SEB bankas jaunākais ekonomikas apskats Nordic Outlook norāda uz pozitīvām tendencēm kā pasaules, tā Baltijas ekonomikā. Kādas tendences jāņem vērā mūsu uzņēmējiem? Šobrīd diezgan droši var teikt ka globālās krīzes izraisītajam taupīšanas režīmam pasaulē beidzot pienācis gals, un pasaules ekonomika ieiet jaunā ciklā, ko raksturo vēlme investēt un gūt lielāku peļņu. Vienlaikus iezīmējas izmaiņas centrālo banku politikā, kas iezīmē nulles procentu likmju un naudas drukāšanas posma noslēgšanos.
ASV Tramponomikas draudi un iespējas
ASV šobrīd gaida aprīļa beigas, kad Kongress saņems budžeta projektu, taču jau tagad skaidrs, ka visus savus solījumus Donalds Tramps izpildīt nevarēs. SEB ekonomikas eksperti norāda, ka viņa plāns balstīsies uz trim vaļiem – nodokļu samazināšanu, ieguldījumiem infrastruktūrā, kā arī budžeta izdevumu un birokrātijas mazināšanu.
Tomēr kopumā apstākļi ASV ekonomikas izaugsmei ir labi, ko sekmē gan situācija darba tirgū (bezdarba samazināšanās un ilgi gaidītais algu pieaugums), gan augstā aktivitāte akciju un mājokļu tirgū. ASV uzņēmumu noskaņojumu uzlabo gaidas par iespējamo nodokļu samazināšanu un pašmāju uzņēmumu lielāku atbalstu.
Vienlaikus augšupejai traucējošas var izrādīties D.Trampa vēlme īstenot konfrontējošu tirdzniecības politiku un globālās ģeopolitikas rezonanse, tāpat arī ekonomiku var piebremzēt procentu likmju un dolāra kursa kāpums. SEB ekspertu prognozētais ASV ekonomikas temps šogad, un nākamgad ir 2.6%.
Eiropas ekonomika politiku ignorē
Atskatoties uz aizvadīto gadu eirozonā, eksperti secina, ka sliktākās prognozes tomēr nav piepildījušās, un ekonomikas reakcija uz politiskiem satricinājumiem (Brexit) ir bijusi niecīga. Nodarbinātība eirozonā šobrīd ir sasniegusi pirmskrīzes līmeni, aizvien vairāk uzlabojas apstākļi arī investīcijām un patēriņam. Taču arī Eiropā ir savi neatbildētie jautājumi, kas gaida uz vēlēšanām Vācijā, Nīderlandē, Francijā, iekšpolitikas virzību Polijā un Ungārijā, kā arī to, kā ekonomiskā situācija risināsies Grieķijā un Itālijā.
Sagaidāms, ka eirozonas valstu kopējais ekonomikas apjoms šogad augs par 1.8%, bet nākamgad par 1.9%.
Arī Latvija uz pozitīvā viļņa
Arī Latvijas ekonomikā šogad dominēs pozitīvās tendences. “Šogad un nākamgad Latvija būs Baltijas līderis IKP izaugsmē ar 3.5% 2017. un 2018. gadā. Igaunijas ekonomika šogad pieaugs par 2.2%, bet nākamgad par 3.1%, savukārt Lietuvas IKP šogad augs par 2.5% un 2018. gadā – par 3.1%,” uzsver SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Nosacījumi patēriņa pieaugumam Latvijā ir labvēlīgi. Eksports atgūsies, reālā darba alga augs un bezdarbs samazināsies, tiesa gan – izaugsmes tempi nebūs ātri. ES fondu pieejamība ekonomikā iepludinās jaunas asinis – īpaši tas attiecināms uz būvniecības sektoru.
Kopumā, lai gan ekonomiskais noskaņojums Latvijā nepiedzīvos krasas izmaiņas, tas tomēr stabili virzīsies uz pozitīvo pusi, bet mūsu izaugsme būs lēnāka par globālo.
Baltijai jāseko globālām tendencēm
Pārāk liela atkarība no ES fondiem ir novērojama visās trijās Baltijas valstīs, un tas ir viens no iemesliem, kas liedz runāt par strauju investīciju pieaugumu Baltijā.
Visā ES vērojams preču eksporta pieaugums, taču vēl straujāk aug pakalpojumu eksports – kā norāda ekonomikas eksperti, šī ir tendence, kuru vajadzētu ņemt vērā vietējiem uzņēmējiem.
Kritiskie momenti eksportā varētu būt joprojām nozīmīgais un neprognozējamais Krievijas tirgus, kā arī Lielbritānijas tirgus, kur kādā mirklī, iespējams, var nebūt skaidri eksporta nosacījumi.
Tikmēr Baltijas darba tirgū no vienas puses augs pieprasījums pēc darbiniekiem, bet no otras puses – darba devēji meklēs aizvien jaunas iespējas samazināt darbaspēka izmaksas.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem joprojām ir iedzīvotāju skaita samazināšanās – cerības uz emigrācijas apstāšanos līdz šim nav attaisnojušās. Strauji pagriezieni demogrāfiskajā situācijā īsti nav iespējami, taču jāsāk domāt, kā ģenerēt naudu ārpus Latvijas un Baltijas robežām, lai to varētu novirzīt demogrāfijas jautājumu risināšanai.
