspansīvākas ASV fiskālās politikas īstenošanas, kas varētu būt līdzvērtīga 0.5-1% no IKP un izpaudīsies kā nodokļu atlaides mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī ieguldījumiem infrastruktūrā. Taču tas būs krietni mazāk, nekā Tramps ziņoja priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Daudzas lietas noteiks Prezidenta administrācijas ambīcijas un spēja gūt atbalstu Kongresā. ASV IKP šogad pieaugs par 1.6%, 2017. gadā izaugsme paātrināsies līdz 2.3% un 2.2% 2018. gadā. Izaugsmi kavē vājais ražīguma pieaugums un investīcijas, kā arī demogrāfiskā situācija, kas palēnina patēriņa attīstību. Līdz 2018. gada beigām bezdarbs samazināsies līdz 4.5%.
Populisma pieaugums Eiropā
Tikmēr Eiropā uzmanības centrā būs vēlēšanas. Paredzams, ka atbalsta pieaugums populismam apstiprināsies 2017. gada vēlēšanās Nīderlandē, Francijā un Vācijā, un, iespējams, arī Itālijā, kas sekos pēc šā gada decembra konstitucionālā referenduma. Valdības un valdošās politiskās partijas būs spiestas īstenot ekspansīvāku fiskālo politiku, tai skaitā, palielināt aizsardzības izdevumus. Valdošās politiskās partijas būs spiestas rast jaunas stratēģijas un alianses, lai palēninātu jaunu populistu partiju rašanos un esošo nostiprināšanos.
Neskatoties uz sarežģīto situāciju, eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1.8%, bet 2017. un 2018. gadā par 1.6%. Brexit process joprojām ir neskaidrs.
Līdz šim britu ekonomika ir bijusi elastīga, tomēr tā saskarsies ar palēnināšanos. Ja šogad ekonomika augs par 2%, tad 2017. gadā IKP pieaugs vien par 1.4% un 1.7% 2018. gadā. Apvienotās Karalistes spējas aktivizēt un novadīt izstāšanos ir ierobežotas, kas noved pie trim iespējamiem scenārijiem: valsts izstāšanās no ES aizkavējas; izstāšanās nenotiek pēc smagākā scenārija; parādās iespējas jaunām vēlēšanām.
Strauji augošo ekonomiku perspektīvas uzlabosies vien nedaudz, jo Krievija un Brazīlija lēnīgi izkļūst no recesijas, bet Ķīnas izaugsme kontrolētā tempā sarūk. Krievijas un Brazīlijas IKP pamazām stabilizējas un 2017. gadā abas ekonomikas atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Indijā joprojām ir straujākā izaugsme starp BRIC valstīm. Ķīna turpinās nodrošināt labu gada pieaugumu par 6-6.5%, bet augsts parādsaistību slogs, nestabils mājokļu tirgus un jaudas pārpalikums rūpniecībā turpinās apgrūtināt Pekinas noteikto ekonomisko ambīciju sasniegšanu.
Vairāki Trampa plānotie ekonomikas politikas elementi labi saskan ar to, ko jau labu laiku aicina daudzi ekonomisti un starptautiskās organizācijas. Jaunas fiskālās iniciatīvas un strukturālā politika var palielināt pieprasījumu un potenciālo ASV izaugsmi.
Tas var atslogot centrālo banku, jo monetārās politikas efektivitāte kļūst vājāka, bet tās trūkumi (lielāka ekonomiskā nevienlīdzība, vājāks reformu spiediens un paaugstināti finanšu tirgus nestabilitātes riski) aizvien skaidrāki. Bet, novirzot fokusu uz fiskālo un strukturālo politiku, no problēmām izvairīties nevar. Politisko lēmumu pieņemšanas process ir laikietilpīgs, un tiek apšaubīta centrālo banku neatkarība (piemēram, ASV, Lielbritānijā un zināmā mērā arī Zviedrijā). Dažas centrālās bankas var piespiest turpināt paplašināt savas aktīvu uzpirkšanas programmas, lai mīkstinātu pieaugošās ilgtermiņa obligāciju ienesīguma pieauguma draudus valstīs ar vājām valdības finansēm, piemēram, Itālijā. Globālā zemas inflācijas vide sāks izjust spiedienu, jo jaudu noslodze ir sasniegusi salīdzinoši augstu līmeni. Tikmēr Lielbritānijā un ASV ir ceļā uz ekonomisko norobežošanos. Tas vājinās globālos inflācijas samazināšanās spēkus, un izraisīs apstākļus, kad pieaug iekšzemes faktoru ietekme uz inflāciju.
Zviedrijas ekonomikas perspektīvas ir labas. IKP šogad pieaugs par 3.7%. Nākamgad IKP celsies par 2.8%, bet 2018. gadā par 2.3%. Galvenais IKP virzītājs ir publiskais patēriņš (bēgļu pārvietošana) un kapitāla izdevumi (mājokļu deficīts). Neskatoties uz spēcīgo nodarbinātības pieaugumu, labu reālās algas pieaugumu un pozitīvu bagātības efektu, uzkrājumu līmenis ir rekordliels - 16% no rīcībā esošajiem ienākumiem. Mājsaimniecības, šķiet, ir skeptiskas par nākotni, jo ir nenoteiktība par starptautiskajiem apstākļiem un Zviedrijas politisko situāciju.
