Lai gan februāra tirdzniecības apjomi joprojām rāda negatīvu ainu, turpmākais gads varētu izvērsties krietni pozitīvāks – pat par spīti bezdarba pieaugumam iedzīvotāji ir izveidojuši būtiskus uzkrājumus, kas nonāks patēriņā.
Februārī mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 8,5%.
Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7%. Nepārtikas preču apjoms, neieskaitot autodegvielu, kritās par 21,5%, bet autodegvielas palielinājās par 5,2%.
Būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (+20,5%) un elektroierīču mazumtirdzniecībā (+20,0%).
Ievērojams apgrozījuma kritums bija apģērbu un apavu (–63,9%), kultūras preču un atpūtas preču mazumtirdzniecībā (–37,0%), kā arī nespecializētajos veikalos (–35,7%).
Atlabšana ieilgs
Par februāra vājo veikumu jau signalizēja maksājumu karšu kritums, kas SEB bankas gadījumā norādīja uz līdzvērtīgu kritumu pērnā gada aprīlī pieredzētajam (–9%). Tas apstiprinājās.
Tomēr, ja pērn maijā kritums jau tika praktiski neitralizēts, tad šogad atkopšanās nedaudz ieilgs. Pamatā situāciju turpina nospiest ieviestie ierobežojumi, kas aprīlī tiks nedaudz mīkstināti.
Ņemot vērā nestabilo epidemioloģisko situāciju, būtiskāki atvieglojumi varētu sekot aprīļa beigās vai maijā, kad nozare strauji ieleks plusos, jo bremzes, kas notur sektoru, tiks atlaistas.
Šaujampulveris ir sagatavots
Lai arī bezdarbs ir pieaudzis, tomēr aizturētais patēriņš un noguldījumu šaujampulveris darīs savu.
Gada laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par 1.11 miljardiem eiro, no kuriem liela daļa, ekonomikai atveroties, nonāks tur, kur tam tiem pienāktos – patēriņā.
Ātro atgūšanās potenciālu apstiprina pērnā gada pieredze. Šobrīd, neskatoties uz sarežģījumiem, ir laiks pievērsties e-kanālu un pakalpojumu nostiprināšanai, jo e-komercijas attīstība tuvāko gadu laikā vismaz trīskārt apsteigs tradicionālo.
Tādēļ, lai arī gada sākums būs nozarei nelabvēlīgs, turpmākajos mēnešos tā atgūs nokavēto un gads noslēgsies ar pieaugumu. Pieauguma iespējas turpinās diktēt Covid-19. Jo labāk izdosies kontrolēt vīrusu, jo labāks veikum būs tirdzniecībai un ekonomikai kopumā.
Pozitīvā scenārijā izaugsme var būt ap 5%. Turpretim, ja nepieciešams uzturēt ierobežojumus ilgāk, pieaugums var būt krietni pieticīgāks: +1,5%.
