Iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī ir sarucis, taču ne tādā apmērā, ko piedzīvojušas Covid-19 smagāk skartās valstis. Nozares, kas bremzēja kopējo kritumu pirmajā ceturksnī, jau šobrīd strādā ar mīnusa zīmi. Taču ir pamats prognozēt, ka Latvija šo krīzi spēs pārvarēt veiksmīgāk un uzrādīt labākus rezultātus nekā vidēji eirozonā.
Pirmajā ceturksnī Latvijas IKP saruka 1,5% apmērā. Tas nav starp labākajiem rezultātiem, jo ir valstis, kas uzrāda pieaugumu, piemēram, Lietuva, Zviedrija, Polija, taču uzrāda daudz labāku situāciju par to, kas vērojama Itālijā, Francijā, Spānijā.
Nozares bremzē kopējo kritumu
Visai straujš pieaugums, kas disonē uz kopējā nozaru fona, bijis būvniecībā (+14.9%). Nozares, kas spēja noturēt kāpumu, bremzējot kopējo kritumu, bija valsts pārvalde, izglītības, veselības, komercpakalpojumu un NĪ nozares.
Otrajā ceturksnī šo nozaru, varbūt izņemot valsts pārvaldi, veikums jau būs ar mīnusa zīmi.
Pārējās nozares, kuras vistiešāk skāra ierobežojumu ieviešana, jau pirmajā ceturksnī nonāca lejupslīdē – izklaides, atpūtas, ēdināšanas, izmitināšanas un tirdzniecības jomas. Situācija negatīvi ir izvērsusies arī IKT nozarei (-6.3%). Neliels kritums bija arī apstrādes rūpniecībā (-1.2%).
Tikmēr finanses un tranzīta sektors atspoguļo norises, kas iesākās pērn. Finanšu sektors turpinās atspoguļot strukturālās pārmaiņas, gan arī ekonomikā notiekošo un pie izaugsmes varētu atgriezties nākamgad. Kamēr tranzītā sarežģītā situācija, neatkarīgi no kopējām tendencēm, varētu ievilkties ilgāk.
Gaidāms dziļāks kritums
Otrā ceturkšņa dati uzrādīs dziļāku kritumu, taču, dzīvojot reālajā laikā, smagākais varētu būt jau aiz muguras. Ekonomika atgūsies un virzīsies pirmskrīzes virzienā.
Pašreizējā satiksmes atjaunošanās ir laba zīme ekonomikai. To, cik veiksmīgi tā ritēs, noteiks panākumi cīņā ar vīrusu un valdību atbalsta pasākumu efektivitāte. Valstis cīņai ar vīrusu ir izdalījušas pamatīgus resursus, tomēr vēl nāksies pārbaudīt šo pasākumu efektivitāti.
Risks ir sasteigt ierobežojumu noņemšanu, jo pasaulē vīruss turpina plosīties un vairākas valstis jau ir paspējušas piedzīvot atsevišķu ierobežojumu atjaunošanu.
Tomēr, visdrīzāk, ja pat vīruss atkal uzplaiksnīs, reakcija būs savlaicīgāka un līdz ar to tik masveidīgi ierobežojumu nesekos.
Riski saglabājas
Rudenī globālā ekonomika var sākt izjust pieaugošā bezdarba ietekmi. Jārēķinās, ka atgriezīsies tie faktori, kas nobremzēja globālās ekonomikas un tirdzniecības aktivitāti pirms vīrusa. ASV un Ķīnas domstarpības turpinās uzturēt nenoteiktību.
Tādēļ noskaņojums būs ļoti svārstīgs, bet tuvākajā laikā uzlabosies, jo ierobežojošie pasākumi tiks atviegloti, kas daudziem sniegs iespējas atsākt darbību. Sekos arī atsitiens, kad daudzi uzņēmumi konstatēs, ka darbību iepriekšējā formātā un apjomā atjaunot nav iespējams.
Tā kā cietīs globālais patēriņš, arī eksporta iespējas būs komplicētas. Daudzas valstis būs noslēgtas ilgāk, jo nespēs iegrožot vīrusa izplatību. Taču patlaban iezīmējas tendences, kas ļauj izteikt prognozes, ka Latvija spēs šo krīzi pārvarēt veiksmīgāk un uzrādīt labākus rezultātus nekā vidēji eirozonā.
