Valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295.4 miljonu eiro jeb 1% apmērā no IKP. No vienas puses, 1% nav nekas ārkārtējs – ekonomika aug un, ieslistot ES fondu apgūšanai, ļauj mazināt parāda attiecību pret IKP. No otras puses, mēs nespējam "savilkt galus" apstākļos, kad ekonomika atrodas labā izaugsmes fāzē.
Nevedas arī pieteiktās reformas veselības nozarē, kuru dēļ tika palielināts deficīts. Un kur nu vēl daudzas citas vajadzības! Situācija pagaidām ir stabila, un parāda mērogs nav dramatisks. Taču riski ir nākotnē. Krīzes apstākļos tie ļoti ātri akumulēsies un var kļūt par nopietnu slogu valsts budžetam un sabiedrībai. Ir saprotami argumenti un daudzās nepieciešamības. Kaimiņiem gan neiet vieglāk, tomēr tie ir spējuši panākt vēlamo.
Veiksmīgās izaugsmes rezultātā valsts parāds ir sarucis no 40% līdz 35.9% no IKP.
Igaunijas budžeta deficīts pērn bija 0.5% no IKP. Valsts parāds Igaunijā ir starp zemākajiem ES – vien 8% no IKP, un šo gadu igauņi plāno noslēgt budžetu ar 0.5% pārpalikumu apmērā. Tajā pašā laikā lietuvieši pērno gadu spēja noslēgt ar 0.7% pārpalikumu un samazināt valsts parādu par 1.3 miljardiem eiro jeb no 39.4% līdz 34.2%. Šogad Lietuva izvirzījusi mērķi sasniegt 0.4% budžeta pārpalikumu. Lai arī zviedri ir citās pozīcijās, sabiedrības gaidas pēc valsts pakalpojumu kvalitātes uzlabojumiem ir tikpat milzīgas. Tur šogad tiek plānots 0.33% pārpalikums no IKP. Zviedrijas valdības parāds ir noslīdējis zem 35% jeb zemākajam līmenim pēdējo 40 gadu laikā.
Labie izaugsmes gadi paskries ātri, un pienāks arī sarežģīts periods, kad gribēsies ”paņemt patēriņa kredītu”, lai izdzīvotu līdz labākiem laikiem.
Bet ko darīt, ja nosacījumi pasaulē mainīsies un līdz ar tiem mainīsies skatījums uz mums kā uz potenciālo aizņēmēju? Tad var nākties savilkt jostas ciešāk nekā gribētos. Tādēļ samērīgai, bet tomēr aktīvākai virzībai uz bezdeficīta budžetu tuvākajos gados ir jākļūst par vienu no valdības prioritātēm. Spiediens uz budžetu turpmākajos gados būs milzīgs – nepieciešamība palielināt algas, uzlabot infrastruktūru būs primārie izaicinājumi. Taču tas jāveic kopsolī ar neērtajām, bet nepieciešamajām strukturālajām reformām.
