Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 18.04.2019
valsts budžets | IKP | plānošana

Labākais laiks, lai panāktu bezdeficīta budžetu

Labākais laiks, lai panāktu bezdeficīta budžetu Dainis Gašpuitis

Valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295.4 miljonu eiro jeb 1% no IKP apmērā. No vienas puses 1% nav nekas ārkārtējs – ekonomika aug, kas ļauj tāpat mazināt parāda attiecību pret IKP un iesilstot ES fondu apgūšanai. Taču no citas puses, mēs nespējam savilkt galus apstākļos, kad ekonomika atrodas labā izaugsmes fāzē.

Nevedas arī pieteiktās reformas veselības nozarē, kā dēl tika palielināts deficīts. Un kur vēl daudzās citas nepieciešamības. Situācija pagaidām ir stabila un parāda mērogs nav dramatisks. Taču riski ir nākotnē. Krīzes apstākļos tas ļoti ātri akumulēsies un var kļūt par nopietnu slogu valsts budžetam un sabiedrībai nākotnē. Ir saprotami argumenti un daudzās nepieciešamības. Taču kaimiņiem neiet vieglāk, bet tie ir spējuši panākt vēlamo.

Veiksmīgās izaugsmes dēļ valsts parāds ir sarucis no 40% līdz 35.9% no IKP.

Igaunijas budžeta deficīts pērn bija 0.5% no IKP. Taču viņiem nav ko pārmest, jo valsts parāds ir starp zemākajiem ES – vien 8% no IKP, un šo gadu plāno budžetu noslēgt ar pārpalikumu 0.5% apmērā. Tajā pašā laikā lietuvieši pērno gadu spēja noslēgt ar pārpalikumu 0.7% apmērā un samazināt valsts parādu par 1.3 miljardiem eiro jeb no 39.4% līdz 34.2%. Šogad Lietuva nomērķējusi uz pārpalikumu 0.4% apmērā. Lai arī varam teikt, ka zviedri ir citās pozīcijās, sabiedrības gaidas pēc valsts pakalpojumu kvalitātes uzlabojumiem ir tikpat milzīgs. Tur šogad tiek mērķēts uz pārpalikumu 0.33% no IKP. Zviedrijas valdības parāds ir noslīdējis zem 35% jeb zemākajam līmenim pēdējo 40 gadu laikā.

Labie izaugsmes gadi paskries ātri un pienāks arī sarežģīts periods, kad gribēsies ”paņemt patēriņa kredītu”, lai izdzīvotu līdz labākiem laikiem.

Bet jautājums ir – ko darīt, ja nosacījumi pasaulē mainīsies un attiecīgi skatījums uz mums kā potenciālo aizņēmēju? Tad var nākties savilkt jostas ciešāk, nekā gribēsies. Tādēļ samērīgi, bet tomēr aktīvākai virzībai uz bezdeficīta budžetu tuvākajos gados ir jābūt par vienu no top valdības prioritātēm. Spiediens uz budžetu turpmākajos gados būs milzīgs – palielināt algas, uzlabot infrastruktūru būs primāri izaicinājumi. Taču tas ir jāveic kopsolī ar neērtajām, bet nepieciešamajām strukturālajām reformām.

Dainis Gašpuitis,
SEB bankas ekonomists

  • Ekonomiskā vide - 04.03.2019

    Algas šogad sasniegs jaunas virsotnes

    Algas šogad sasniegs jaunas virsotnes

    2018. gadā bruto darba samaksa pārsniegusi zīmīgo 1000, sasniedzot 1004 eiro. Gada laikā tā kāpusi par 8,4% jeb 78 eiro. Turklāt pieaugums bijis vērojams visās jomās. Gada laikā pieaugusi arī neto alga – gada nogalē iedzīvotāji vidēji “uz rokas” saņēma jau 714 eiro. Kādu līmeni algas sasniegs šogad?

    Lasīt vairāk

  • Ekonomiskā vide - 24.01.2019

    Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X

    Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X

    Jautājumi par to, vai gaidāma krīze, tāpat kā padomi, kā rīkoties tās gadījumā, pasaules masu medijos parādās arvien biežāk. Izaugsmes tempiem palēninoties un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāstam paplašinoties, saasinās uzņēmēju un patērētāju uztvere un pieplok pacilātais noskaņojums.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.