2017. gada martā patēriņa cenu līmenis Latvijā pieauga par 0.9%, savukārt gada inflācija sasniedza 3.4%, kas ir pēdējo gadu augstākais punkts. Ja vērojamais pakalpojumu cenu kāpums, kas palielinājās par 3%, ir ierasts, tad tagad straujš cenu kāpums uzrādās arī precēm – 3.5%. Arī aprīlī inflācija vēl var atnest pārsteigumus un jaunus rekordus.
Patlaban nozīmīgākie inflāciju veicinoši faktori ir pārtikas un degvielas cenu kāpums. Tomēr papildus tam lielu ietekmi veido mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās. Tāpat pēc ilgstošās samazinājuma perioda sāk pieaugt telekomunikāciju pakalpojumu cenas.
Lai arī turpmākajos mēnešos tās kāpums nedaudz atslābs, jau rudenī inflācija var sasparoties no jauna un pietuvoties tuvāk 4% atzīmei. Labvēlīgāki nosacījumi ekonomikā sildīs cenas un pakalpojumi turpinās sadārdzināties. Turklāt primārās tendences joprojām diktēs pārtikas un energoresursu cenas, kuras var nest vēl daudz pārsteigumu. Straujais gada sākums liek pārskatīt arī gada vidējo prognozi, to paaugstinot līdz 3%. Lai arī pašreizējās prognozes sola krietni straujāku cenu kāpumu, tas nebūs pārmērīgi straujš – pasaulē joprojām dominē zemas inflācijas vides apstākļi. Drīzumā norims energoresursu cenu kāpuma ietekme, kas stabilizēs arī inflāciju. Tomēr sabiedrībā inflācijas uztvere saasināsies, jo to noteiks straujāks cenu kāpums pārtikai.
Atdzīvojas arī inflācija pasaulē
Pēdējos mēnešos inflācija pasaulē ir turpinājusi pieaugt, kas varētu liecināt, ka nulles inflācijas laikmets lielākajā daļā valstu ir noslēdzies. Augšupeja galvenokārt veidojas no zemā bāzes efekta, jo agrākais enerģijas cenu kritums izzūd no gada inflācijas rādītājiem un ir augušas arī naftas cenas. Tāpat patēriņa cenu kāpumu veicinājis pārtikas cenu kāpums. Pastāv vairāki iespējamās augstākas inflācijas iemesli. Resursu izmantošanas līmenis daudzās valstīs pieaug, bet protekcionisma vēsmas var pastiprināt saistību starp resursu izmantošanas un atalgojuma izmaiņām, kas attiecīgi veicinās cenu kāpumu. Piemēram, tieša ietekme uz inflāciju var būt ASV plānotajam robežu nodoklim. Īstermiņā papildu risks ir sekundārā ietekme no pieaugošajām enerģijas un pārtikas cenām. Arī valūtu vērtības kritums daudzās valstīs papildus stimulēs inflāciju, jo īpaši Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā.
Eirozonā PCI gada pirmajā pusē pietuvosies 2%. Taču eirozonas inflācija šogad būs 1.6%, nākamgad 1%.
Augošā inflācija audzēs arī inflācijas gaidas. Līdz ar to kritiskais moments, vai pašreizējās inflācijas vide saglabāsies, būs 2017. gada otra puse vai 2018. gada sākums. Kamēr pasaulē nav saskatāms izteikts darba samaksas kāpums, nav pamata uzskatīt, ka inflācijas apstākļi, kuri dominē pēdējo desmit gadu laikā, strauji izzudīs. Neskatoties uz pastāvošo bezdarba līmeni, algu pieaugums ir saglabājies zems, bet centrālo banku un valdību centieni to paātrināt nav sekmējušies. Turklāt joprojām ir grūti noteikt, cik spēcīgas strukturālās pārmaiņas, patiesībā ir šajā pēckrīzes periodā ir notikušas. Pieredze saka, ka resursu noslodzes pieaugums inflāciju ietekmē tikai ar laika nobīdi. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ cikliskie faktori var nebūt pietiekami nozīmīgi, lai būtiski mainītu inflācijas vidi līdz pat 2018. gadam.
