Šā gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar pirmo, Latvijas iekšējais kopprodukts (IKP) ir pieaudzis 1.2%, savukārt gada laikā ekonomika ir palielinājusies par 2.7%. IKP pieaugumu veidoja kāpums rūpniecībā par 2% un pakalpojumu nozarēs (bez tirdzniecības) par 3%, taču pagaidām ainu par 2. ceturkšņa ekonomikas veikumu veido ļoti ierobežots informācijas daudzums.
Saskaņā ar pieejamajiem datiem, salīdzinot ar pirmo ceturksni, situācija kopumā ir uzlabojusies, tomēr nozarēm raksturīgs nevienmērīgs sniegums. Ne tik pozitīva aina sagaidāma būvniecībā, kam par iemeslu kļuvušas izmaiņas ES finansējuma pieejamībā. Tajā pašā laikā mazākos apmēros – privātajā sektorā – aktivitāte saglabāsies. Tāpat sarežģītu situāciju varētu atspoguļot tranzīta dati.
Tendences – globālas
Ekonomikā vērojamie procesi lielos vilcienos iet kopsolī ar kopējām tendencēm pasaulē, lai arī savu lomu nospēlē arī vietējie faktori. Pirmajā ceturksnī vāja aktivitāte bija vērojama ASV, līdzīga aina bija raksturīga arī eirozonas rādītājiem. Tāpat gada sākumā pastiprināta uzmanība un bažas bija saistītas ar Krievijas ekonomikas problēmu ietekmi uz Latviju. Savukārt Latvijā joprojām tika risinātas domstarpības par Maksātnespējas likumu, kas tikai pastiprināja nenoteiktību un veicināja ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Sekojot tendencēm ASV un Eiropas ekonomikās, energoresursu cenu kritumam, otrais ceturksnis ir kļuvis dzīvīgāks. Krievijas ekonomikas sarežģījumi un politiskā saspīlējuma negatīvā ietekme līdz šim ir bijusi ierobežota. Lai arī kopējās tendencēs krasu izmaiņu nav, vairākos segmentos, piemēram, tūrismā un atsevišķos pakalpojumu sektoros, akcenti ir mainījušies. Tas ir radījis grūtības, tomēr ir piespiedis aktivizēties jaunu ārējo tirgu apgūšanai un pamainīt līdzšinējo darbības modeli. Par spīti īstermiņa sitienam – tam būs ilgtermiņa ieguvumi.
„Nekas īsti nenotiek”?
Lai arī IKP izaugsme ir nedaudz paātrinājusies, tās temps tuvākajos divos gados saglabāsies mērens. Tas neatbildīs iedzīvotāju gaidām pēc straujāka dzīves līmeņa kāpuma, gan politiķu vēlmei audzēt reitingus, tas ir, budžeta tēriņus. Tādēļ izteikumos dzirdēsim to, ka „nekas īsti nenotiek”. Lai notiktu, sparīgāk ir jāveic reformas, jāstrādā pie investīciju piesaistīšanas, pie eksporta tirgiem un jāveicina uzņēmēju vēlme attīstīties.
Jārēķinās arī ar sarežģīto ārējo vidi, tas ir eirozonas izaugsmes ierobežojumiem, snauduļojošo parādu krīzi, tai skaitā Grieķijas faktoru, kā arī Austrumu kaimiņa ilgtermiņa ekonomikas problēmām. Šā gada izaugsmes prognozi saglabājam nemainītu – 2.4%. Augstākminētie riski ierobežo iespējas sagaidīt straujāku izaugsmi arī nākamgad. Tādēļ nākamā gada IKP pieauguma prognoze ir 2.7% apmērā.
