Šā gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājās līdz 7.7%. Gada laikā tas ir sarucis par 1.2 procentpunktiem jeb 11.2 tūkstošiem. Tomēr bez darba joprojām ir 75.4 tūkstoši cilvēku. Tikmēr nodarbinātība ir sasniegusi 64.4%, kas jau ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, tomēr, salīdzinot ar Igauniju (~68%), vēl ir kur tiekties.
Visi nosacījumi ekonomikā veicinās bezdarba tālāku rukšanu. Taču tālākās iespējas straujākam kritumam kļūst ierobežotākas, kā dēļ risinājumu prasīs arvien niansētāku pieeju. Arvien izteiktāk parādās strukturālās problēmas, kad prasmes uz zināšanas neatbilst darba tirgus vajadzībām, kā arī reģionālais aspekts, kas bezdarbu noteiktās vietās uzturēs salīdzinoši augstu. Tādejādi turpmākie risinājumi meklējami mājokļu pieejamībā vietās, kur ekonomiskā aktivitāte sit augstu vilni, jāmeklē risinājumi iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai, jāpilnveido un jāuzlabo nepieciešamo prasmju apguves iespējas bezdarbniekiem.
Neskatoties uz to, nāksies risināt imigrācijas jautājumu, kas visticamāk aktīvāk virzīsies pēc vēlēšanām.
Tā kā bezdarbnieku resurss pamazām tiek izsmelts, vērtējot darba tirgu, jāpievērš uzmanība arī ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, kuru skaits otrajā ceturksnī veidoja 428 tūkstošus. No tiem tikai 57 tūkstošiem ir augstākā izglītība, 140 tūkstošiem pamatizglītība vai zemāka par to. 230 tūkstošiem ir vidējā vai profesionālā izglītība. Tas ir resurss, kas prasa padziļinātu izpēti par iemesliem, kā dēļ šī iedzīvotāju daļa ir ekonomiski neaktīva. Tomēr tas, ka šajā grupā ir relatīvi mazs skaits ar augstāko izglītību parāda, ka atbilstoša motivācija un iespējas iegūt vai uzlabot zināšanas, kā arī elastīgākas darba iespējas var šos cilvēkus ieinteresēt iesaistīties darba tirgū.
Jāpiezīmē, ka Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs 7.7%. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5.1%, bet Lietuvā 5.9%.
