Kā liecina ātrais novērtējums, otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) gada laikā ir audzis par 4.8%, uzrādot augstāko kāpumu pēdējo piecu gadu laikā. Labā veikuma pamatā bija iespaidīgais rūpniecības pieaugums par 8%.
Pārliecinoši turpina ieskrieties arī būvniecības nozare (+14%), kas tuvāko gadu laikā būs nozīmīgs ekonomikas aktivitātes katalizators. Mērenā apjomā turpināja pieaugt pievienotā vērtība pakalpojuma nozarēs (+3%).
Veiksmīgs globālais fons
Patlaban visi faktori Latvijas ekonomikai ir izkārtojušies ļoti labvēlīgi. Globālais fons palīdz stiprināt eksporta un rūpniecības attīstības iespējas. Papildus tam arvien pārliecinošāk ekonomikā sāk atgriezties ES fondi. Tas veido pozitīvu vidi noskaņojumam sabiedrībā un attiecīgi patēriņa pieauguma turpinājumam. Šīs tendences labi parādās pieprasījumā pēc hipotekārajiem kredītiem, kas SEB bankā ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējo deviņu gadu laikā.
Turpmākajos ceturkšņos izaugsmes svārstības koriģēs būvniecības nozares atgūšanās temps, kuras ietekmē kopējā izaugsme var arī pārlēkt 5% atzīmei. Ļoti straujš kāpums varētu uzrādīties trešajā ceturksnī, jo vājais IKP pieaugums pērn rada bāzes efektu straujam kāpumam šogad.
Vai būs 5%
Redzot otrā ceturkšņa veikumu, aktuāls ir jautājums par tālākās izaugsmes perspektīvām. Proti – vai ekonomikas izaugsmes temps ir spējīgs pārsniegt 5%. Lai šādu tempu sasniegtu un noturētu, jāsaglabājas labvēlīgi apstākļi tālākai eksporta un rūpniecības izaugsmei, kā arī jāaktivizējas patēriņam. Tas, ko redzam – lai arī izaugsme mazumtirdzniecībā paātrinās, patēriņš kopumā vēl ir salīdzinoši viduvējs. Pārtikas tirdzniecība stagnē, bet nepārtikas preču tirdzniecībai nepieciešama tālāka nosacījumu stiprināšanās, piemēram, lielāka iedzīvotāju pārliecība par nākotni un straujāka nekustamā īpašuma tirgus attīstība.
Tādēļ, visticamāk, patēriņš uzlabosies pakāpeniski un nākamgad to stiprinās nodokļu izmaiņas, bet piesardzības noskaņa vēl pilnībā zudusi nebūs.
Jāņem vērā, ka arvien izteiktāk ekonomikā veidojas šaurās vietas, kad ierobežotā darbaspēka un citu faktoru dēļ ekonomika aug lēnāk nekā iespējams. Tāpat jāņem vērā, ka globālā vide joprojām ir nenoteiktības un risku pilna. Joprojām būs jūtama Krievijas faktora ietekme, kā arī neprognozējamā situācija tranzīta nozarē. Tomēr, pārliecinošie rādītāji liek pārvērtēt šā gada izaugsmes prognozi, paaugstinot to no 3.5% uz 4.2%.
