Jautājumi par to, vai gaidāma krīze, tāpat kā padomi, kā rīkoties tās gadījumā, pasaules masu medijos parādās arvien biežāk. Izaugsmes tempiem palēninoties un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāstam paplašinoties, saasinās uzņēmēju un patērētāju uztvere un pieplok pacilātais noskaņojums.
Ja ASV piedzīvo recesiju, tās sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša, arī to sagaida lejupslīde. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs gada ceturkšņus, ir vērojamas zināmas tendenču atšķirības. Šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un neapies Latviju. Pasaule pievērš tik lielu uzmanību ASV tāpēc, ka notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā.
Ne velti mēdz teikt, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas
Bažas par to, ka ASV briest jauna lejupslīde, uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis noteikt to visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam, tāpēc bažas ir pamatotas. Viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir liecinājis par gaidāmo lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas attēlo starpību starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un divu gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz diviem gadiem, tad šī starpība (10 gadu mīnus 2 gadi) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās divu gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadu ienesīgumu, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Pēdējo 40 gadu laikā tā ir pievīlusi tikai vienu reizi — 1998. gadā. Tomēr jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli — par 7 bāzes punktiem, turklāt ļoti īsu laiku.
Lai arī neizbēgams, recesijas stāvoklis nav ekonomikai raksturīgs
Tāpēc prognozes šādu iespēju neparedz. Normāls ekonomikas stāvoklis ir izaugsme. ASV pēdējos 100 gados ir piedzīvojušas 18 recesiju, un ekonomika ir bijusi lejupslīdes posmā mazāk nekā 20% šā laika. Pēdējās desmitgadēs recesijas ir bijušas retāk. Pēdējā pusgadsimtā ASV ir piedzīvojušas tikai septiņas lejupslīdes, kas kopumā ir aizņēmušas vien 14% šā laikposma. Tā kā vēsturiskais modelis ir tāds, ka ASV ekonomika ir globālā ekonomikas cikla lokomotīve, tās lejupslīdes risks izraisa lielu interesi visas pasaules finanšu tirgos.
Tāpat kā ekonomikā kopumā, arī akciju tirgos normāls stāvoklis ir cenu pieaugums. Kopš 1928. gada ikgadējais S&P 500 akciju indeksa pieaugums (izņemot dividenžu ienesīgumu) vidēji ir bijis nedaudz zem 6%. Izņēmums ir ekonomiskās lejupslīdes periodi. Kopš 1930. gadu Lielās depresijas līdz mūsdienām S&P500 ir samazinājies vismaz 10 no 14 periodiem. Jāpiezīmē, ka akciju tirgi var turpināt darboties salīdzinoši veiksmīgi arī vājākas izaugsmes posmos.
Dīvaini var likties tas, ka ASV ekonomiskie rādītāji šobrīd ir ļoti spēcīgi. Lai gan Piegādes vadības institūta (ISM) iepirkumu vadītāju indekss ir sācis kristies, tas joprojām ir krietni virs tā līmeņa (nedaudz virs 40), kad parasti aizsākas lejupslīde. ASV darba tirgus ir spēcīgs, bezdarbs ir gandrīz rekordzems un ir vērojams jaunu darbavietu skaita pieaugums.
Izaugsmes temps ir labs, tāpēc rodas loģisks jautājums — kā šo situāciju izskaidrot
Darba tirgus vēsturiski ir uzrādījis pienācīgu darba vietu skaita pieaugumu un relatīvi zemu bezdarba līmeni arī laikā, kad līkne ir bijusi apgriezta. Tas nav nekas neparasts, jo darba tirgus reakcija uz ekonomikā notiekošo parasti ir novēlota. Spēcīgs darba tirgus nav pretrunā ar iespējamo recesijas tuvošanos, jo piedāvājuma ierobežojumi kļūst arvien labāk saskatāmi un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk atrast darbiniekus. Līdzīgi ir arī ar noskaņojuma rādītājiem. Pirms pēdējām piecām recesijām, izņemot 1981. gadu, dienā, kad ienesīguma līkne bija apgriezta, ISM indekss faktiski bija spēcīgāks nekā tas ir šodien. Arī patērētāju noskaņojums bija relatīvi optimistisks.
Lai apgalvotu, ka „šoreiz viss ir citādi”, ir grūti atrast pārliecinošu argumentu tam, kāpēc ekonomikas rādītāji patlaban ir tik atšķirīgi. Tādējādi ir grūti ignorēt fiksēto ienākumu tirgus signālu par tuvojošos lejupslīdi.
Kad varētu sāksies nākamā lejupslīde
Pēdējo piecu recesiju dati liecina, ka tā parasti sākas 10–23 mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad ienesīguma līkne ir kļuvusi negatīva. Ja izvēlamies vērtēt pēc vidējā termiņa (16 mēneši), tad iespējamā ekonomikas lejupslīde ASV sagaida 2020. gada vasarā. Šis scenārijs paredz, ka ienesīguma līkne turpina noplakt un drīzumā kļūst negatīva. Taču tam vēl jānotiek. Kad akciju tirgus sasniegs maksimumu? Vēsture liecina, ka S&P 500 indekss sasniedz maksimumu 2–21 mēneša laikā pēc tam, kad līkne kļūst apgriezta. Pēdējās piecas recesijas vidēji ir sākušās 12 mēnešu laikā.
Īpaši interesanti ir tas, ka līdz šim, vismaz to var teikt par pēdējām piecām recesijām, pirms ienesīguma līkne ir kļuvusi negatīva, akciju tirgus nekad nav bijis maksimālā vērtībā. Ja šis pieņēmums ir spēkā, akciju tirgus maksimums, pirms to sagaida nepatikšanas, ir vēl priekšā.
Pašreizējos signālus nevajadzētu arī dramatizēt, jo precīzi paredzēt krīzes sākumu, iemeslus un tās mērogu tomēr nav iespējams
Izaugsmes palēnināšanās un vēlīnā cikla fāze padara ekonomiskos procesus jūtīgākus arī pret pastāvošajiem ģeopolitiskajiem riskiem, kas palielina recesijas iespējamību. Latvijas iespēja ir ņemt vērā signālus, tas ir, nepieļaut pārmērības budžeta tēriņos un uzturēt investīcijas konkurētspējas stiprināšanā. Ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas un ASV ieslīdēs recesijā, to sajutīs arī Eiropa. Cik lielā mērā, to rādīs laiks, un bažīties par to, ka pasauli un Latviju sagaida tāda pati krīze kā pirms 10 gadiem, nav nekāda pamata. Latvijas ekonomika ir nesalīdzināmi labākā situācijā, lai šo iespējamo sarežģījumu posmu pārvarētu salīdzinoši veiksmīgi un pat spētu to izmantot savā labā. Būtu jārēķinās ar to, ka izaugsmes nosacījumi vājināsies, īpaši tas attiecas uz eksportu. Gaidāmās lejupslīdes signāls būs tālāka globālās un reģionālās izaugsmes perspektīvu pasliktināšanās. Piezīme: pētījums liecina, ka no 153 recesijām Starptautiskais Valūtas fonds gadu pirms to sākuma ir prognozējis vien piecas.
