Augustā Latvijā atkal atgriezās deflācija, kuru galvenokārt diktēja energoresursu cenu kritums. Kad preces atsāks sadārdzināties, un vai izdosies iztikt bez krasiem cenu kāpumiem?
Augustā patēriņa cenu līmenis saruka par 0,2%. Precēm cenas samazinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6%.
Energoresursu cenas saglabāsies zemas
Patēriņa cenu līmeņa izmaiņas visvairāk ietekmēja cenu kritums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, transportu, kā arī cenu pieaugumam pārtikai, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Deflācijas atgriešanos galvenokārt noteica energoresursu cenu krituma ietekme, kas vēl turpmākajos mēnešos saglabāsies. Tādēļ tuvākajos mēnešos vēl iespējama deflācija.
Zūdot bāzes ietekmei, inflācija sāks nostiprināties. Pārtika, visticamāk, turpinās pakāpenisku sadārdzināšanos.
Nav risku straujam cenu kāpumam
Šobrīd nav saredzami kādi nopietni riski krasākam cenu kāpumam. Ārējie faktori caur preču cenām pieturēs inflāciju, jo pakalpojumu sadārdzināšanās turpināsies raitāk.
Spiediens no algu puses ir nedaudz norimis, bet nav izzudis. Līdz ar nākamo gadu tas, līdz ar darba tirgus uzsilšanu, atkal sāks pastiprināties, ko pamanīsim arī cenu izmaiņās.
Tādēļ šogad inflācija būs tikai nedaudz virs 0, bet nākamgad tā var jau pārsniegt 2%.
Tomēr, ņemot vērā visai augsto nenoteiktību par ekonomikas perspektīvām, pastiprinātas inflācijas riski ir tāla perspektīva. Kaut arī inflācijas gaidas pasaulē ir atguvušās, tās ir zemā līmenī. To nosaka nodarbinātības un jaudu kritums pasaulē.
Atgūšanās ir bijusi pietiekami strauja, bet paies vēl laiks, līdz tik sasniegts pirmskrīzes līmenis, kas atjaunotu cerības uz inflācijas paātrināšanos.
